Latviešu valodas agentura
L A T V I E S M Ä C í B U
U   V A L O D A G R Ä M A T A
Uztver populärzinätnisku un publicistikas tekstu pamatinformäciju par
svarlgäkajäm vides problěmam, nozímígiem vides pasäkumiem Saprot tekstus par kino un muzeju
Izprot galvenäs vides problěmas populärzinätniskos un publicistikas tekstos
Saprot ar dabu saistitus latviešu tautas ticějumus
Lasa tekstu par Latvijas sasniegumiem pagätné, formule jautäjumus
Lasa izteikumus par valodu
Lasa interviju un pasáku
Formule viedokli par vides problěmam, izmantojot personisko pieredzi Raksturo dabas parädíbas, klimatu Interprete mäkslas darbus
Sarunäs un diskusijäs izsaka savu attieksmi pret věsturi, salídzina viedokjus
un veido secinäjumus Formule jautäjumus par Latvijas sasniegumiem pagátně
Formule svarigäkäs vides problěmas, pamatojoties uz dzirděto tekstu Veido Isu prezentäciju par atkritumu škirošanu, izmantojot infografiku Sagatavo informäciju sociälajiem tikliem par kädu vides pasäkumu Raksta pärspriedumus par dabas parädíbäm, klimatu Latvijä un věsturi Meklě un apkopo informäciju par muzeju Raksta pasáku
Ipašibas värdu salldzinämäs pakäpes Divdabji ar -ot, -oties un divdabja teiciens Isteníbas izteiksmes vienkäršie un saliktie laiki Vajadzlbas izteiksme
Vienlldzígi teikuma locekji un to saistljums Vienkärši un salikti teikumi, paligteikumi Savrupinäjumi Värda sastävs
iS^ÄĽÍDZOT DABAI, MĚS PALÍDZAM SEV
2.1. Aplůko attělus!
Formule problému, par kuru liecina katrs no attěliem!
• Kä tu saproti izteikumu „Vides kvalitate - tä ir ari dzives kvalitá-te"? Pamato viedokli ar pieměriem no savas pieredzes!
2.2. Lasi tekstu un veic uzdevumus!
Vides problěmas bútiski ietekmě cilvěku vesellbu un labklájíbu. Globálá měrogá pár-apdzívotíba prasa no planětas arvien jaunus un jaunus dabas resursus. Nemitígá cilvěku skaita palielinášanás, nepárdomáta riciba un arvien pieaugošá nepieciešamíba pěc resursiem veicina dažádas vides problěmas.
Gaisa piesárnojums ir viena no 21. gadsimta nopietnákajám problěmám. Turklát ta vairs nav tikai lielpilsětu - milzigo, miljoniem cilvěku apdzívoto metropoju - problěma. Vese-libai kaitlgais smogs sasropams ari mazákás pilsětás. Gan transporta raditais gaisa piesárnojums, gan rúpnieciská ražošana veicina globálo sasilšanu. Měs palldzěsim šo problému risinát, ja taupísim elektroenergiju, ikdiená un nelielos celojumos měginásim vairák párvie-toties ar sabiedrisko transportu vai velosipědu.
Sobríd visa pasaulě tiek izcirsti mezi, taču koki absorbě ievěrojamu dalu oglskábás gázes. Ko darít? Varbut katrs cilvěks var iestádít koku?
Ik gadu Latvijá tiek radíts vismaz 700 000 tonnu sadzlves atkritumu. Liela daja no tiem ir neškirotie atkritumi, kas vělák nonák atkritumu poligonos, veicinot vides piesárnojumu. Atkritumu škirošana ir vienkáršs veids, ká piedalities vides saglabášaná. Tápěc iesakám ikdiená ievěrot zero waste jeb bezatkritumu dzlvesveida kustíbas principus. Sis kustlbas měrkis ir radit pěc iespějas mazák májsaimnieclbas atkritumu, pieměram, atsacíties no plastmasas maisiniem un neiegádáties plastmasá iepakotus produktus.
Ve
• Nosauc vides problěmas, kuras minětas teksta!
* Atrodi tekstä ieteikumus, kä cilvěki ikdienä var palidzět dabai! Formule ieteikumus, izmantojot darblbas värdus vajadzibas izteiksmě!
VAJADZIBAS IZTEIKSMĚ 151. Ipp.
• Stasti, kä tu ikdienä rúpejies par vidi!
• Skaidro, kä tu izproti tekstä izceltos värdus un värdu savienojumus! Nepieciešamlbas gadíjumä izmanto värdnicu!
VIENLÍDZÍGI TEIKUMA LOCEKLI UN TO SAISTÍJUMS 1 52., 1 55. Ipp.
• Atrodi teikumus, kuros ir vienlídzígi teikuma locekji! Nosaki, kä tie saistiti!
2.3. Pärveido izceltos darbibas värdus par divdabjiem ar -ot, -oties un raksti teikumus, divdabjus iesaistot divdabja teicienä!
Měs palídzěsim risinät vides problěmas, ja taupisim elektroenergiju. Měs palídzěsim risinät vides problěmas, taupot elektroenergiju.
1. Měs rupěsimies par vidi, ja atsacisimies no plastmasas iepakojumiem.
2. Kad ikdienä pärvietosimies vai dosimies nelielos celojumos, centlsimies braukt ar sa-biedrisko transportu vai velosipědu.
3. Sargäsim dabu, ja neizcirtísim kokus.
4. Músu dzíve klus „zajäka", ja ievěrosim bezatkritumu kustíbas dzívesveida principus.
DIVDABJI AR -OT, -OTIES UN DIVDABJA TEICIENS 149..1 55. Ipp.
2.4. Klausies informäciju par dažädiem ar vides aizsardzíbu saistítiem jautäjumiem! Rakstiski formule galveno tématu, par kuru runä katrä no tekstiem! Par dzirděto diskutě ar grupas biedriem!
1. teksts. _
2. teksts.
- 2.5. Klausies un ieraksti trúkstošo informáciju!
.       Ik gadu 5._visa pasaulě arzímě Vides dienu, kuru ieviesa Apvienoro
Náciju Generála asambleja_gadá. Vides dienai ir nozíme vides apzinas vei-
došaná un_rícibas veicinášaná. Zímlgi, ka šo dienu atzímě vairák neká
_valstís.
