Saprot pamatinformáciju informatívos tekstos par darbu, biznesu un naudu Uzcver svarigákás detalas tekstos par darbu un naudu, spěj informáciju izmantot sávám vajadzíbám Uztvcr intcrviju un rekonstruě intervijas jautájumus Izprot galvenás problěmas informatívos tekstos par biznesu, naudu un darbu Saprot ar darbu un naudu saistítus latviešu sakámvárdus un parunas Uztver tekstu par naudas věsturi Latvijá kopumá un detalizěti Uztver intcrviju kopumá un detalizěti Formule viedokli par naudas, darba un biznesa jautájumiem Izsaka savu attieksmi pret darbu, naudu un biznesu, salidzina viedoklus un veido secinájumus Runa, izmantojot noteiktas valodas konstrukcijas, un diskutě par noteiktu tématu Raksta stástijumu par savas zemes naudas rašanos Rakstiski formule galveno domu Vienskaitlinieki un daudzskaitlinieki Divdabji ar -dams, -dama, -damies, -damás Prieděkli un várda nozimes maina Salikteni Vietniekvárdi Istenibas izteiksmes ciešamá karta Atstástljuma izteiksme Pavěles izteiksme Vélějuma izteiksme Iespraudumi <\1 KAS IR LABS DARBS? 3.1. Lasi latviešu tautas sakämvärdus un parunas! Kuram no sakämvärdiem vai parunäm tu piekríti? Käpéc? Kuri sakämvärdi % un parunas atbilst taviem dzíves principiem? Katram darbam savs laiks. Uz ritu atlikts darbs arvien paliek nedarírs. Käds darbs, tädi augli Darbs baro, slinkums posta. Daudz amatu, daudz rüpju. Darbs nav zakis - neaizbégs. • Ko, tavuprat, cilveka dzivě nozime darbs? • Käda ir tava darba pieredze? 3.2. Izsaki savas domas, kas ir labs darbs. Atbildot izmanto doto teikumu strukturu! Labs darbs, pirmkärt, ir darbs, kurs Labs darbs, otrkärt, ir darbs, kuru _ Labs darbs,_ Labs darbs,_ _, kurä _ ., ar kuru Labs darbs, piektkärt, ir tas, kura {kä?) APZÍMĚTAJA PALÍGTEIKUMS 1 57. Ipp. IESPRAUDUMI 154. Ipp. 3.3. Lasi tekstu un veic uzdevumus! Kas ir labs darbs? Músdienu pasaulě cilvěkus arvien vairäk nodarbina dilemma, kä atrast darbu, kas reizě bútu gan tíkams, gan ari ienesigs. Sis jautäjums ir aktuäls arl Latvijä. To apliecina dažädi kursi un seminári, kuros stästa, kä atrast jěgpilnu un aizraujošu darbu, dažädas publikäcijas par cil-věkiem, kuri ir pametuši ienesígu, bet garlaicígu darbavietu un pievěrsušies savam mazajam, taču izlolotajam biznesam, arl jaunuzněmumu (start-up) kultúras slavinäšana, kas mudina laudis ieguldít laiku un energiju kädas unikalas un sev svarigas biznesa idejas izstradě. Lielä mérä nepieciešamlbu pěc jauna darba nosaka sevis meklějumi, velme sevi pilnvěr-tigi realizět. Tädčjädi darbs ir nevis kaut kas, ko měs daräm noteiktä laika un ar noteiktu stundu skaitu diennakti, neděla vai měnesí, bet gan dala no cilvěka identitätes un perso-níbas. Sí nostäja nojauc ari robežu starp darbu un brívo laiku, it ípaši tä dévétajäs radošajäs industrijäs, kas nodarbojas ar dažäda veida informäcijas radišanu un izmantošanu. Radošo darbavietu telpäs ir ienäkuši atribúti, kas asociějas ar brivä laika pavadíšanu (piemčram, neformäls apgérbs un galda futbols atputas telpä). Latvijä ari var včrot, kä ra-došäs industrijäs pärstävji meklě darbu (vai cita veida palidzibu), izmantojot sociälos tiklus. Pieméram, sociälajos tĺklos tiek lúgts dalities ar gliti veidotu sludinäjumu, kam reizčm pie- vienota arl smaidoša un diezgan neformála darba meklětája fotográfija un uzskairltas vina labás un arí nedaudz ekscentriskás ípašíbas. Sie sludinájumi celo sociálajos tíklos darba meklětájiem, palaujoties uz katra personisko tlklu - radu, draugu un pažinu - atbalstu un iesaisti darba mekléjumos, tádějádi škierami nemanámi sasaistot darba un árpusdarba dzívi, pienákumus un attiecibas. • Uzraksti trís jautájumus par tekstu! Uzdod tos saviem grupas biedriem! • Skaidro izcelto várdu nozlmi! • Atrodi tekstá saliktenus, izraksti tos un nosaki, no kádiem várdiem tie darináti! 3.4. Veido saliktenus un piecus no tiem iesaisti teikumos par tématu „Mans darbs"! paš- -tiecíba měrk- -dalíba struktúr- -darbinieks ievad- -tehnika lígum- -apzina lldz- -daja darba- -vieníba liet- -vediba elektro- -spějas SALIKTENI 130. Ipp. 3.5. Kas tev darba sagada vislielako gandaríjumu? Atzime tabula atbilstošos punktus no 1 lídz 9 (1 - vismazäk, 9 - visvairak)! Kap 5neC? Nosacijumi 1-9 Komentári lespěja tikties ar cilvěkiem Labs atalgojums lespěja apgút kaut ko jaunu Karjeras iespéjas Radoši kolěgi Pieměrots darba grafiks Sociálás garantijas Moderna darba vide Pieradums un paredzamíba • Diskutě ar grupas biedriem! Apkopojiet tns svarigakos nosacijumus! 