ILZE AUZINA • MAUA BERKE ANTA LAZAREVA < ARVILS ŠALME VINETA VAIVADE L A T V I E Š U VALODA DARBA B U R T N I C A VIDE UN LAI KS i 2.1. Raksti padomus vajadzíbas izteiksmě! Dzívojiet zaji! 1. Škirojiet atkritumus un nododiet tos pärsträdei! 2. Reguläri nriet logus un spuldzes - netlrumi aiztur pat trešdaju gaismas! 3. Biežäk brauciet ar sabiedrisko transportu, párvietojieties ar velosipedu vai kajam! 4. Taupiet elektroenergiju! 5. Lietojiet udeni taupigi! 6. Uzkopiet máju videi draudzigi! 2.2. Lasi tekstu un veic dotos uzdevumus! Bal ti j as jura ] Pirms 26 000 gadu visu Latvijas teritoriju kläja 1,5 lidz 2 km bieza ledus karta. Tomér nekas nav múžígs, arí ledus. Biezä ledus karta saka kust, un izvei-dojäs Baltijas ledus ezers. Lídz ar ledäja atkäpšanos ezers kluva aizvien (liels) _, lidz sapluda ar musdienu ezeriem: Peipusu un Lädogas ezeru. Zem udens atradäs ari vismaz trešä dala tagadéjäs Latvijas teritorijas. Gadu túk-stošu gaitä notika dažädu údenú saplúšana, lidz pirms 3100 gadiem izveidojäs Limnejas jura, kas lídzinäjäs músdienu Baltijas jurai. ] Latvijä váram priecäties par skaistajäm pludmalém júras krastä, tomér ne visäs pie Baltijas júras esošajäs valstis tä ir. Pieméram, Latvijä un Lietuvä krasts ir (lézens)_un (smilšains)_nekä citur. Savukärt Somi- jä un Zviedrijä - (klinšains)_un (akmenains)_ nekä pie mums. Atseviškos júras posmos novérojamas ari pamatigas klintis, kä tas, pieméram, ir Gotlandes sala un Igaunijas ziemelu piekrasté. ] Baltijas júru par saväm mäjäm sauc aptuveni 2000 dažädu dzívnieku sugu. Tomér salldzinäjumä ar citäm júräm tas nav daudz. Galvenais iemesls tam ir zemä säls koncenträcija júras údení, lídz ar to citu, (säjš) _, júru dzívnieki nespěj Baltijas jura izdzívot vai izaugt tikpat lieli kä vinu lidzinieki citä vidě. ] Baltijas júras stávokli ietekmě gan zemes plátnu kustíba, gan globälä sasilšana. Júras pětnieki prognóze, ka Dänija varětu savienoties ar Zviedriju. Tad Baltijas jura pärtaps par ezeru. Tápat prognóze, ka pěc 50-100 gadiem sáksies Baltijas júras krastá esošo teritoriju applušana. Tas ietekměs ari Latviju, un (slikts) _gadljumá varětu applust Riga, Júrmala, Ventspils, Liepája un Jelg ava. • Raksti iekavas doto ipašíbas värdu salidzinämajä pakapě atbilstošä forma! * Katrai no teksta dajäm izvělies virsrakstu! Ieraksti lodzinä attiecigä virsraksta buřtu! A Näkotnes perspektíva C Vienas júras atškirigie krasti B Párák saldais ůdens D Júras tapšana 2.3. Lasi tekstu! Ieraksti pieměrotu saistitäjvärdu! jo, käds, un, kä, kuram, kas Kä radäs väveres värds? Ši teika mums stästa par to,_radies väveres värds. Reiz trís víri cirtuši mežä malku,_tuvojusies ziema un bijis jägädä kurinämais. Te uzreiz viens no viniem ieraudzijis kokä sarkanigu zvěřinu,_bijusi skaista, kupla aste, un pärsteigumä iesaucies: -Vä! ... Otrs paskatíjies uz to pusi un uzsaucis trešajam: -Ve! ... Trešais tajä mirklí jau pats zvěřenu pamanijis_pärsteigumä iesaucies: - Re! Nu säkuši gudrot,_tas par zvěřinu varětu but un kädä värdä saucams. Bei- dzot nolěmuši dot zvěřinám tädu värdu,_pirmajä mirkli visiem trim näcis pär lúpäm, proti: vä-ve-re. (Pěc latviešu tautas teikas) 2.4. Lasi tekstu un veic dotos uzdevumus! Pienenes 1. Kad skaistais pienenu zieděšanas laiks beidzies pienenu dzeltenäs galvinas pär-věršas apalos un gaiši pelěkos puku kamolos. 