Vides dienas pasákumu měrkis ir_sabiedríbu par butiskákajiem tema-
tiem un apdraudějumiem vides aizsardzibá, lai cilvěki nopietnák uzrvertu vides jautájumus. Vides dienas akcijas palldz arklát, kádas vides, klimata un sabiedríbas izmainas ir prognozě-jamas musu un musu bernu nákotně.
• Preti dotajam värdam ieraksti sinonimu vai lídzigas nozímes värdu vai värdu savienojumu, kas dzirdams audiotekstä!
ik gadu -	butiskákajiem -
ieviesa -	jautájumus -
měrkis -	prognozějamas -
• Atrodi A teksta paligteikumus, kuri atbild uz jautajumiem kapěcř, kas?, kaduř un koř, un nosaki paligteikumu ievadítäjvärdus!
Pasaules dzívnieku aizsardzlbas diena tiek atzíměta 4. _, jo tá ir Světa
Asízes Franciska náves diena. Sv. Asízes Francisks, kas dzívoja Itálijá 12. gadsimta beigás
un 13. gadsimta sákumá, ir uzskatáms par dabas_un dzívnieku un vides
aizbildni. Vinš bija savdabíga personlba, kuru mědz devět par_ humá-
nisma ríta zvaigzni. Pasaules dzívnieku aizsardzlbas dienu saka atzlmět_gadá
Florence.
Pasaules dzívnieku aizsardzlbas dienas uzdevums ir godät visas dzívnieku pasaules _ formas, aicinát uz labsirdlgu attieksmi pret dzívnieku pasauli,
_dzívnieku dažádo nozími cilvéka dzivě, izrádlt pateiclbu dzlvniekiem par
vinu klátbutni un spěju bagátinát cilvěku dzívi.
• Preti dotajam vardam vai värdu savienojumam ieraksti sinonímu vai lidzigas nozímes värdu, kas dzirdams audiotekstä!
savdabíga -	labsirdlgu -
devět -	nozími -
godät -	izrádlt pateiclbu -
• Atrodi B tekstä paligteikumus, kuri atbild uz jautajumiem kapěcř un kadař, un nosaki paligteikumu ievadítäjvärdus!
2.6. Atrodi tímekla vietněs informaciju par Starptautisko zemes dienu, Starptautisko meža dienu un Pasaules údens dienu!
• Par vienu no šlm dienám sagatavo aprakstu, ko varětu ievietot kádá sociálajá tiklá! Raksti, lai ieinteresětu lasítájus!
Apjoms 40-50 várdi.
2.7. Sagatavo prezentáciju par tématu „Ka škirot atkritumus?". Izmanto doto infografiku!
Izveido 6-7 slaidus jeb ekránlapas!
levěro sádu strukturu:
1) uzruná klausltájus,
2) formule problému,
3) pamato tas aktualitáti,
4) informě par pareizu atkritumu škirošanu,
5) paskaidro, káds labums ir no atkritumu škirošanas,
6) pabeidz uzstášanos.
Konteinerá drikst mest tikai tiru un sausu papíru.
Drikst mest kartona kastes, avizes, žurnálus, brošúras, katalogus, tetrapakas.
Pirms izmešanas kartona kastes un dzěrienu iepakojumi jásaplacina.
Konteinerá drikst mest tikai tiras stikla burkas un pudeles. Stikla pudeles un burkas var bůt ar etiketěm un alumínija foliju. Párstrádes procesá tas tiks atdalítas.
Nedrikst mest porcelána un stikla traukus, spogujus, logu stiklu, spuldzes._
Konteinerá drikst mest tikai tiru iepakojumu bez pártikas produktu atliekám. Pirms izmešanas plastmasas pudeles jásaplacina. Nedrikst mest plastmasas rotajlietas un sadzíves priekšmetus, ká arí vienreizlietojamos traukus.
2.8. Interprete latviešu makslinieka Jura Dimitera plakátu „Dabas aizsardzíba"!
Kopš plakáta tapšanas pagájuši jau vairáki gadu desmiti. Padomá un pastásti, ko tu šodien attělotu dabas aizsardzlbai veltítá plakáta! Pamato savu izvěli!
Interpretět
1. Izskaidrot domu, teksta saturu, faktu; atkláttá jěgu.
2. Radoši atklát (mákslas darba ideju, saturu).
Juris Dimiters„Dabas aizsardzíba", 1980
11
2.9. Klausies interviju ar Latvijas vides specialistu! Atzimě apgalvoju-mus, kuri attiecas uz dabu un vides situäciju Latvijä!
Apgalvojums		X
Latvijas dabu raksturo daudzveidiba.		
Latvija ir blivi apdzívota valsts.		
Latvijá norisinájás kampana, kuras laika stádija mežus.		
Latvijas vides pozitívais ráditájs ir mežu daudzums un kvalitatívais gaiss.		
Latvijá tikpat ká nav gázu izmešu.		
Aptaujas dati liecinája, ka lieláká daja respondentu Latvijas dabu uzskata par savdabigu un neatkártojamu.		
Latvijas nacionála puke ir margrietina.		
Liepa un ozols ir raksturigi Latvijas ainavá.		
2.10. No dotajiem ipašíbas várdiem veido atbilstošu salídzinámo
pakápi! Pěc tam, kad esi ierakstíjis várdus, secini lídzigo šo várdu formveidošaná!
Káds klimats Latvijá bus nákotně?
Latvijas teritorija atrodas mérenajá joslá Baltijas júras un Rígas juras llča pickrastě. Latvijas klimatu ietekmě geográfiskais stávoklis un teritorijas lídzenais reljefs, kas lauj ieplúst dažádu virzienu atškirígám gaisa masám.
Nesen Latvijá veica plašáko (plašs) klimatisko apstákJu věsturisko analizi. Analízes rezul-tátá meteorologi formulěja secinájumus par esošo situáciju un izteica nákotnes prognozes.
Pašlaik notiek_(nozímígs) klimata pármainas pědějo 2000 gadu laika. Pě-
dějos 50 gados Latvijá, tápat ká citur pasaulě, notiek gaisa temperaturas paaugstinášanás.
Visticamák nákotné bus vél_(augsts) gan minimálá, gan maksimálá tem-
peratúra. Stipri nokrišni varětu but_(biežs), taču vějš klus_
(mierlgs).
Klimata pármainas ietekměs gadalaikus. Rudens büs_
šinějo, bet arvien_ (iss) büs ziemas. Vasaras méneši büs
(garš) par lidz-
(silts) neká agrák. Arvien, věsas, gan siltas dienas.