3.6. Aizpildi tabulu un argumente savu viedokli! Tä ňu gan nevarětu büt... Es arídomäju täpat... Nevajadzětu... Man liekas nepienemami, ka... Katram ir savas domas, un / bet... Vienígais, ko varu vél piebilst, ir... Iznäk, ka... Raksturojums Profesijas pieměri Viegls darbs Smags darbs Interesants darbs BTstams darbs Garlaicigs darbs lenesigs darbs Radošs darbs 3.7. Klausies tekstus! Uzraksti galveno domu 1-2 teikumos! • Ko izvělětos tavs uzněmums: cilvěkus, kúri darbu maina , ŕ bieži, vai cilvěkus, kuri to dara reti? Diskutě ar grupas ■ t, i Lietaskoks - cilvéks ar profesionälajäm dotíbäm, labs sava darba pratějs. biedriem! • Izmantojot värdu savienojumus atlases kritěriji, profesionála pilnveide, investěšana darbiniekos, izaugsmes räditäji, darba maina, pastästi, par ko runäja Inga Běrzlape un Zane Krištopäne! 3.8. Izvčlies kadu profesiju, samekle atbildes uz jautäjumiem un izveido prezentäciju! Cik ilgi un kur var apgüt_ Kädi darbaríki, aprlkojums nepieciešami Cik bístams ir šis darbs? Kas ir interesantäkais šajä darbä? Ko vel svarigi zinät, ja ir vélme klüt par _ Mini kädu interesantu faktu no_ iemanas, lai varétu patstävígi strädät? _darbam? ikdienas! 3.9. Darini divdabjus ar -dams, -dama, -damies, -damäs un iesaisti tos teikumos! Divdabji var atkärtoties. SO strädät, meklět, nodarboties, liellties, runät, sütit 1. Džons, 2. _ 3. Sekretäre,_ valinäjumu. 4. Jana,_ _no rita lidz vakaram, nopelnija daudz naudas. ar paveikto, strädnieces demonstréja sava darba augjus. _e-pastus klientiem, domäja par gaidämo at- veikalä, ieguva interesantu pieredzi. 5. nepieciešamo informäciju. 6. Jaunieši,_ zinäšanas. 7. Darbinieki staigäja pa ěku, 8. _ ar apmeklétäjiem, registraturas darbinieces pierakstíja _restoränä, praksě izmantoja savas svešvalodu ísto kabinetu. ar sportu, uznčmuma vadltäjs rupéjäs par savu veselíbu. údenslidějs glábějs dizainers skurstenslaukis medíbu vadítäjs radiologs čúsku indes savacějs mežsträdnieks dárznieks DARBU 3.10. Atrodi jědzienam atbilstošu skaidrojumu! »A Klasiskä intervija _Vienlaicígi tiek intervěti vairäki kandidáti, kas pretendě uz vienu un to pašu amatu. B Telefonintervija _Kandidátu intervě viens vai vairäki uzněmuma párstávji vai personála atlases uzněmuma párstávji. C Grupu intervija _Ar dažádám metoděm tiek párbaudíta kandidáta stresa noturíba un spěja koncentrěties. D Videointervija Kandidáts tiek intervěts pa telefonu; parasti tádas ríko, ja — ir Joti liels atbilstošu pieteikumu skaits, lai dotu iespěju kandidátam parádit sevi un nověrtětu vairák kandidátu. E Agresívä jeb stresa intervija Kandidátu intervě ar káda tiešsaistes {online) videoríka -palidzibu; parasti izmanto, ja intervětájs atrodas čitá valsti un nevar ierasties uz interviju klátieně. • Káda ir tava darba interviju pieredze? • Kuras, tavuprät, ir populäräkäs darba intervijas? Kapěc? • Kuru darba intervijas veidu tu izvělětos, ja bútu darba devějs, un kuru, ja - darba němějs? Kapěc? 3.11. Iedomájies, ka tavs nákamais darbs ir saistits ar klientu apkalpošanu un tev ir jápiedalás darba intervija! Strádájiet pa páriem, jautájiet un atbildiet viens otram! Izmantojiet darbibas várdus istenibas, vajadzíbas un vělějuma izteiksmě! • Kapěc mums bútu jáizvělas tieši jús? • Kádas ir júsu prasmes, kas ir pieměrotas piedávátajam darbam? • Kádu praktisko pieredzi jús esat ieguvis pédějá laika? • Sniedziet pieměru par iniciatívas izrádíšanu savá iepriekšějá darbavietá! • Káds ir júsu lielákais profesionálais sasniegums? • Kas darba jums ir vissvarígákais? • Kas jús motive strádat labák? • Ko jús gribčtu darít pěc pieciem gadiem? • Vai uzskatát sevi par profesionáli veiksmigu? • Káds darbalaiks jums ir pieměrots? • Ko jús savás iepriekšějás darbavietás esat iemácijies? • Kádi bija júsu atbildigákie pienákumi? • Kas jums pašreizějá darbá patlk / nepatik visvairák? • Ká júsu izglítiba un pieredze ir jús sagatavojusi darbam? • Vai un ká vělaties turpinát savu izglltíbas celu? VĚLĚJUMA IZTEIKSMĚ 151. Ipp. Atrodi teksta vietniekvärdus! Nosaki to iedalijuma grupu un raksturo lietojumu! VIETNIEKVÄRDI 139. Ipp. 3.12. Ieraksti atbilstošo vietniekvardu! Tie var atkärtoties. músu, man, tá, savä, es, uz kuriem, jebkurš, kaírs, kädä, kúram, kaut ko, kas Gandríz cilveks kaut reizi ir piedalíjies _iepriekšejä darbavietä_ bija labs darbs, arl alga bija laba, bet _darba intervijä. Arí _nosträdäju piecus gadus. gribéjäs darlt_ va- radošäku. Nolemu pieteikties darbä mazä, bet perspektíva uznemumä, _ jadzeja reklämas špecialistu. Devos uz darba interviju. _ tä bija par piere- dzi! _ neprasija tradicionälos intervijas jautäjumus, _var atbildet sagatavojies pretendents. Né! bii kotnes víziju, _, ne, íja saruna par uznemuma na-ilga stundu. Un tiku pienemts darbä. Un joprojäm strädäju uznemumä. 