2. Tiklídz sacelas vějš tie vienä mirkli var aizlidot pa gaisu. 3. Katra no vieglajäm seklinäm var aizlidot pat desmit kilometru tälu. 4. Pienenes var uzskatít par „sabiedrisku" augu jo täs gandriz vienměr aug cilvěku mäjvietu tuvumä. tí 5. Cilvěki dažkärt dusmojas ka vinu rupigi koptajos därzos un zäläjos saziedějušas pienenes jo vini tas uzskata par nezäli. 6. Vienlaikus cilvěki jau kopš seniem laikiem zinäjuši ka pienenes ne tikai priecě acis un sirdi bet ir joti noderígs un plaši izmantojams augs. 7. Agrä pavasari daudzi cilvěki labprät uzturä lieto svaigo pienenu lapu salätus kas ir lielisks vitamínu avots. 8. Salátiem gan izmantojamas tikai jaunas mikstas un enä augušas pienenu lapinas. 9. No rudení ieväktäm un kaltetäm pienenu sakněm var pagatavot dzérienu ko děvě par pienenu kafiju. 10. Ja pienenu ziedlapinas savära ar cukuru un citronu vai äbolu sulu var iegut gar-šlgu un veseligu pienenu medu. 11. Pienenu vinš ir ne tikai amerikánu rakstnieka Reja Bredberija pazístamä romána nosaukums bet ari nedaudz rúgts putojošs dzěriens. 12. Ja cilvěks ir uzněmlgs un pacietígs pienenu vinu var pagatavot mäjas apstäk|os. 13. Tautas medicína iesaka no pienenu ziediem un sakněm gatavotus ärstnieciskus lídzeklus izmantot gan matu stiprinášanai gan organisma attíríšanai gan dažädu slimíbu ärstešanai. (Pěc preses materiäliem) • Liec komatus! • Pasvítro teikumos vienlldzígus teikuma locekjus! • Atrodi teikumus, kuros ir paligteikumi! Aizpildi tabulu! Teikums Palígteikuma ievaditäjvärds 2.5. Pärveido iekavas dotos darbíbas vardus par divdabjiem ar -ot, -oties un ieraksti tos teikumä! Daži fakt i par mežu un koku ietekmi 1. Meži un koki uzglabä skäbekli, (palidzět)_ mainu ietekmi pilsetäs un to apkärtnes. 2. Koki uzlabo vietějo klimatu, tädejädi (ietaupit) ciešamo energiju par 20-50 %. mazinät klimata pär-_apkurei nepie- K, 3. Stratěgiska koku izvietošana pilsětas var atdzesět gaisu lídz pat 8°C, tä (samazi-nát)_gaisa kondicioněšanas vajadzíbas par 30 %. 4. Koki pilsětás uzlabo vidi, (absorbět)_gaisa piesärnojumu un (sa- mazinát)_trokšna piesárnojumu. 5. Mezi pilsětu teritorijás un ap tam palídz filtrět un regulět udeni, (veicinát)_ _kvalitatívu saldúdens piegádi miljoniem cilvěku. 6. Mezi ari aizsargá údenstilpes un nověrš pludus, (uzglabát)_ udeni zaros un augsně. 2.6. Pärveido dotos värdus par citu várdškiru värdiem un raksti atbilstošä forma! Usmas ezers Usmas ezers atrodas Kurzemes pusé. Usmas ezers ir ceturtais lielákais ezers Latvijá. Tá garums ir vairäk nekä tríspadsmit kilometri, un tas (1.) ro\oqjLo)t\s arTalsu, Kul- dígas un Ventspils novadu. Usmas ezers ir ari daudzu (2.)