(rets) dabas parädlba büs sniegs. Pavasarl büs gan
ÍPAŠÍBAS VÄRDA SALÍDZINAMAS PAKÄPES 1 36. Ipp.
30
2.11. Aplůko Latvijas pavasarim raksturígo augu attělus!
maijpukítes
cenní
Ieraksti atbilstošo augu!
kä
sauures uz zemes.
kä violets smaržu mäkonis.
_kä zils pakläjs.
_kä balti, saldi zvanini.
Padomá, ar ko varětu salidzinät kädu tev zinámu augu! Veido citus salldzinäjumus!
Lldzlgs(-a) Izskatäs kä Ir kä bútu
kam?
2.12. Klausies un virs svitras raksti f* ř
atbilstošä auga nosaukumu!     Deř (noder) veselibai, skaistumam (kam?).
Palidz pret [aunumu, pret saaukstěšanos (ko?). Dod speku, veselíbu, mílestibu (/co?). Nes veiksmi {ko?).
spěkam
pret jaunumu
skaistumam
mílestíbai
veselíbai
uzticíbai
2.13. Raksturo latviešu gleznotäja Vilhelma Purviša (1872-1945) darbu „Zelta rudens" (1890)!
Izmanto krasu tonu apzimejumus brúngans, zeltains, ruds, oranžs, zalganbrúns, dzeltenigs, pelěcigs, zilgansl
Izmanto värdus ainava, kompozicija, priekšpláns, viduspläns, fons u. c. • Paskaidro, käpec, tavuprät, gleznas nosaukumä lietots värds „zelts"!
2.14. Lasi aprakstus un virs svítras uzraksti katra koka nosaukumu! Ja nepieciešams, meklč papildu informäciju timeklí vai citos avotos!
Kädi kok i aug Latvijä?
Sis koks zied júnijä un júlijä, un tä ziedi ir bäli dzelteni un smaržlgi. Tie pievilina bites. Sis koks ir labs ncktäraugs. No ší koka ziediem iegúst garšigu un ärstniecisku medu. Koka ziedus vác arí tějai. Sis koks latviešu tautasdziesmäs simbolizč sieviškíbu.
Sis koks ir raksturlgs Latvijas ainavai. Tas ir spěka un izturibas simbols. Tautasdziesmás un ticějumos tas simbolizě tautu dělu un stipru víru. Si koka zari rota Latvijas Republikas gerboni. Vasaras saulgriežos no ši koka zariem pin vainagus.
Tas ir lapkoks vai krúms ar pelěku un gludu mizu. Šim kokám ir raksturígas pluksnainas lapas, kas aug pa páriem iegareni. Pavasarí baltie un smaržigie ziedi veido ziedkopas. Pěc tä, cik daudz pavasarí ir ziedu, var noteikt rudeni gaidämo ogu ražu. Visbiežäk ogas ir oranžä, sarkanígä kräsä, taču ir arí škirnes ar baltäm, dzeltenäm un pat rozä kräsas ogäm.
31
Sis koks ir viens no izplatítäkajiem Latvijä. ŠI koka atškirígäkä iezime no citiem kokiem ir balts, dzeltenígs stumbrs. Tä pumpuri un lapas tiek izmanroti medicína. Vesellbai un skaistumam noderíga arí ší koka sula, ko tecina pavasari. No šl koka zariem visbiežäk raisa pirtsslotas, jo täs palídz pret dažädäm kaitěm.
2.15. Lasi latviešu tautas miklas par dabu un atmini tas!
Divas mäsas: viena balta, otra zala. Kad viena näk, tad otra běg.
Ziemá ar vaku, vasarä bez väka. Debesu mäsina septinäs kräsäs. Kas iet bez käjäm un nenäk atpakaj?
•ejeseA un ewaiz
•snps| un SJ9Z3
•aus>jiAejeA
2.16. Lasi ticějumus, kas saistiti ar laikapstäkliem ziemä! Saliec teikumos komatus! Paskaidro, kas ir lidzígs teikumu konstrukcijas! Izmanto paraugu!
I Ja gribi, vari ticět. Ja negribi, tad vari neticět.
Ja rudení agri uzkrlt sniegs arí pavasaris bus agrs. Ja gäjputni lido augstu un steidzlgi tad strauji tuvojas sals. Ja janväri uz kokiem bieži ir sarma tad bus augliga vasara. Ja ziemä dzilš sniegs bus augliga vasara. Ja ziemá mežos nav sniega vasara bus karsta. Ja eglei zari nolikuši dríz bus sniegs. Ja ziema auksta tad vasara bus silta.
2.17. Raksti parspriedumu! Ierosmei izmanto 1. nodajas informäciju par parsprieduma rakstlšanas principiem!
Apjoms 100-120 várdu.
Uzraksti, käds klimats ir valsti, kura tu dzivo / agräk dzívoji! Salidzini to ar Latvijas klimatu un dabas parädlbäm! Raksturo savdabigäko savas valsts florä un fauna dažádos gadalaikos! Kádi ir vai varětu but tavas zemes dabas simboli? Pamato savu viedokli!
33
kad vesture iedvesmo...
1-—
» 2.18. Pabeidz teikumus! Izvelies vienu vai divus teikumus un pastasti,
ka tu tos saproti! Salldzini savu viedokli ar grupas biedra \ v     viedokli! Secini, vai tas atskiras un kapec! Pastasti par saviem secinajumiem citiem grupas biedriem!
Vesture apliecina, ka.
Vesture atklaj...,ta pec.
Vestureatceras..., kad...
Vesture bridina...,tacu.
Vesture atkartojas, bet...
Vesture iedvesmo un..., ka.
Vesture aizmirst..., tomer.
Vesture nokluse..., lai gan.
2.19. Kurus no 2.18. uzdevuma izceltajiem saistitajvardiem izmanto pretstata izteiksanai? Stradajiet pa pariem, izvelieties vienu no saviem apgalvojumiem, kura izteikts pretstats, diskutejiet par apgalvojuma izteikto domu!
PRETSTATA SAIKLI (SAISTfTAJVARDI) 1 52. Ipp.
2.20. Atrodi 2.18. uzdevuma darbibas vardus un parveido tos saliktaja tagadne! Izveidotas vardformas iesaisti teikumos par vesturi!
VIENKARSIE UN SALIKTIE LAIKI 142.-147., 150. Ipp.
2.21. Atrodi attelu atbilstosi informacijai! Zem attela uzraksti
virsrakstu katram fragmentam! Kurus faktus tu jau zinaji, un kuri no siem faktiem tev bija nezinami?