3.13. Pastasti, kadi pienäkumi ir javeic minéto profesiju pärstävjiem! datorspeciälists uznemuma vadítäjs skolotäjs muzeja darbinieks bankas darbinieks arhitekts S3 TV - • Kädäm raksturaipašibäm ir jäpiemít šo profesiju pärstävjiem? V v*S' v Kapěc? aj^reslvs, aktívs, apätisks, apdomlgs, apnicigs, apněmígs, apkčrigs, apzinlgs, asprätígs, atlětisks, aukstasinigs, baillgs, bezkaunigs, biedrisks, bravúrigs, discipliněts, drosmlgs, dus-mígs, emocionäls, gudrs, izturígs, labsirdígs, lielígs, maigs, nopiems, rudlts, slinks, smiek-lígs, spltígs, stiprs, värgs, vicglprätígs • Izvělies vienu profesiju un uzraksti, kädi pienäkumi jäveic sis profesijas pärstävim un kädäm rakstura ipašibäm jäpiemít! I 3.14. Klausies tekstu! Atzimě, kurs no profesijas pärstävjiem izteica šo domu! Apgalvojums Sekretáře Reklámas projektu vaditäjs Tirgzinibas specialisté Grámatvedis Darbs ir atbilstošs pirmäs darba pieredzes gúšanai. Labs klients ir tas, kuram ir daudz naudas. Ir svariga izglítíba. Nav noteikts darbalaiks. Jäizpilda priekšnieka norädíjumi. Jäzina likumi, kas saistíti ar darba jomu. Nedríkst izpaust informäciju. Katra darbadiena iratškiríga. 3.15. Atrodi jedzienam atbilstošu skaidrojumu! A Pienákums _ Pozitivs (kädas darbíbas, rícíbas) rezultäts; sekmes, sasniegums; atziniba, piekrišana, ko iegust kädas darbíbas veicéjs. B lenäkumi _Rezultäts. C Panäkums _Darbíbu, darbu kopums, arl uzdevums, kas (kädam) noteikti jäpaveic. D Iznäkums _Materials labums, parasti naudas lídzekji, ko käds iegust (parasti no käda uznémuma vai kädä darbíbä). • Izvělies atbilstošu värdu! 1. Savus panäkumus Ipienäkumus I ienäkumus kaiminš iegulda mäjas celtniedbä. 2. Kaiminš guva ienäkumus Ipanäkumus Ipienäkumus jaunajä darba kolektiva. 3. Musu darbavietä pienäkumi Ipanäkumi I sanäksmes notiek katru otrdienu. 4. Katrä profesijä darbiniekiem ir noteikti sanäksmes Ipienäkumi Ipanäkumi. 3.16. Atrodi vardam atbilstošu skaidrojumu! A Pienäkt _Vajadzět. B Nonákt _Näkot pievirzíties (pie kä, kam klát, arí kam tuväk). C Näkties _ Virzíties un pabeigt virzities pa gaisu lejä, země (no kurienes, kur, uz kä u. tmi.). D Sanákt _ Büt tädam, ko (käds) ir tiesigs sanemt, iegüt. E Pärnäkt _ Näkot savirzíties, nokjüt (kopä, kädä kopumä, veidojumä, arí kur) -par vairäkiem, daudziem cilvěkiem. F Atnákt _ lerasties. G Pienäkties _ Näkot atgriezties (mäjäs, uzturéšanás vietä u. tmi.). • Izvelies atbilstošu vardu! 1. Jaunajä darbavietä divas rcizcs gada man sanák Ipienák Ipienäkas divu nedělu atvalinäjums. 2. Sodien man sanäksies I atnäks I näksies strädät lidz vélam vakaram. 3. Märis no darba vienměr nonäk Ipärnäk Isanäk velu. 4. Sanäksme měs nonäcäm Isanäcäm Ipärnäcäm pie secinäjuma, ka projekts ir jäpärsträdä. 5. Sekretäre teica, ka priekšnieks rit uz darbu sanäks I nonäks Iatnäks loti agri. 6. Firmas darbinieki pärnäca Isanäca Ipienäca kopä, lai risinätu radušos problému. 7. Vai tu vari pienäkt Ipienäkties I atnäkt mazliet tuväk darba galdam? PRIEDĚKLI UN VÄRDA NOZÍMES MAINA 1 29. Ipp. 3.17. Lasi darba sludinajumus! Galvenie darba pienákumi • Darbs ar rěkiniem un bankas dokumentiem • Studentu studiju maksu uzskaite, ká ari ievade LUIS sistěmá • Ikměneša grámatvedíbas dokumentu kártošana • Debitoru parádu kontrole • Grámatvedíbas informácijas sagatavošana un sniegšana augstskolas vadibai un struktúrvieníbu vadítájiem • Párskatu sagatavošana par dažádiem projektiem • Sanemtás un nosútítás korespondences, ká arí augstskolas iekšějo dokumentu registrácija un kártošana • Standarta ligumu gatavošana viespasniedzějiem u.c. ligumdarbiniekiem • Lídzdaliba gada párskata gatavošana AICINA DARBÄ GRÄMATVEDI Prasibas veiksmígam kandidätam(-ei) Darba pieredze gramatveža amatá vismaz divi gadi Praktiska darba pieredze lietvedibá Grámatvedíbas programmas Horizon párzinášana pieredzějuša lietotája limeni Latviešu un ang|u valodas prašme Nodrošinam Darbu starptautiskä vidě Ěrtus darba apstäklus Rigas centrä, Rudzupuku ielä 4A Darba laiku no 8.30 lidz 17.00 Stabilu atalgojumu 900-1300 eiro (bruto) Lüdzu, piesakieties, sütot savu CV un motivácijas věstuli, sada!