_iemllota vieta. Tä kä ezerá ietek daudzas upes, Usmas ezers ziemá aizsalst vělák nekä citi ezeri. Savu (3.)_ezers ieguvis no livu valodas, un tulkojumä tas nozimě migla. Gan par Usmas ezeru, gan par tä saläm ir dažädas teikas. Usmas ezerä ir septinas salaš, no kuräm pazlstamäkä ir Moricsala. Tieši par šo salu arí ir käda legenda. Tä (4.)_, ka sala savu värdu ieguvusi pěc Sakšu Morica piedzívojumiem šajä vietä. Tas gan ir (5.)_loti sen. Gräfam Moricam ir bijis jäcínäs ar karaspěku, taču vinš sapratis, ka nevarěs to (6.)_. TädéJ gräfs pär- gěrbies par sulaini un uz zirga muguras parpeldějis Usmas ezeru. Tä vinš aizbědzis no karavíriem. Un kopš tä laika vienu no saläm sauc par Moricsalu. 1. - robeža, 2. - makškerět, 3. - nosaukt, 4. - stästíjums, 5. - notikums, 6. - uzvara 2.7. Aizstäj pasvitrotos värdus ar kädu no dotajiem sinonímiem vai lídzigas nozlmes värdiem! nozimě, tápat, pěkšni, mazliet, pieredzět, esot, děvě, vien Baltäs naktis Izdzirdot kädu sakäm „baltäs naktis", varětu škist, ka täs ir naktis, kuräs viss negai- díti /_klust balts. Patiesíbä tä sauc /_vairäkas naktis vasaras saulgriežu laika, kad saule noriet tikai /_uz isu bridi un visu diennakti ir diezgan gaišs. Tas apliecina /_, ka pat naktí debesis pilnibä nesatumst, iestäjas tikai kresla. Šädu parädibu nevar piedzivot /_visäs pasaules vietäs. Baltäs naktis ir věrojamas teritorijä uz ziemeliem (dienvidu puslodě - uz dienvidiem), pie-měram, Somijä, dala Krievijas, Zviedrijä, Norvegijä, Islande un dala Kanädas. Atški-ríbä no poläräs dienas, kad saule polu regionos nenoriet, baltajäs naktis saule tikai nedaudz /_nolaižas aiz horizonta. Saules stari izkliedéjas atmosféra un izgaismo arí mazu dalinu zemeslodes enainäs puses. Tas ir lidzígi /_ kä uzreiz pec saulrieta - saulei atrodoties /_aiz horizonta, daja tas gaismas tomer sasniedz zemes virsmu. 2.8. Ieraksti tekstä iederigos saistitäjvärdus vai saistítäjvärdu dalas! jo, bet ari, gan, ne, un, kas Vides izglitiba Cilvéku un dabas mijiedarbibas rezultätä notiek ne vien izmainas vidě,_ domäšanä_attieksmě. Vel pirms 25-30 gadiem ikviens vismaz skolas gados bija dzirdějis par to,_ir aizsargäjamie augi un dzivnieki. Sadzives atkritumu škirošana nepastävéja_teoretiskä, ne praktiskä límení. Taču situäcija ir mai- níjusies. Tagad sabiedribas informětibas límenis ir paaugstinäjies, un termins „vides izglítíba" dažäs izpausměs jau kjuvis pašsaprotams. Ekoskolu programma ir viens no populäräkajiem vides izglitíbas modejiem pa- saulě. Programmas pamatä ir_vienkäršas, gan brívi pieměrojamas vides pär- valdes sistěmas izveide škola. Si programma ir plašäka par vides pärvaldíbu,_tä veicina izpratni par vidi un velmi rikoties, iesaistot darbíbäs ari apkartějo sabiedríbu. Ekoskolu programma pašlaik ir iesaistíts vairäk nekä 51 000 školu visa pasaulě, Latvijä tas ir gandriz 200 izglitíbas iestádes. 