1. Valtera Capa radltais Minox bija pilnlgi jauna tipa fotoaparats, kurs no citiem atskiras ar savu mazo izmeru un speju veikt loti kvalitativus fotouznemumus.
Lidz 1943. gadam jau bija izgatavots aptuveni 17 500 Minox fotoaparatu. Tos eksporteja uz daudzam attlstltajam pasaules valstlm.
2. Pauls Valdens ir viens no pasaule pazistamakajiem larviesu zinatniekiem, viens no ievero-jamakajiem 20. gadsimta pirmas puses kimikiem - dinamiskas stereokimijas un neudens skldumu elektrokimijas pamatlicejs.
3. Valmierieris Jänis Dalinš bija latviešu vieglatlěts, sojotäjs, kurs 1932. gada vasaras olim-piskajás spélěs Losandželosä lielä karstumä izcíníja sudraba medalu 50 km sojošaná.
Dálina medala - pirmä olimpiskä medala, ko bija ieguvis Latvijas sportists, startějot zem savas valsts karoga. Savas karjeras laika dažädäs distancěs vinš uzstädíja septinus pasaules un vairäk nekä 40 Latvijas rekordus sološanä. Par godu Dálinám dzimtajä Valmierä un Rígä vina värdä ir nosauktas ielas. Tápat Valmierä ir Jána Dálina stadions.
4. 1935. gadá Šveicě norisinäjäs pirmais Eiropas čempionáts basketbolá.
Par pirmajiem Eiropas čempioniem k|uva Latvijas basketbolá izlase, kas finála ar 24:18 párspěja Spániju. Par Latvijas uzvaru šajá turnírá 2012. gadá ir uznemta filma „Sapnu komanda 1935".
5. Latvijä tika buvétas lidmašlnas. 20. gadsimta 20. gados nelielä ražotné - darbnícä ar samérä skanlgu nosaukumu „Christine Backman" - tika radíti daži Albatros tipa div-pläkšni. 1929. gada säkäs piecu Flamingo tipa lidaparätu büve.
1935. gadä Kärla Irblša vadíbä saka garavor lidmašlnas VEF rupnícä. Tika uzbuvéts mo-nopläns I-11, mäcíbu iznlcinätäjs 1-12 un modelis 1-14, kurš izmčginäjuma laika cieta aväriju. Visi šie modeji tapa vienä eksemplärä. Saka arl näkamo modelu ražošanu, bet tie netiká pabeigti PSRS iebrukuma děj.
6. Liela loma rüpnieclbas reorganizäcijä bija 1935. gadä dibinärajai Latvijas Kredírbankai, kas juridiski bija priväta akciju banka, bet faktiski valsts banka, kurai valdíba bija pie-škírusi arl ípašas tiesíbas atvesejot vai likvidčt grütlbäs nonäkušos uznčmumus, dibinät jaunus lieluzněmumus un risinät parädu jautäjumus.
Tä izveidojäs AS „Laima", „Aldaris", „Kalkis", „Maiznieks", „Dzirnavnieks", „Šlferi" u. c. 7. Jau 18. gadsimta säkumä pec ostas izbüves Liepäjä ik gadu piestäja apméram 100 kugu.
1725. gadä pabeidza ostas kanäla rakšanu, tä platums bija 43-65 metri. 1737. gadä izbü-včja molu un kopumä pabeidza Liepäjas ostas büvdarbus, bet 1769. gadä Liepäjas ostas kanälu padzilinäja lidz 4,3 metru dzijumam.
1865. gadä Liepäjas progimnäziju pärveidoja par sešu klasu pilná kursa gimnäziju ar jurnieclbas klasi. 1868. gadä saka darboties Liepäjas lielä bäka.
• Atrodi iederígo vietu šiem teikumiem un nolasi tekstu pilnibä!
1. Tas bija iecienits ne tikai slepeno agentu vidu, kuri ar tä palldzlbu varěja viegli, ätri un kvalitativi veikt dokumentu fotouzněmumus, bet arí amatieru vidů.
2. Säkoties pasaules ekonomiskajai krlzei, projekts tika apturěts, un uznémums bankrotěja.
3. Säkäs nacionälo uznémumu jeb valsts kontrolěto akciju sabiedríbu dibinäšanas process.
4. Vinu septinas reizes nominěja Nobela prěmijai.
5. No 1739. lídz 1794. gadam ostä katru gadu caurmérä ienäca vairäk nekä 200 kugu.
6. Turklät vinš nekad iepriekš šädu distanci nebija veicis.
7. Par vecä kontinenta spéclgäkäs komandas titulu spěkiem měrojas 10 Eiropas víriešu basketbola valstsvieníbas.
• Nosauc jomas, par kuräm ir ši informäcija! Kas tev vel zinäms par šim jomäm?
• Sameklě inŕormäciju par vienu no jomäm un sagatavo prezentäciju!
• Atrodi tekstä darbíbas värdus vienkäršajä un saliktajä pagatně un pasvitro tos!
2.22. Klausies tekstu un atbildi uz jautajumiem, stasti!
1. Kas ir „Sapnu komanda 1935"?
2. Par ko stästa filma „Sapnu komanda 1935"?
3. Kas ir Aigars Grauba, Valdemärs Baumanis, Inga Alsina, Läsma Kugrěna?
4. Kádi fakti liecina par filmas popularitäti?
5. Kädus inreresantus faktus tu atceries no teksta?
VIENKÄRŠÄ UN SALIKTÄ PAGÄTNE 142.-147., 150. Ipp.
2.23. Lasi un ieraksti atbilstošas teikuma dalas buřtu!
1. „Sapnu komanda 1935" ir 2012. gada latviešu filma,_.
2. Filmas pirmizráde notika_.
3. 2013. gada Indianapolisas Starptautiskajä filmu festivälä_.
4._Latvijas basketbolu 20. gadsimta 30. gados, kad Sveicě notika pirmäs Eiropas
meistarsacíkstes basketbolä.
5. Latvijas komandu šlm nozlmígajäm sacenslbäm uzdeva sagatavot Valdemäram Bauma-nim, sporta, un_, kurs idejas värdä bija ar mieru strádat bez maksas.
6. Filmas „Sapnu komanda 1935" uznemšana izmaksäjusi divus miljonus eiro,_.
7. la filměta 80 dienas divarpus gadu laika,_.