á„Pieteikties" Papildu informácijai zvaniet 7b/enf konsultantei Aucei Laucei, t. 23420173 labas zinäšanas par darba normatívajiem aktiem; augstas darbaspejas, precizitäte un organizátora dotíbas; r.f.m1!; j' ' v 1'"' ■ ^ pozitiva attieksme un ieinteresétiba darbá ■mllyflliTninf i ' ■: ■ , 1 teicamas latviešu un krievu / anglu valodas zinášanas organizět personäla attases, kä ari darbinieku piesaistes un ievadlšanas darbá procesu; strádat ar personäla lietvedíbu; koordinět darbinieku pienemšanu un atlaišanu no darba CIELAVA piedävä 950-1200 EUR měnesT (bruto) Patikamu darba vidi lespějas profesionálai attistTbai un izaugsmei Atsaucigus kolěgus GAIDÄM PÄRDOŠANAS INŽENIERI Smart Structure nodajá Latvijá Pienäkumi • Viedo tiklu automatizäcijas produktu pärdošana un märketinga aktivitätes • Noteiktas klientu grupas párvaldíba • Konsultäciju un tehniská atbalsta sniegšana klientiem • Tehnisko risinäjumu izsträdäšana un specifikáciju sagatavošana • Piegäde, procesu uzraudzíšana un nelielu projektu realizěšana • Kontrolieru, dispečervadíbas sistěmu, HMI un lídzigu ieriču un sistěmu konfigurěšana un nodošana ekspluatäcijä Par priekšrocibu tiks uzskatita • 2-3 gadu pieredze darbá energětikas sektora • Veiksmíga pieredze párdošanä • Pieredze darbá ar publiskajiem iepirkumiem • Pieredze projektu vadíbá • Pieredze darbá ar programmám AutoCAD un VISI Prasíbas kandidátiem • Izglitíba automatizácijá vai elektrotehniká • Pieredze darbá ar automatizäcijas sistěmám un apríkojumu • Prašme izmantot inženierijas pamatprincipus un teorijas ' Izcilas IT prasmes • Loti labas latviešu un anglu valodas zinášanas • B kategorijas vadítája apliecíba Meklějam patstávígu, měrktieclgu, sabiedrisku un atjautígu kolěgi ar labám sadarbíbas prasměm. Měs piedávájam starptautisku darba vidi ar izaugsmes iespějám, profesionálas mácibas, atalgojumu 1200-2000 EUR (bruto), uzněmuma auto, elastígu darbalaiku, iespěju strádat attálináti, veselibas apdrošinášanu, gada prěmiju sistěmu atbilstoši komandas sasniegtajiem rezultátiem. Sk • Izvelies darba sludinäjumu un uzraksti motivacijas vestuli! • Ievaddalä - norädi, uz kädu vakanci picsakies, kas ieintereséja konkrětajá darba pie-däväjumä. • Galvenajä dala - paskaidro, kä tava darba pieredze atbilst sludinäjuma aprakstä mi-nétajäm praslbäm un darba devěja vajadzibäm; paskaidro, kä tava iegutä izglltlba un kvalifikäcija atbilst sludinäjuma minétajäm praslbäm; tev ir iespěja norädit savas stip-räs puses, sniedzot pieměrus. • Nobeigumä - norädi savu pieejamibu intervijai, kä arí vari izteikt pateicibu lasítäjam par vina veltíto laiku, minot, ka gaidi atbildi, un informějot, ka esi pievienojis CV. -Tu saki, ka tavam priekšniekam bija labs garastävoklis, kad tu lúdzi algas pielikumu? v4Ä MAN BÜTU TÄ NAUDINA... Lüdzu, paskaidro savu domu! Ko tu gribeji pateikt? Vai es pareizi sapratu tavu domu? Vai tu gribi teikt, ka...? 3.18. Turpini apgalvojumu „Manuprät, nauda ir ..."! • Izsaki viedokli par grupas biedru apgalvojumiem, piekritot vai noliedzot tos, pamato savas domas ar 2-3 argumentiem! Ja nepieciesams, lüdz grupas biedram precizet savu domu! 3.19. Savieno sakämvärdu un parunu dalas! Lasi sakämvärdus un parunas par naudu un izvelies vienu sakämvärdu vai parunu, par kuru gribetu diskutet ar grupas biedru! Nauda Laiks ir nauda; ko dari, Nauda pelna naudu, Par naudu visu var dabüt, tik tevu Par naudu visu Par naudu velns danco Naudas lietu nekad Kur naudas ierausana, tur nav Nauda ir labs kalps, bet nabadzlba dzcn nabadzibä. nesagaidlsi. var nopirkt, iznemot prätu un veselibu. to dari driz. dzlvibas tauplsana. un mäti vien ne. nesmird. bistams kungs. un Dievs piedod grekus. • Diskute par izveleto sakämvärdu vai parunu! Seko instrukcijai! O Noskaidro, kuru sakämvärdu vai parunu grupas biedrs ir izvelejies! © Pajautä, ko grupas biedrs par to domä! © Ja nepieciesams, precize grupas biedra viedokli! O Izsaki savas domas par sakämvärdu vai parunu! Mini argumentus! © Pajautä, vai grupas biedrs nav mainljis savu viedokli! © Secini, kädi ir jüsu abu viedok|i, un pabeidz diskusiju! • Kurä skaitli sakämvärdos un parunäs ir lietots värds naudai Nosaki, kuros locijumos ir lietots värds nauda\ VIENSKAITLINIEKI UN DAUDZSKAITLINIEKI 133. Ipp. 3.20. Sagrupe vardus tabula! sviests, briviba, rietumi, mihi, piens, putas, äbolins, memuäri, medus, cukurs, bikses, kärtiba, caklums, vidus, apavi, brilles, brokastis, svelme Vienskaitlinieki Daudzskaitlinieki • Uzraksti piecus saliktus teikumus, ieklaujot tajos pasvitrotos vardus! Izmanto darblbas värdus saliktajos laikos! 