2.9. Ieraksti tekstä iederigos saistitäjvärdus! ka, kaut ari, kuru, kad, kuri, toměr, tapěc ka, lai, jo, kamer _vesture ir laiks, kas ir pagäjis,_tä mús ietekmé šodien un ietekměs ari näkotne. Ir cilvéki,_dzivo pagatně un vělas,_tä atgrieztos vismaz uz bridi. Bet tas nav iespéjams, _laiks ir kategorija, _ raksturo virzlba tikai uz priekšu. Musu atmina glabä pagätnes notikumus,_vien esam dzivi. Brižos,_atceramies un domäjam par pagätni, ir jäsaprot,_ tas ir nepieciešams tagadnes un näkotnes dzivei,_pagätne veido musu pieredzi. 2.10. Nosaki tcksta vienkäršus un saliktus teikumus! Ieraksti tabula a t hi lstosa teikuma numuru! 1. Latvijas pirmäs nacionäläs atmodas laiks 19. gadsimta otrajä pusě Latvijas jür-niecíbas attístíbas vesture ir joti nozímígs. 2. Ir pagäjuši vairäk nekä 200 gadi kopš pirmäs navigäcijas skolas izveides Riga. 3. Šajä skolä mäcíbas notika väcu valodä. 4. Pirmä jiirniecíbas škola, kura izglítibu varéja iegüt latviešu un igaunu valodä, tika dibinäta 1864. gadä. 5. Tajä izglítibu varčja iegüt latviešu un igaunu topošie jürnie-ki. 6. Ainažu jürskolu dibinäja pec jaunlatvieša Krišjäna Valdemära iniciatívas. 7. Rídzinieks Guntis Kalme, kurš ir pěti j is latviešu jiirniecíbas věsturi, atzist, ka par maz esam nověrtějuši gan Ainažu jürskolas, gan tä laika latviešu jürnieku devu-mu Latvijas věsturě. 8. Ainažu un včläk citu jürskolu izveide veicinäja ne tikai jurniecíbas attístibu, bet ari kugubüves, kokapsträdes un tirdzniecibas jomu attistíbu. Vienkäršs teikums Nr. Salikts teikums Nr. 2.11. Pabeidz teikumus, ierakstot atbilstošäs teikuma dalas numuru! Ainažu jürskolas muzeja misija ir_. Muzejs ar savu darbibu atgädina plašai sabiedríbai Muzejä ir daudz infbrmäcijas par jürskolas_. Ainažu jürskolas muzejs_. Täpat muzejs veic muzeja kraj urna_. Muzeja darbinieki ari iekärto pamatekspozíciju_. Vini sniedz konsultäcijas par muzeja kräjumu un nodarbojas ar O latviešu jürä braukšanas idejas uzturéšana. © priekšmetu pärbaudi. 1 zinätniski izglítojošo darbu. © un izstädes. © par pirmo latviešu un igaunu jürskolu, tas darbibu, panäkumiem un nozími. O atbilstoši profílam komplektě muzeja kräjumu, veic tä uzskaiti, saglabäšanu un izmantošanu. © darbibu, buru kugu búvi Vidzemes piekrastě 19. gadsimta beigäs un 20. gadsimta säkumä, kä ari Ainažu pilsétas věsturi. q-- 2.12. Ievieto tekstä apstäkla värdus! apkärt, kopá, tagad, kad, kur, täläk, pagaidám, pěrn, šobrid, kä Měs_dzívojam diväs paraléläs pasaulés - digitälajä un fiziskajä. Digi- tälie uznčmumi jauj ším abäm pasaulém saplust_. To_var pa- näkt ar tehnologiju, ko děvějam par papildinäto realitäti. Ší tehnologija maca músu mobilajäm iericčm, izmantojot kameras, atpazit lietaš mums_. Pieméram, pavčršot mobilo tälruni pret žurnäla vaku, väks atdzivojas - tas ar mums säk