A tä ieguva balvu kä labäká ärzemju filma B Filma ir patriotisks veiksmes stästs par C kuras režisors ir Aigars Grauba D 2012. gada 19. novembri E no kuriem piektä daja ir valsts atvělěti lidzekli
F un pirmä filměšanas diena bija 2010. gada
5. septembri G jo seviški basketbola spěles, entuziastam
• Izveidotajos teikumos atrodi palígteikumus! Nosaki, uz kädiem jautäjumiem tie atbild un kuri saistítäjvärdi ir lietoti!
2.24. Uzraksti 5-7 dažädus saliktus
teikumus par tématu „Filmas par sportu"!
VIENKÄRŠI UN SALIKTI TEIKUMI 152. Ipp.
k 2.25. Klausies 2.22. uzdevuma tekstu vělreiz un uzraksti, ka sis frazes skan tekstä!
' Ieguva titulu - _
Ir izstäditi - _
Saněma balvu - _
It Ipaši - _
Bez maksas - _
Uzaicinäja palídzét
2.26. Lasi interviju ar filmas „Sapnu komanda 1935" režisoru Aigaru Graubu! Pastästi, kä tu saproti pasvítrotos teikumu fragmentus! Salidzini savu izpratni ar grupas biedra domäm!
Zurnälists. Visur, pat kafejnícäs, šobríd apspriež tavu jauno filmu „Sapnu komanda 1935". Kä uz tevi icdarbojas ši šumfsanäs ap filmu?
A. Grauba. Beidzot darbu pie filmas, vienměr škiet - tulit bus pirmizräde, un tad j au at-laidís. Bet tä jau nenotiek. Pat ja atsauksmes ir pozitívas, tik un tä inŕormäciju joprojäm uztveru ká caur tädu matětu stiklu. Tádi dziläki secinäjumi par šo filmu varětu rasties pěc käda briža. Taču, ja tä kädam ir uzjundijusi pozitívas emocijas un bijusi noderíga emocionälä, izzinas vai ari labi pavadíta laika zinä, tad tas ir vislieläkais gandaríjums.
Zurnälists. Vai tev, uznemot šo filmu, bija iecere uzjundit patriotismu samérä skeptiskajos latviešos?
A. Grauba. Neteiktu, ka mani draugi un pazinas ir skeptiski patrioti. Drizäk oträdi. Lie-lákoties patriotismu nokauj klajas dzives nejědzlbas. Sis filmas pamatä ir sa-triecošs notikums Latvijas věsturě. Par to, kä viens trísdesmitgadigs cilvčks -Valdemärs Baumanis - ar savu pärliecibu, skaidru měrki un apzinu par to, kas jädara, 1935. gadä sagatavoja Latvijas basketbola izlasi startam Ženeva.
Zurnälists.   Ko tu včl vari pastästít par V. Baumani?
A. Grauba. Nenemot vera pretestibu no sporta funkcionářů puses un intrigas, vinám pie-tika spěka un prasmes iet lidz galam. Baumanis bija liels Latvijas patriots visu savu múzu, lai gan ari vinu skära liktena pavčrsieni - gan iesaukšana Sarkanajä un Väcu armijä, gan Väcijas filträcijas nometnes. Pěc tam vinš emigrčja uz Ameriku. Baumanis bija ari loti atzinígi nověrtěts treneris Francijä, kur vinš izaudzinäja jauno ŕranču basketbolistu paaudzi. Taču slavens Eiropä vinš kluva, izveidojot basketbola komandu, braukäjot ar to apkärt pa Eiropu un spělěiot pret spicäkajäm komandäm.
Zurnälists.   Kas tev ípaši patika V. Baumani kä personibä?
A. Grauba. Baumani apbrínoju par to, ka nekädi notikumi nespčja mazinät vina mílestlbu pret valsti. Vinš nekluva žultains, Igns un täds, kas noliedz vai ieníst citus un nepriecäjas par citu veiksmém. Lai gan iemeslu tam bútu gana. Jau tas vien, ka pěc uzvaras Ženeva vinu atbrivoja no Latvijas valstsvienibas trénera amata.
Zurnälists.   Käpéc izvělějies tieši šo stästu?
A. Grauba. Ceru, ka šis stästs iedvesmos cilvěkus, kuros arl ir Baumana gěns un kuri ti-kai věl nav saněmušies, lai kaut ko darítu. Nav nozlmes, kura jomä — sportä, mäkslä vai uzněmějdarblba. Věl man, protams, gribějas iedvesmot jauno paau-dzi un - galu gala - arí sportistus. Lai Latvijá augtu jauna sapnu komanda.
Zurnälists.   Vai teví nesaprarnes děl nekad nav radies žultainums un ignums?
A. Grauba. Kurs tad dzívě nav sastapies ar nejědzlbam?! Pat ja maní kaut kad ir bijis Ignums, veiksmigi ar to esmu ticis gala. Katrä situäcijä, laika un vietä ir ieredzěto kopums jeb pozlcija un opozicija. Mani vienměr vairäk interesějis, ko es daru, nevis atrašanas izredzěto bilžu galerijä. Jo tajä parasti atrodas tie, kuri mak citiem iestastit, ka vini gan visu zina, kontrole un dara pareizi.
Zurnälists.   Vai tu csi spějis panákt dzívě to, ko iecerěji, tápat kä Baumanis?
A. Grauba. Pat vairäkkärt. Man saměra ätri bija skaidrs, ar ko gribu nodarboties. Tä pirmä izvěle bija muzika. Lai gan nebijú apmeklějis nekädas speciäläs skolas, nebijú nedz mäcljies par komponistu, nedz izgäjis literátu kalvi, turpináju sacerét dziesmas, kaut arí, lai täs atskanotu rádio un televlzijä, tika likti dažádi škěršji. Man izdeväs ístenot un turpinät sapni, satiekoties ar „Jumpravu". Měs jopro-jám esam draugi un clnubiedri, kas satiekas un ari kopá spělě. Darísim to tik-měr, kamer mums pietiks spěka käpt uz skatuves. Lídzígi ir ar kino, kas mani interesěja. Joprojäm saväm filmám izvělos tädus sižetus, kas man pašam škiet interesanti. Jo kádi tad ir istie gandarijuma mirkli? Tádi, kuros saproti: celš, ko esi nogäjis, nav bijis iets velti.
• Izvelies vienu no teksta treknraksta izceltajiem citatiem un uzraksti savas pärd o m as!