3-21. Lasi tekstu! Uzraksti teksta planu! Lai gan Latvija ir valsts ar samérä neilgu věsturi, tomér te ir izmanroras daudz un dažädas naudas vieníbas. Ir bijuši laiki, kad pastavějušas pat vairäkas oficiäläs valutas un vél lietotas ari neoficiäläs. Naudas věsture Latvijä ir bijusi diezgan raiba, un visas izmantotäs naudas vieníbas pat nevar uzskaitít, bet ir iespějams sniegt aptuvenu ieskatu tajäs. Säkotnčji Latvijas teritorijä pastavěja preču un pakalpojumu apmaina jeb barters. Sada tirgošanäs, varétu teikt - mainíšanäs, bija loti neěrta, jo daríjumu bija iespějams veikt tikai tad, ja abas puses piedäväja to, kas otru interese. Sí vienošanäs dažkärt bija Joti ilga. Veläk tika izmantoti pirmie norěkinu lídzekji jeb nauda. Latvijä arheologiskajos izrakumos ir at-rasti gliemežväki, kurus kä valutu 7. un 8. gadsimtä izmantoja lielä dajä Ľiropas. Agrajos viduslaikos par valutu galvenokärt kalpoja tirs sudrabs. Tradicionäli tie bija sud-raba stieni, taču jau ap 10. gadsimtu izmantoja ari pirmäs sudraba monétas, täs tika ieves-tas no Tuvajiem Austrumiem. Lidz pat 13. gadsimtam Latvijas teritorijä tirdzniecíbä tika izmantotäs visdažädäkäs monétas. Kad Riga ieguva pilsétas statusu, monétas saka kalt ari Rígä. Säkotnéji täs tika kaltas péc Livonijas parauga, bet veläk kala ari dažädas citas naudas vieníbas. Kad Latvijas teritorijä nonäca Krievijas impérijas sastävä, tajä saka lietot Krievijas impé-rijas oficiälo valutu - sudraba rubli -, taču paraléli tika pienemtas ari citas naudas vieníbas. Drlz vien pec šls pievienošanas Krievijas impérijai galvenä valuta tika mainlta uz zelta rubli. 18. gadsimtä parädíjäs ari pirmä paplra nauda. Par Isto Latvijas naudas věsturi var runät, säkot no 1918. gada, kad tika no-dibinäta neatkarlga Latvijas valsts. Kädu laiku gan vél Latvijä tika lietotas dažädas valutas - ostrubji, ostmarkas, cara rubji, markas u. c, bet jau 1919. gadä Latvija tika pie savas pirmäs oficiäläs valutas - Latvijas rubla. Ari tad vél joprojám tika izmantota citu valstu nauda, taču Latvijas rublis bija H| galvenä. Veläk notika vairäkas diskusijas par naudas mainas nepic-ŕjjj ciešamíbu, lidz 1922. gadä oficiäli tika pienemti lati un santlmi. W Latu nominäli un izskats laika gaitä mainíjäs. Lati un santlmi tika lietoti lidz 1940. gadam, kad Latvija nonä-ca Padomju Sociälistisko Republiku Savienlbas (PSRS) sastävä un par oficiälo valutu kjuva PSRS rublis. Valuta tika mainlta attiecíbä 1:1. Tas nozlmé, ka viens Latvijas lats tika pielídzinäts vienam PSRS rublim. 1992. gadä, kad Latvija atkal bija brlva valsts, tika pienemta pagaidu valuta - Latvijas rublis. Tautä šo naudu iesauca par repšikiem. ŠI valuta kalpoja vien lidz bridim, kad tika atgütas zelta rezerves, kas glabäjäs citu valstu bankäs. Jau 1993. gada Latvijas oficiälä valuta atkal bija lats. Kaut ari tä bija pavisam jauna valuta, tä tika noděvěta par vienu no spécí-gäkajäm valütäm pasaulě. 2014. gada Latvijä notika lidz šim pědějá oficiäläs valutas maina — no latiem un santimiem Latvija pärgäja uz eiro un centiem. Eiro ir visas Eiropas Savienibas vienotä valuta, kuru pašlaik izmanto 19 dallbvalstis. Pašlaik Latvijä tiek izmantotas 5, 10, 20, 50, 100 un 200 eiro banknotes un 1, 2, 5, 10, 20, 50 centu un 1 un 2 eiro monětas. • Pasvltro tekstä darbibas värdus ciesamäs kärtas vienkärsajos un saliktajos laikos! • Pärveido pasvitrotos darbibas värdus darämäs kärtas vienkärsajä pagätne, saglabäjot teksta domu, un paskaidro, kas main äs! CIESAMÄ KÄRTA 150. Ipp. ) 3.22. Klausies un pieraksti, kä saue valütu! Nolasi valutas nosaukumu un valutas kursu! Valutas nosaukums Valutas kurss pret 1 eiro Austrälijas 1,62210 Ungärijas 334,80000 Brazilijas 4,62960 Norvěgijas 10,03450 Japänas 119,95000 Polijas 4,27850 Bulgärijas 1,95580 Dänijas 7,47230 Kanadas 1,46080 Izraělas 3,83520 Čehijas 25,58300 Zviedrijas 10,65180 Indijas 79,16300 Lielbritänijas 0,85660 Šveices 1,09240 Amerikas Savienoto Valstu 1,10340 Krievijas 70,39380 • Kura nauda ir visvertigäkä, kura visnevertigäkä attiecibä pret eiro? • Interneta noskaidro šodienas kursu piecu valstu valutám! Informě par to grupas biedrus! 