runät, vai arí, ja, iekäpjot jaunä mašina, nezinäm, kädam mčrkim käda poga paredzčta, at-liek vien pavérst mobilä telefona kameru pret šo pogu vai simbolu paneli, un uzreiz mobilajä tälruni tiek sniegta intereséjošä informäcija. Tiek prognozěts, ka tuväko piecu lídz desmit gadu laika papildinätä realitäte mai-nís cilvčku paradumus: cilvčki informäciju iegus, nevis veroties telefoná vai dato-rä, bet skatoties uz reälo pasauli un izmantojot papildinätäs realitätes viedbrilles. Viedbrilles uzlabo cilvčku darbibu, proti, ja cilvéks atrodas noliktavä, brilles rada, _ir jäbrauc, lai atrastu vajadzígo iepakojumu._tas ir atrasts, seko norädes,_to nogädät_. Daži uznémumi jau_ir säkuši ražot šädas brilles, bet_tas ir loti därgas. 2.13. Raksti četrus vienkäršus un četrus saliktus teikumus par tematu „Kädreiz un tagad", kat rä teikumä izmantojot apstäkla värdu pärus! rit — vakar; vienměr — nekad; sen — nupat; šoreiz — citreiz; nekúr - te; apakšä — augšä; tälu — tuvu; käjäm - braukšus 2.14. Darini lietvardus ar izskanam! No dažiem värdiem var darinät vairäkus värdus! -itis, -ite -iba -ums -atne, -tne -eklis -ěknis viens atklät gräbt audzět skaidrs spilgts vesels mazs meitene atvilkt jauns puisis 2.15. Lasi tekstu un veic dotos uzdevumus! Tälu, tälu jürä, pie paša apväršna, üdens bija tik burvigs, zils un skaidrs. Bet tas bija ari loti dzilš. Tur, dzijumä, dzívoja jüras jaudis. Un nebija tä, ka tur, lejä, atradäs tikai smiltis vien. Ně, tur auga koki, lokáni, it kä dzívi. Visas zivis, lielas un mazas, šäväs caur zariem. VisdzUäkajä vietä stäveja jüras kěnina pils - bríniškíga celtne. Sienas tai bija no koralliem, augstie, smailie logi no visskaidräkä dzintara, bet jumtu veidoja gliemežu väki, kuri atvéräs un aizvéräs. Tas izskatíjäs skaisti, jo katrä väkä gulěja pěrles, blävas, bet mirdzošas, no kuräm viena vienlga bütu lieläkais greznums kěninienes kroni. • Pasvitro tekstä savrupinäjumus! * Raksti tekstu istení bas izteiksmes vienkäršajä tagadně! * Atzime pasvitrotä värda pareizo nozimi, nemot verä teikuma saturu! Tälu, tälu jürä, pie pasa apvärsna. 1. Vieta, kur üdens saskaras ar zemi. 2. Zemes virsmas un debess skietamas saskares llnija; horizonts. Zivis säväs caur zariem. 1. Loti strauji virzlties, pärvietoties. 2. Rikoties ar kädu saujamieroci. Augstie, smailie logi bija no visskaidräkä dzintara. 1. Kaut kas täds, kas ir joti ass. 2. Kaut kas täds, kam gals ir pakäpeniski sasaurinäts. 2.16. Papildini tekstu ar savrupinäjumiem! Dziji jüras dzelmé,_, lielgabali duněja un rüca. Näri- na,_, sěděja uz üdens tä, ka varěja ieskatíties kajítě. Bet kugi, _, uzněma äträku gaitu, buras izpletäs cita pěc ci- tas, vilni veläs arvien augstäk, savilkäs tumši mäkoni, tälumä noplaiksnijäs zibens, _. Ai, tuvojäs briesmigs negaiss! Täpec matroži, _, noněma buras. Lielais kugis, kä putns lidodams, süpojäs jürä, _, üdeni, _, grasijäs gäzties pari mastam, bet kugis kä gulbis ienira starp augstajiem vijniem un atkal paceläs augsä pari putäs sakultajiem üdeniem. Närinai škita, ka tas nu gan ir jautrs brauciens, bet jürniekiem tä vis nelikäs, kugis brikškéja un brakškěja, biezie ději no stiprajiem grüdieniem liecäs, jüra triecäs pret kugi, masts pärlüza vidü pusu kä niedre, kugis noskiebäs uz säniem, un tajä säka plüst üdens,_. 