Raksti:
1-2 teikumus, vai tu piekríti šim citätam, 5-6 teikumos paud savu viedokli un pamato ar pieměriem no savas pieredzes,
1-2 teikumos uzraksti secinájumus par iepriekš teikto.
Citáts - tiešs teksta vai tä fragmenta, vai käda cilvěka teiktä atkärtojums.
ŤäZt
Grupa Jumprava"ir pazistamaifetviešu múzikas grupa, kas darbojas jau no 20. gadsimta 80. gadiem. Vairäkus gadus tá bija viena no populäräkajäm Latvijas grupám.Täs sastävä darbojušies vairäki Latvijä zinämi múziki: Ingus Ulmanis, Aigars Grauba un Aigars Grävers. Populäräkäs grupas dziesmas ir„Ziemejmeita",„Vělreiz"„Peldětajs"un citas. Pastävešanas laika grupa izdevusi vairäkus studijas albumus un dziesmu izlases.
^.átvji, brauciet JUŘICA!
2.27. Pastasti, kas, pěc taväm domäm, bija Krišjänis Valdemärs! Informaci) u melde ari internetä!
*» i. itób
latvji poětisms - latvieši
Jaunlatvieši ir pirmás latviešu tautas atmcidas darbinieki, kas darbojás 19. gadsimta 50-80. gados. Jaunlatvieši deva lielu ieguldijumu latviešu nacionálás kultúras attístíb.a, literárás valodas izkopšaná, folkloras vákšaná, nacionálás literatúras veidošaná.
Tautiskais romantisms ir virziens Latvijá, kurá ar folkloras těliem atkláta laimiga tautas dzive senátně » un tás slavinájums. Raksturíga izteikta interese par folkloru, ilgas pěc brívíbas un neatkaribas no vácu vai citas tautas kundzíbas.Tá uzplaukums Latvijá bija no 1905. lídz 1911. gadam.
2.28. Lasi! Izceltajos teikumos darbibas värdus parveido sa-liktajä tagadně; izteikto domu pasák i citiem värdiem!
Krišjänis Valdemärs
(02.12.1825.-07.12.1891.)
Krišjänis Valdemärs bija jaunlatviešu galvenais ideologs, izciläkais sabied-riski politiskais darbinieks, publicists, „Pěterburgas Avízu" izdevějs.
Vinš ir darbojies ari literatúra un valodniecibä, bijis latviešu pirmo pub-lisko bibliotéku dibinätäjs. K. Valdemära idejäm bija liela nozíme tautiskä romantismu attistibä un latviešu sabiedriskäs domas věsturě.
No 1854. gada lídz 1858. gadam K. Valdemärs studěja Těrbatas universitä-tč valsts un tautsaimniecibas zinätnes. Pie saväm studenta istabas durvlm vinš ar lepnumu piestiprinäja vizítkarti ar uzrakstu „Latvietis". K. Valdemärs pir-mais no izglltotajiem latviešiem atkläti atzina savu tautibu un ieteica no täs ne-kauněties. Vina vizitkarte ar värdu „Latvietis" tai laika bija kaut kas neredzěts.
Krišjäna Valdemära darbiba bija virzita uz latviešu saimniecisko patstäví-bu. No saviem pirmajiem rakstiem lídz muža nogalei Valdemärs aicinäja materiäli, tiesiski un garígi novärdzinäto un apspiesto tautu apvienoties saimnieciskiem nolúkiem.
Pěc K. Valdemära domäm, galvenais audzinäšanas uzdevums ir sagatavot tautiešus ekonomiskäs dzíves attístíbai. „Pěterburgas Avízěs" K. Valdemärs uz-svěra, ka latviešiem vajadzigas trís lietaš: pirmkärt, skolas, otrkärt, skolas un, treškärt, skolas.
Savos rakstos vinš nemitigi mudinäja mäcities no Rietumeiropas zeměm. K. Valdemärs bija pärliecinäts, ka kapitälisma attistibä nesís labumu visai latviešu tautai. Vinš mudinäja latviešus krät mantu, vairot kapitálu, izmantot kreditu un iesaistities briväs konkurences cínä.
K. Valdemärs tiek uzskatlts ari par Latvijas profesionäläs júrniecibas pa-matlicěju un jurskolu dibinätäju, ar to saprotot júrnieelbu ne tikai kä amatu, bet ari kä nozímigu latviešu nacionäläs pašapzinas simbolu. Taču Krišjäna Valdemära värds júrniecibas věsturě svarigs ir ne tikai Ainažu júrskolas dibinäšanas děl, bet ari täpčc, ka vinš pirmais izveidoja júrniecibas izglití-bas metodiku. Latvijä pirmä júrskola tika dibinäta Riga teju gadsimtu agräk,
M-0
tas ir, 1789. gada, kad toreizejä Rigas rate pieněma lěmumu par    teju -gandríz Navigäcijas skolas dibinášanu. Tiesa, Krisjäna Valdemära 1864. tiesa-taču gada dibinätajä jürskolä jürnieclbas izglitíba kluva latviešiem krietni pieejamäka - tä bija bez maksas, un mäclbas tajä notika latviešu valodä.
Nověrtéjot Krisjäna Valdemära darbibu, japievěrš uzmanlba an vina spějai atrast Istos cilvěkus, jo, vina ideju ierosinäti, darbojäs pärejie jaunlatvieši, aizsäkäs tautas folkloras ap-zinäsanas darbs un tautas izglítošanas process. Tas nav tikai K. Valdemära nopelns, toměr vina devums ir loti liels.
• Formule septinus jautäjumus par tekstu un uzdod tos grupas biedram! Atbildi uz grupas biedra jautäjumiem! Jautäjumu un atbilžu gatavosanai izmanto darblbas värdus saliktajos laikos!
Skaidro värdus kredits, kapitäls, publicists, ideologs, konkurence] Salídzini savu skaidrojumu ar skaidro j umu värdnicä! Ja värdam ir vairäkas nozímes, izvělies tekstam atbilstošo!
Värdu nozímes var atrast aritimekja vietně www.tezaurs.lv
2.29. Iesaisti dotos värdu savienojumus teikumos par tématu „Vai tu zini?" un iepazistini ar tiem savus grupas biedrus!
ir darbojies, bija liela nozime darija ar lepnumu, japievěrš uzmaniba nes labumu, tiek uzskatits pienem lěmumu, vina devums
2.30. Lasi! Formule tématu, par ko ir šís atzinas!
Skaidro, kä tu saproti izceltos värdus vai värdu savienojumus!