3.23. Kuru valstu valutu apzime šadä veidä? Raksti valstu nosaukumus! m AUD HUF im BGN ILS BRL ■B INR M CAD :•: JPY n CHF NOK m CZK PLN sa DKK m RUB GBP Sm SEK m USD • Pastasti par savas zemes naudas rasanos un attistibu! Uzraksti stästíjumu „Kä radäs...?"! 3.24. Lasi pasaku! Atrodi darbíbas värdus atstästíjuma izteiksmes sal ik taj os laikos! Käpéc so izteiksmi lieto pasakäs / teikäs? Vecais saimnieks visä apkärtne esot bijis izdaudzinäts par lielu burvi. Laudis no vina esot baidijušies kä jau no katra burvja un nelabprät vělějušies ar to tikties. Ja kädu reiz satikšanäs bija nenovéršama, tad katrs esot glaimojis un meginäjis vecajam izrunät pa prä-tam, lai neaizdotu burvim dusmas. Bet aiz muguras cilvěki esot teikuši: „Kas par to, ka esi burvis, ja nevari sev pärtiku pieburt!" Bet laudis maldijäs, turědami Paizumu par nabagu. Pec vina näves izrädíjäs, ka burvis mäcčjis visu savu mäju ar naudu pieburt. Pec burvja näves mäjäs käds esot säcis nejauki šnäkt un nauda skančt. Jaunais saimnieks gan izmeginäjis visädi spokošanos aizdzit, bet kä neizdevies, tä neizdevies. Tä tas gäjis labu laiku, kamer viens nabags spokus esot iznícinäjis un aizdzinis. Nabags, mäjä gulědams, iesäkumä gan esot loti izbijies, kad naudas skaněšanu izdzirdis, bet včläk spokam atbildéjis droši un cieši: „Näc reiz pie manis!" Acumirkli esot izsprägusi liela naudas kaste, pilná ar zelta un sudraba gabaliem. Nabags no prieka esot atdevis pusi naudas jaunajam saimniekam, pats otru pusi paturčjis un nodzivojis savu mužu bez bedäm. Spoki no tä laika mäjä esot nozuduši. Glaimot - liekulígi runät, stästit (kädam) ko patíkamu. Pa prätam - runät tä, ka otram patík. Aiz muguras - runät, otram neesot klät. • Izceltäs teikuma dalas pasaki citadi! ATSTASTIJUMA IZTEIKSME 152. Ipp. ' 3.25. Katram teikumam atrodi atbilstošu principu! 1. Taupi, pieraksti un kraj! 2. Pärskati maksájumu rěkinus! 3. Nezaudě prätu iepěrkories! 4. Izklaidějies bez maksas! Neskaties uz akcijas precěm, ko pärdodpar labu cenu, bet kas neietilpst tavá iepirkumu sarakstá. Ja esi gramatu un žurnálu cienítäjs, neesi lepns un izmanto tuväkäs bibliotěkas pakalpojumus. Aprěkini, cik daudz naudas vari atjauties iztěrět šajä měnesí, un sadali šo naudu pa nedělám vai pat dienäm. Veido uzkräjumu, lai nepieciešamlbas gadíjumä varětu aiznemties pats no sevis! Ja tev ir iespěja regulět istabas temperatúru, tadějadi samazinot izmaksas, eksperimentě ar temperatúras pazeminäšanu, dodoties ärpus mäjas. Pirms maksäšanas par precěm sarěkini, cik bus jämaksä kopa un vai netiek pärsniegts dienas limits. Nepärdzívo, ja nevari atvělět daudz naudas izklaiděm! Ir loti daudz veidu, kä lieliski pavadit laiku arl bez kaudzes naudas - pärgäjieni, pikniks parkä, tějas vai grozinu vakars ar sen nesatiktiem draugiem u. c. Mäcies sevi disciplinět un nežělojies par to, ka jätaupa nauda. Vislieläkie taupítäji nereti ir tieši bagätäkie cilvěki. Izmanto sezonas izpärdošanas, lai par daudz lětaku naudu iegädätos apgěrbu un aksesuärus nákamajai sezonai. Ieguldi 10-20 eiro elektríbas strávas měrltaja iegädei un párbaudi, cik daudz elektribas patěrě tějkanna, kas visbiežäk netiek atvienota no elektríbas kontakta, boilers, tosteris, dators, televizors un citas elektriskäs iekärtas. Iespějams, tas palidzěs ietaupít věrá nemamu naudas summu. > Lai cik tas škistu apgrútinoši, vismaz vienu měnesi pieraksti visus izdevumus, lai pěc tam měneša beigás varětu izvěrtět, par ko tu maksä visvairäk un kur věl iespějams ietaupít. Iepěrcies lielveikalä ar diviem groziniem: vienä grozä liec tikai nepieciešamäs preces, bet oträ - vělamas. Caurskati savu mobila operátora vai telekomunikäciju nodrošinätäja piedäväjumu un sazinies ar to konkurentiem - noskaidro, vai viniem nav izdevigäks piedäväjums. J Pievěrs uzmanlbu, käda ir konkrětás preces cena par vieníbu vai kilogramu. • Atrodi tekstä darbibas värdus pavěles izteiksmě! Pärveido tos daudzskaitla 2. persona! • Uzraksti vai pasaki věl 3—5 ierosinäjumus, kas palídzětu ietaupit! Lieto darbibas värdus pavěles izteiksmě! PAVĚLES IZTEIKSMĚ 1 51. Ipp. 3.26. No dotajiem darbibas värdiem veido pavěles izteiksmes vienskaitja un daudzskaitla 2. personu un vajadzibas izteiksmes formu! Izmantot- izmanto! - izmantojiet! - jäizmanto Paturět -_ Taupit - _ Krät -_ Ieteikt - _ Izveidot -__ Pel nit -_ Netérét - Likt - _ Izturět -Mäclties -Saprast - _ Saprasties ■ Nožělot - • Iesaisti teikumos sešus dažädus värdus dažadas formäs par humoristisku tématu „Ko kraj un taupa taupitäjs, to panem..."