2.17. Lasi tekstus un veic dotos uzdevumus! 0 Rojas Jüras zvejniecibas muzejs Rojas Jüras zvejniecibas muzejs ir izveidots 1968. gada. Pateicoties iedzivotäju atsaucibai, muzejä ir apkopots plašs materials par piekrastes ciemu věsturi. Muzejä ir apskatäma /_ekspozícija par Krisjäni Valdemäru, Rojas jürskolu un burinieku büvi 19. gadsimtä, arí par zvejniecíbu un zivju apsträdes věsturi no 19. gadsimtä lidz müsdienäm, Livu krastu, par personibäm /_, kas Rojas värdu ir nesušas täläk Latvijä un pasaulě. Ekskursijä ar gidu ir iespějams izzinät /_plasäku Rojas novada věsturi, kä ari iemäcities siet jürnieku mezglus. 2.1 Latvijas teritoriju pamatá apdzivo baltu tautas, bet Vidzemě un Kurzemé atseviškás piejúras teritorijás ir sastopama viena no somugru tautám - livi jeb líbieši. Ziemejkurzemé, pie Irbes júras šauruma, apméram 50 kilometru gará joslá, stiepjas Livu krastsjeb Livód ránda, kurá ietilpst 12 ciemi: Lúžna, Mikejtornis, Lielirbe, Jaunciems, Sikrags, Mazirbe, Košrags, Pitrags, Saunags, Vaide, Kolka un Melnsils (libiešu valodá: luz, Pizá, ha, Úžkilá, Slkróg, Irě, Kuoštróg, Pitróg, Sánag, Vaid, Kúolka, Mustánum). Muzejä tiek piedäväta arí lustíga / kazu programma jaunlaulätajiem, atraktíva / _iepazišanäs ar trim mazliet nešpetnám /_kurzemniecěm programma „Melu klubinš". Piedäväjumä ir ari vairäkas programmas skolenu grupám. Muzeja pirmajä stává atrodas izstážu zále, kur katru měnesi ir skatáma jauna izstáde. Viesojoties /_ © Juras muzejs - viens no apmeklětakajiem muzejiem visä Lietuvä _Klaipeda vai Kuršu kapá, daudziem apmeklětájiem jau par tradíciju ir kluvis sasveicinäties ar delfíniem, roniem, pingviniem un citiem jüras dzivniekiem /_. Lietuvas Juras muzejs un delfinärijs, kas ir izvie- tojies /_věsturiskajá Kuršu käpas fortä, visus aicina iepazít noslěpu- maino üdens pasauli. Gada laika šeit iegriežas /_aptuveni pusmiljons lietuviešu un ärvalstu viesu. Tas ir viens no visvairäk apmeklětájiem muzejiem valsti. Visvairäk uzmanibas tiek delfíniem. Muzejä, kas atrodas Kuršu käpas ziemelu vis-täläkajä punktä, ir jüras pasaules un kugniecibas véstures ekspozícijas, kas pastävígi tiek papildinätas. Eksponäti tiek izstäditi inovativi /_, izmantojot jau- näkäs tehnologijas, savukärt telpas ir ievěrojami iespaidigäkas nekä senäk. 