„Ikkatra tauta, uz priekšu iedama, ar laiku iepazístas ar lietam, kas tai lídz šim svešas bijušas. Sädäm lietam vajag apzíměšanas, un täpéc jauni värdi vai nu no citäm valodäm jäuznem, vai no pašu valodas jätaisa. Tädä vlzě pie visäm tautäm celas jauni värdi, kas těvu těviem dzirdami, taču bernu běrniem saprotami, ja tik pěc täm /inam taisíti, kä valodas likumi grib."
„Täpéc mans padoms ir šäds: turiet savu těvu valodu godä un cien ä, un jums labi kläsies virs zemes. Jo, kas sevi paši negodä, tos ari citi negodäs. Turklät nesmädéjiet vis citas svešas valodas, [..] bet, täs iemäcljušies, arí nekaunaties joprojäm bút ísti latvieši."
Juris Alunäns (jaunlatvietis, dzejnieks, valodnieks, sabiedrisks darbinieks)
Atis Kronvalds
15.04.1837.-17.02.1875.:
Juris Alunans
(13.05.1832.-18.04.1864.)
„Mums vajag gan dazu jaunu vardu iztaisit un pienemt; tas tiesam tiesa. Bet vispirms mums vajag savu tagadejo valodu dziji jo dzili pazit un izprast. Lai nemeklejam tai reize jaunus vardus, kur mums jau sirmu pazlstamu diezgan, un, lai jaunus iztai-sam, lai neklupam, negrekojam pret savas valodas likumiem, pret vinas garu."
Atis Kronvalds (jaunlatvietis, pedagogs, valodnieks, sabiedrisks darbinieks)
2.31. Kuram J. Alunana un A. Kronvalda izteiktajam atzinam tu piekriti, kuras, pec tavam domam, ir novecojusas? Diskute ar grupas biedriem, izmantojot dotos izteikumus!
Es nepiekrltu...,tacu.
Es nesapratu tavu domu! Paskaidro, ludzu, ...
Es varetu piekrist, tomer.
Ja, ta varetu but, bet.
No vienas puses,..., bet, no otras puses,
Tas bija parliecinosi, un es nevaru nepiekrist.
Tu izteici viedokli, un es tarn piekritu.
2.32. Samekle 2.28. un 2.30. uzdevumu tekstos vardus ar tadu pasu sakni ka dotajiem vardiem!
attlstit, tauta, darbpties, patstdvigs, jurnieks, izglitot, uzmanlgs, lepns, labs, lemt, apzimet
VARDA SASTAVS 1 29. Ipp.
• Ar atrastajiem vardiem veido stastijumu par pasa izveletu izcilu personibu!
2.33. Lasi un ievieto atbilstosu vardu!
Vidzemes_pie Igaunijas robezas atrodas maza pil-
setina _ - latviesu profesionalas jurniecibas supulis.
Tiesi Ainazos 1864. gada vietejie kuginieki, K. Valdemara mu-
dinati, par pasu saziedotajiem lidzekliem_jauna tipa
jurskolu. Ta bija pirma jurskola, kur juras zinibas _
vareja apgut latviesu un igaunu zemnieki.
Ainazu jurskolas muzejs ir_vieta sai pirmajai latviesu profesionalajai jurskolai un tas absolventiem - latviesu un
igaunu _ un sturmaniem. _ tiek vakti un
glabati materiali par Ainazu jurskolu un kugosanu, tiek popularizeta arl jura brauksanas ideja. Muzeja laudis rupejas, lai latviesu jurniecibas gars_dzlvot.
jürmalas / jürmalu / jürmalä pieminas / pieminai / pieminu
Ainaži / Ainažiem / Ainažu kapteini / kapteiniem / kapteini
nodibinäja / nodibinäs / nodibinu muzejä / muzejs / muzeja
bez maksäm / ar maksu / bez maksas turpinätos / turpinätu / turpinäsim
• Skaidro värdu savienojumus vai pasaki tos citiem värdiem!
Jürniecibas süpulis Krišjäna Valdemära mudinäti Jauna tipa jürskola Juras zinibas Jürniecibas gars
2.34. Noskaidro, apmeklějot muzeju vai internetä!
• Muzeja atrašanäs vieta un adrese • Ieejas maksa
• Kä un ar ko var noklüt muzejá • Atsauksmes
• Muzeja darbalaiks
• Sagatavo un uzraksti isu informäciju!
2.35. Klausies tekstu! Atrodi rakstitajä tekstä värdus vai värdu savienojumus, kurí atškiras no dzirdetä teksta!
Ekspozicija
Ekspozlcija atrodas včsturiskä čkä - ainažnieka Jura Veides saimes mäjä, kurä 1864. gada darbu säka pirmä larviešu un igaunu jürskola.
Ainažu jürskolas věsture aizsäkäs ldases telpä, kur katedras priekšä muzeja viesus sagaida vaska figürä atveidots skolas priekšnieks Kristians Däls. Nozlmlga vieta muzejä ierädlta arl aktivajam kugnieclbas lietu entuziastam Krišjänim Valdemäram, kurš aicinäja cara valdíbu nodrošinät mäclbas bez maksas centlgiem, bet nabadzlgiem jürmalas jauniešiem, lai no tiem izaugtu krietni jürnieki. Skolas atmosféru rada lielais skolas sols, uz kura rindä saliktas Ainažu jürskolas audzěknu pierakstu kladeš, bet par vinu gaitäm liecina diplomi un mäclbu grämatas muzeja plauktos. No senajäm fotogrärijäm pretl raugäs nopietni víri - kapteini un stürmani, kädreizejie jürskolas absolventi. Täm blakus vecie burukugu měrinstrumenti -sekstanti, oktanti, kompasi un citi.
2.36. Klausies uzmanigi un pieraksti värdus pareizi!
• Četrus värdus iesaisti teikumos, izmantojot saistitajvardus bet, un, toměr, tačul
• Izvělies vienu no värdiem kä ierosmi un uzraksti pärspriedumu!
• Formule pärsprieduma tematu!
2.37. Klausies un sakärto teikumus atbilstošä seciba!
\ Tur ir ari piemineklis kartupeliem - ja, tiem pasiem kartupeliem, ko ainažnieki pärdeva Peterburgä, lai atvértu skolu!
Katru lielo vai mazo apmekletäju sveicina no jüras izceltä Ainažu ostas vilnlauža bäka.