! JsESMU UZNĚMÉJS ' 3.27. Lasi tekstu un veic uzdevumus! Jäzeps Grundulis - uzněmějs, darbojas lauksaimniecibas jomä Lai klütu par uzněměju, jäpiemit noteiktäm rakstura ipašlbäm, jäbút ar plašäm zinäšanäm un prasměm. Uzněmějam svaríga ir uzněmějspěja un měrktiecíba - drosme uznemties iniciatívu, büt ga-tavam riskět, maka stratěgiski plänot, risinät pro-blčmas, pienemt lěmumus un uznemties atbildibu par tiem. Uzněmějam jäbút disciplinětam, ar va-dltäja vai lidera iemanäm un lieläm darbaspejäm, jäprot saprasties ar cilvěkiem un pärliecinät vinus par savu viedokli, tikt gala ar stresa situäcijäm, kä arí jäorientejas skaitlu pasaulé. Vienlaikus uzněmějam jäbüt ari radošam. Bütiska ir spěja nepadoties grütibäs. Ja apsver domu säkt savu biznesu, uzdod sev vairäkus bütiskus jautäjumus. Käpec es to vělos? Vai man piemit nepieciešamäs rakstura ipa-šlbas, prasmes un zinäšanas? Vai esmu gatavs mäcities un izkopt sevi vajadzigäs iemanas? Vai man pietiks spěka un neatlaidlbas, lai veiksmigi tiktu galä ar grüto biznesa säkšanas posmu? • Atzimě, par kuräm rakstura ipasibäm Jäzeps runä! měrktiecíba drosme iejütiba lenprätiba uzněmíba disciplinětíba spontänums sapratne pärliecíba sapnainiba kreativitäte izturíba miers slinkums pacietíba • Izvělies rakstura ipašibas (vari izmantot ari citas) un pěc dotä parauga uzraksti sešus teikumus! Izmanto darbibas värdus vělějuma izteiksmě! Uzněmějam izturiba ir vajadzíga, lai spětu tikt galä ar problěmam. 3.28. Klausies atbildes uz intervijas jautäjumiem un veido jautäjumus! 2. 3. 4. 5. 6. • Noklausies pilnu interviju un salidzini savus jautäjumus ar intervětaja jautäjumiem! Vai galvenä doma saskan? 3.29. Uzraksti teikumus atbilstoši tematam, izmantojot värdus un värdu savienojumus! šodienas realitäte, labkläjiba, konstruktiva kritika, pakalpojums, izaicinäjums, komercdarbiba, pieredze, dzivotspějiga ideja, investicijas, apmierinátiba ar dzivi, psihologiski škěršli • Grupa izvělieties vienu värdu vai värdu savienojumu! Viens no grupas izsaka savu viedokli par šo värdu vai värdu savienojumu. Diskutějiet, papildinot un konkretizějot izteikto viedokli! 3.30. Lasi tekstu! Ievieto teikuma dalas atbilstoši tekstam! h) tas arí loti interesěja ko klientam vispár vajag ] 3 labi padeväs parastä vidusskolä škita garlaicigi Autosports ir kä diagnóze. Ja esi ar to saslimis, tad uz visiem laikiem - tä par savu aizraušanos saka Liene Micapa. Vina pati sevi_„aizkulisěs", no- zares administrativajä un organizatoriskajä dala, kur strada jau krietnu laiku. Lienei ir biznesa videi noderíga izglítlba. Vina apguva reklamu un marketingu Rígas Tirdzniecíbas tehnikumä, jo palikt_, bet pěc tam izstuděja arí uzněmějdarbíbas vadibu un ekonomiku Banku augstskolä. Liene atzíst, ka ši izvěle notikusi draugu iespaidä, ar domu „kopa jauträk", taču mäcibas aizräva, gan vairäk redz nevis sacensíbäs, bet gan autosporta bija iecerějis věrienígu viens otru sapratäm artelpu renováciju saistitus praktiskus uzdevumus taču viená brídí es izdegu _ 9. J (íoľ) vina dabúja sekretáres darbu Liene studěja nekladené, jo vělějas äträk säkt patstävígu dzívi. Paralěli stu- dijäm_firma, kas nodarbojäs ar datoru tirdzniecíbu un servisu. Tolaik datorizäcija Latvijas uzněmumos tikai saka uznemt apgriezienus, täpčc šis biz-ness gäja no rokas. Pavisam driz Liene lídztekus sekretáres pienäkumiem pa-mazäm saka pieslěgties arí pärdošanas, iepirkumu un pasútijumu projektiem, gatavoja cenu piedäväjumus, datoru dokumentäciju un specifikäcijas, izkopa maku izprast,_un ko vinám piedävät. „Izgäju dažädus kursus, pat liku eksämenus, un biju tam laikam profesionála datoru tirdzniecíbas specialisté. Mani_," Liene atkläj. „Tiesa, pěc da- žiem gadiem radäs velme attistities täläk, taču nebija pärliecíbas, ka to gribas darit informäcijas tehnologijas jomä. Atkal saku meklét sevi." Nejauši uzdúrusies „Zajäs pirts" darba sludinäjumam, Liene aizsutija savu CV un tika uzaicinäta uz interviju. „Měs ar uznémuma ipašnieku uzreiz_. Jutu, ka šo darbu dabúšu," Liene stästa. Tä arí notika. Vina Iduva par „Zaläs pirts" izpilddirektori. Uznémums ilgus gadus un vél aizvien Rígas centra piedävä publiskas pirts pakalpojumus, un ipašnieks tolaik_renováciju, pirtis modernizéjot, taču saglabäjot vés- turisko pieeju, malkas kräsnis u. tmi. Liene stästa, ka