1979. gadä dibinätais muzejs ir izkärtojies aptuveni 13 ha platibä. Ekspozícijas ir iespějams apskatít gan zäles un akvärijos iekštelpäs, gan ära baseinos, kuros peld roni, jüras lauvas un pingvíni. Iespějams apskatít věsturisku kugniecíbas ekspozíciju un enkuru kolekciju, täpat var iegriezties etnogräfiskajä zvejnieku viensetä. Muzejam pieder arí peldošs eksponäts - buru kugis ar plakanu dibenu, ar kuru tiek ríkotas etnogräfiskäs ekspedícijas. Jüras muzejs ir sakräjis /_vairäk nekä 88 000 eksponätu, lieläkoties jüras dabas pärstävjus - molusku gliemežväkus, korallus, věžveidígos, dzelonädainos, jüras putnus, zivis un zídítäjus. 2017. gada vasarä muzejs un akvärijs věra durvis pěc rekonstrukcijas. Akväriju sistěmu tagad veido 24 akväriji, kuros iespějams sastapt saldüdens, Baltijas, Ziemeju un tropisko juru ekosistěmas, täpat ir izveidots 18 m akrila tunelis, kas jauj justies kä üdens dzelmě un věrot iespaidígo /_ jüras pasauli no apakšas. Klaipědas delfinärijs ir vienigais visä Baltijas austrumu piekrastě. Izräžu zäle var uznemt 1000 skatítäju, bet baseina tilpums sasniedz 1800 kubikmetru. Gan běrni, gan pieaugušie ípaši ir iecieníjuši delfínu šovu. Tä ir lieliska /_iespéja iepazíties ar Melnäs jüras delfíniem. 2.3 4-- ® Ventspils Piejüras brivdabas muzejs Muzejs ir dibinäts 1954. gada Ventspili kä Juras zvejniecibas brivdabas muzejs. Apmekletäjiem to atvera 1962. gada 3. jünijä. Muzeja idejas autors un pirmais di-rektors Andrejs Sulcs uz toposo muzeju pärveda pirmäs laivas, zvejnieku dzivojamäs un saimniecibas ekas, kä ari saursliezu dzelzcela vilcienu. Muzeja kräjumu veido vairäk nekä 24 000 prieksmetu, kas izvietoti iekstelpu un brivdabas ekspozicijä (apmeram 4 ha). Iekstelpu ekspozicijä muzeja apmekletäji var iepazities ar zvejniecibas attistibas galvenajiem posmiem, dazädu zivju zvejosanu un laivu büvesanu. Piejüras brivdabas muzeja iemilota izklaide un reize izzinas objekts ir mazbänitis, kuram izbüveta 1,4 km gara Rinka linija un 3,0 km gara Kalna linija. Pirmä pasaules kara laikä väcu karaspeks ierikoja vilcienu, un dzelzceja linija savienoja Ventspili ar jürmalas zvejniekciemiem. Kops 1964. gada, pateicoties ziedotäju atbalstam, viena no nelielä skaitä Väcijä razotajäm lokomotivem ir muzeja ipasums. Brivdabas ekspozicijä izvietota ari muzeja enkuru kolekcija (vairäk nekä 140 dazäda tipa enkuru), kuras vecäkie eksponäti tapusi 18. gadsimtä. Muzeja tiek aktivi svineti gadskärtu ierazu svetki. * No A teksta izraksti darbibas värdus istenibas izteiksmes ciesamajä kärtä! Nosaki ari to laiku! • No B teksta izraksti darbibas vardus istenibas izteiksmes saliktajos laikos! Nosaki ari to laiku! • Atrodi A, B un C teksta tris divdabja teicienus! Raksti savus teikumus ar siem divdabja teicieniem! • A un B tekstä blakus pasvitrotajiem värdiem ieraksti nozímes zinä lidzigus värdus! * No A, B un C teksta izraksti sešus lietvärdus un / vai ipašibas värdus ar ísu patskani izskanä un sešus lietvärdus un / vai ipašibas värdus ar garu patskani izskanä! • Timekla vietně https:lltezaurs.lv atrodi värdu atrasties, uzmaniba, atvěrt nozimes! Uzraksti, kura no värdu noziměm ir lietota šajos tekstos!