Netälu no saimes ékas, muzeja därzä, eksponeta aizraujošäkä enkuru, boju, mínu un dzenskrüvju kolekcija Latvijä.
Apmeklétäjiem muzejs turpat piedävä ari atpütas vietu piknikam.
Därzä apskatäms Krišjäna Valdemära krüsutels un jürskolas dibinätäju Jura Veides, Andreja Veides un Jana Mikelsona koka skulptüras.
• Klausies tekstu vélreiz un salídzini to ar rakstito tekstu! Ja värdu kär-tiba teikumos ir atškiriga no dzirdetä teksta, izsaki savu versiju, kas mainíjies! Pievérs uzmanibu dzirdétä teksta lasijumam - uzsvariem un pauzem!
2.38. Turpini teikumus!
Turpat, jürmalä, _
Te, netälu no pilsetas, _
Tajä laikä, pirms 50 gadiem, ,_
Muzejs, neparasts un interesants, _
K. Valdemärs, sabiedrisks darbinieks, Muzeja viesi, lieli un mazi, _
SAVRUPINÄJUMI 1 54. Ipp.
2.39. Lasi pasaku! Padomä, kurus vardus, värdu savienojumus vai teikuma dalas var aizstät ar dotajiem!
starp kuginiekiem bijis liels kokletäjs; nezin, kä tas gadijäs; nu domä, ko darit, vai iet ieksä; parädäs skaista meitene; lai paspele kokli mazliet; säks priecäties; kokletäjs dara, kä liek; jäbeidz koklesana; kas tad nu?
Reiz braue kuginieki pa jüru. Viens no kuginiekiem ir liels kokletäjs - no Salu mäjäm, pie Melnupes. Kä gadljies, kä ne - veja grüdiens iegäz kokletäju ar visäm koklem jürä. Nu peld un peld, beidzot noslikst jüras dibinä, kur ierauga kaut ko spozu. Pieiet tuväk: varena pils no tlra dzltara un citiem därgumiem. Nu präto, vai iet ieksä. Peksni atveras durvis, iznäk daila meita ar därgu vainagu galvä un saka: „Ko baidies? Näc vien ieksä! Tä ir Jüras mätes pils, te tev pari nedarls."
Ieiet ieksä - ak tu brinumi, tavi brlnumi! Tä visur laistäs un mirdz, un pati Jüras mäte tik stalta un varena! Beidzot Jüras mäte pamana, ka sim kokles rokä. Lai pakoklejot drusku! Labi. Patlaban sis taisäs arl koklet, te pietek viena Jüras mätes meita un ieeukst ausi:
„Nekokle, nekokle, puislt, citädi Jüras mäte säks llksmot un diet, bet tad jüras üdeni iekustinäsies, pacelsies pär käpäm un nosllcinäs vai visu pasauli. Savelc stlgas tik stingri, ka täs pärtrükst, tad ari nebüs jäspele."
Koklětájs paklausa, savelk sringri stlgas, ka nevař paspelet. Neko dařit - jämet koklěšana pie malas. Vakará Juras mate dodas pie miera, arl koklětajam jäiet gulět Juras mates meitu istabä. Sis meitas koklětajam visas labi patlk, toměr viena, tä čukstětája, it ipaši. Bet tä saka:
„Mani sauc par Melnupi. Gulědams negriez muti un acis uz manu pusi, citädi mirsi!"
Labi, koklětájs ari paklausa un driz aizmieg.
No rlta atmodies - kas tas? - sis atrodas pie saväm mäjäm, Melnupes krasta zalajä zalě.
• Sagrupě izceltos värdus atbilstoši jautajumam!
Cik? Kad? Kur?
APSTÄKLA VÄRDS 142. Ipp.
• Pirmajä rindkopä sameklě lietvärdu kopä ar ípasibas värdu! Veido päräko un vispäräko pakäpi!
liels koklětájs - lieläks koklětájs - vislielákais koklětájs
• Atrodi värdu savienojumus ar saistitäjvärdu ««, nosaki, ko tas saista!
• Izveido piecus savus värdu savienojumus ar saistitäjvärdu mm, iesaisti tos teikumos ar vienlídzlgiem teikuma locekliem!
Ká?
dzítars (šeit) - dzintars dibinä - dibená pietek (seit) - äträ soli
pienäk diet - dejot kokle - müzikas
instruments
2.40. Pärveido 2.39. uzdevuma pasakas darbibu pagätnes forma!
2.41. Saisini pasaku un uzraksti to 7-10 teikumos, lai pateiktu galveno! Diskutě ar grupas biedriem, kura informäcija bija nozimiga! Kura informäcija netika izmantota? Käpec?
,*í3 atvelc elpu!
Pasvľtro värdu, kurs uzrakstits pareizi!
ekologija / ehologija metropole / metrapole smoks / smogs saudablgs / savdablgs meteorologs / metiorologs
reljefs / rejjefs idiologs / idcologs ekspozícija / ekzpozícija čempions / čempjons biblotěka / bibliotéka
Ieraksti värdu, kurs atbilst skaidrojumam! Izmanto zinašanas, ko ieguvi saj ä grämatas no dala!
6.
5.
4.
1. Sporta veids, par kuru ir věstits latviešu filmá „Sapnu komanda 1935".
2. Gadalaiks Latvijä, kad mostas daba.
3. Tas, kas izveidojas gaisä esošo údens tvaiku kondensäcijas rezultätä, pieměram, lietus, sniegs, rasa.
4. Laikapstäklu režlms, kas raksturigs kädam regionam tä geogräfiskä stävokja děl.
5. Latvijas piejúras mazpilsěta, kura atrodas jurskolas muzejs.
6. No koka izgatavots stígu múzikas instruments, kas saistits ar latviešu tradicionälo kulturu.
7. Ekosistěma plašä teritorijä, kura domině koki, krúmi un kas aiznem vairäk nekä pusi no Latvijas sauszemes teritorijas.
8. Jautäjuma ievadvärds, lai uzzinätu kaut kä atrašanäs vietu.
9. Värds, kas ievada palígteikumu, kura ir ŕormulets käds nosacljums.
• Ieraksti vienu värdu, kurš der visos izteikumos! Kúram no izteikumiem tu piekríti, kúram - ne! Kä šie izteikumi attiecinämi uz tavu dzives pieredzi?
Näks
j näks padoms.
_ sknen veja sparniem. dziedě visas brúces. ir pats lieläkais novators.
Visam savs