vinas zinä bija meklét kräsas, mébeles, materiälus, gridas segumus un veikt citus_, bet véläk - ari atvért pirti apmeklétäjiem, pienemt darbä darbiniekus, tikt gala ar uznémuma administrativo pusi. „Uznémums bija rentabls. Visu paveicäm,_, laikam stress bija päräk liels." Liene no ší darba aizgäja. Tekstä izceltos värdus aizstäj ar latviskas izcelsmes värdiem! • Skaidro värdu savienojumus! uznemt apgriezienus, gäja no rokas, pieslěgtiesprojektiem, uzdúrusies sludinäjumam • Iesaísti dotos värdus teikumos ta, lai bútu saprotama so vardu nozíme! uznemt, pienemt, nonemt, pärnemt, panemt, atnemt • Izvelies vienu no raksta minětajam specialitatěm, izpeti studiju un kursu piedäväjumu un aizpildi tabulu! Reklama un marketings Uzněmějdarbíba un ekonomika Kur var apgút? Studiju / kursu veids Programmu saturs Profesionála kvaliŕikäcija Cik ilgi jämäcäs? Studiju / kursu maksa Secinäjumi • Pastasti grupas biedriem par ieguto informaciju! 3.31. Nosauc trís dzíves situaci jas, kuras, pěc taväm domäm, rada stresu! Grupa izveidojiet stresa situäciju topu un pastästiet citai grupai, ko vajadzětu dařit katrä situäcijä! ATVELC ELPU!_ Četras stih i jas tavä uzvedíbä Gribi - tici, gribi - netici, bet varbút šis tests laus tev labäk izprast sevi. Katrä no desmit rindinäm ar 1, 2, 3 un 4 novértč värdus pec svaríguma atkaríbä no tä, kä tu redzi sevi (1 - tev visnesvarlgäkais jédziens, 4 - vissvarígäkais), ierakstot věrtějumu aplltí. Iegútos rezultätus atzímě tabulä. Olzlěm ígs O Apdomigs O Kärtígs O Spontäns O ledve; >ma O Rezultäti O Sistěma O Atbalsts O/Vlěrki Ovienošanäs Oplani Osapni O Impul sívs d) Nogaidošs C)lzklaidigs OKritisks O Pärdrc )ŠS O Pacietígs CZ) Precízs OEntuziasma pilns Ojútas O lespéjas O Fakti O Logika Osabiec drisks Ouzticams O Agresívs O Gädígs (3 Origin äls Oflasisks Izsmalcinäts O Ikdienišks O Es kor trolěju naudu Es glabäju naudu O Es skaitu naudu (Z) Es těrěju naudu O Dalies a r to! O Izmanto to! Ospeléto! O Pärbaudi to! Údens Šai stihijai ir raksturíga sapratne, prašme runát, klausities, uztvert, just lidzi, pielágoties. Kustíbas: plastiskas, vijigas, mikstas. Emocijas: maigums, vainas apzina, rúpes, empátija, kauns, pateiciba. Elpošana: lěna, dzila. Balss tonis: samtains, silts, ietur daudz pauzu. Izskats: maigs, valgas acis. Runa: „Ká tu doma dařit?" Sarunás izmantotais laiks: pagátne un tagadne. lespéjamá darbiba grupa: izteikt atzinibu, veicinát pár-mainas. Saskaiti iegutos rezultätus visos zajajos, tad zilajos, pelěkajos un sarkanajos laucinos. Rezultäti parädís, käda ir četru stihiju attieciba tevi un kä tas atsaucas uz tavu uzvedíbu. Gaiss Nepastávíga stihija, kas izcelas ar nevéríbu, vieglumu, virziena un viedokja mainu jebkurá mirklí. Lauj neierobežoti gremděties sapnos. Nav noteikti limiti darbíbäm un domám. Kustíbas: nereguläras, uz visäm pusém věrstas, mainígas, |oti aktívas. Emocijas: nenopietniba, nedrošíba, aizkaitinäjums, pjápigums. Elpošana: mainiga. Balss tonis: augsts, nedrošs. Izskats: nervozs, nedaudz apjucis. Runa:„Tagad es domäju tá, bet pěc tam - šita." Sarunás izmantotais laiks: pastávíga maina no pagátnes uz nákotni. lespéjamá darbiba grupa: izdomát jaunus projektus, inovácijas. Uguns Stihija, kas uz visu reagě átri, ar entuziasmu, vienměr saskata iespějas, dedzíga, iekaro vietu. Nepärtraukti virzšs uz priekšu un iedrošina citus virzíties kopa ar sevi. Kustíbas: veiklas, pašpärliecinätas, apněmigas. Emocijas: kaisle, ambicijas, pavedinášana, skaudiba, izlěmí- ba, sacensiba. Elpošana: saraustíta. Balss tonis: párliecinošs, drošs, spěcígs. Izskats: žilbinošs, efektígs, nemainigs. Runa:„Es gribu dařit kaut ko kopa artevi!" Sarunás izmantotais laiks: näkotne. lespéjamá darbiba grupa: vadit komandu, pabeigt projektus, párdot. Zeme Spěka stihija, kas pretojas pärmainäm.Tä ir konservativa un jauj nostabilizěties. No šís stihijas měs iegústam gribu un spěju saglabät sevi attiecibäs, idejäs un projektos, kä ari nospraust robežas. Kustíbas: nelielas vai nav vispär, kategoriskas, pakápeniskas, lěnas, monotonas. Emocijas: miers, stabilitáte, bědas, piesardzíba, augstprátiba. Elpošana: lěna. Balss tonis: párliecinošs, ar spěcígu izteiksmi. Izskats: neiträls, neizteiksmigs. Runa: „Es vélos, lai tu darítu to un to." Sarunás izmantotais laiks: vairák pagátnes, nedaudz nákotnes. lespéjamá darbiba grupa: nospraust robežas, pieprasit augstáku cenu, sákt un turpinát projektu. til