ILZE AUZINA • MAUA BERKE ANTA LAZAREVA < ARVILS ŠALME VINETA VAIVADE L A T V I E Š U VALODA DARBA B U R T N I C A DARBS, BIZNESS UN NAUDA 3.1. Lasi tekstu! Ieraksti atbilstošo várciu no tabulas! Ko vilkt mugurá? Cilvěks vienmér (0.) v€'a5 atstát labu iespaidu uz apkártějiem. Arl dar-ba meklětáji, lead iet uz párrunám, cenšas (1.)____parádit no labákás puses - skaisti sagěrbties, smalki uzvesties, pareizi runát. Tie- ši táděj (2.) _ atbilstoši lietiškajai etiketei. Tas (3.)_par cilvěka nostáju, nopietnajiem nolúkiem un attieksmi pret darbu. Vírieši parasti velk uzvalku vai žaketi + kreklu + bikses (t. sk. džinsu bik- ses), sievietes bluzi (4.) _ ar svárkiem vai biksěm, ká arí žaketi - ar kleitu u. c. aksesuáriem. (5.) _ ne- daudz vairák ká ikdiená nav nepareizi. Patiesibá ta ir vispárpienemta norma, ko (6.)_ikviens darba devějs vai personála atlases specialists, ar kuru ir (7.)_darba párrunas. Un toměr ir darbavietas (uzněmumi), kurás gěrbšanás stils nav tik bútisks. Var (8.)_savádi, bet dažás darbavietas neformáls gěrbšanás stils ir ikdiena, un tas nekádi neietekmě darba produktivitáti un kvalitáti. Pirmám kartám jápievěrš uzmaniba pirms darba (9.)_ sniegtajai informácijai - kur tas notiks, kádos apstáklos, kas vadíš utt. Ja ir miněts gěrbšanás stils, noteikti jánem věrá ší informácija un (10.)_ „nosacijumi". Jáatceras, ka ikdienas apgěrbs nebút nenozimě, ka uz darba interviju vari (11.)_šortos, klikatás vai májas kleká. Tas nozímě tikai to, ka var vilkt džinsu vai vienkárša auduma bikses un ikdienišku kreklu vai blu- zi / topu. Nav jábút ari (12.)_lietišká stilá. Galvenais, lai drébes un apavi butu tlri, (13.)_aksesuári (somas, pulksteni, auskari, rokassprádzes, siksnas utt.) un ikdienišks grims (sievietěm). 0. vělas ievělas nodomá 1. tevi sevi mani 2. jágěrbjas jávelk mugurá jácenšas 3. párliecinás parádíš liecinás 4. saskano párskano nesaskano 5. Sacensties Saposties Sabozties 6. sagaida negaida saruná 7. pierunátas párrunátas norunátas 8. párklausíties neklausities izklausities 9. párrunám norunám sarunám 10. jáaizpilda jápiepilda jáizpilda 11. sagěrbties ierasties uzvilkt 12. vienkárši párměrígi parasti 13. párskanoti pareizi saskanoti 3.2. Raksti darblbas vardus paveles izteiksmes daudzskaitla 2. persona! 1. (Nevilkt)_neko caurspídigu! 2. (Izvairities) _no päräk isiem krekliem, topiem, jacinäm un džemperiem! 3. (Pärliecinäties)_, lai drěbes ir tíras, gludinátas un nav bojätas! 4. (Pieskanot)_apavus těrpam un (notiriet)_ _tos! 5. (Piemeklět)_aksesuärus kopějam stilam (t. sk. somu, pulksteni, rokassprädzes, kaklarotas, auskarus, lakatus utt.)! 6. (Pievérst)_uzmaníbu, vai ir sakoptas rokas (manikírs)! 7. (Pärbaudít)_savu smaidu (lai zobi ir tiri un tajos nekas nav aizkěries)! 8. (Nelieto)_päräk daudz smaržu! 3.3. Atrodi rakstura ipašibas skaidrojumu! a Agresivs B Apdomígs C Apněmigs D Apnicígs E Apkěrigs F Asprätigs G Apzinigs H Apätisks I Aktivs J Atlětisks . Garlaicígs, viertmulš. Täds, kas prot atrast interesantus un träpígus, bieži .humoristiskus vai satíriskus izteicienus. Täds, kas médz uzbrukt; kaujiniecisks; naidígs. Täds, kas apzinäs, izprot savas ricíbas jégu, nozimi; täds, .kam iratbildíbas, pienäkuma sajúta._. Piesardzigs, uzmanigs. . Vienaldzigs. Muskujots, ar spécígu uzbúvi. .Täds, kas cenšas noteikti realizět nodomu, ieceri. Täds, kas ätri, viegli saprot, aptver; täds, kas ätri ■ orientéjas situäcijä, _ Darbigs. 3.4. Ieraksti iederigo vardu atbilstošä forma! Katru vardu lieto dívaš reizes! pienäkums, ienäkums, panäkums, iznäkums 1. Tas bija negaidíts ši notikuma _. 2. Vini guva neticami labus_ šajás sacensibäs. 3. Tev jäzina savi _darbavietä. 4. Bieži vien cilvěku _ nav pietiekami lieli, lai segtu visus izdevumus. 5. Labs _ iespejams vien tad, ja měs visi strädäsim kopä. 6. Vai jús vienmér izpildät_? 7. Savus_ i 8. Vai šajä jomä var gút izcilus es vienměr kontroleju. 3.5. Atrodi intervijas jautájumiem atbilstošas atbildes! Pretim katram jautájumam ieraksti attieciga fragmenta buřtu! Divas atbildes ir liekas. Katru dienu uz citas májas jumta 0. Jáni Anderson, jús esat vienigais sertificětais skurstenslaukis Jaunjelgavas puse, un darbajums netrúkst. Vai esat apmierináts ar savu profesijas izvěli? A 1. Ká jús izvělějáties šo profesiju? _ 2. Kur apguvát šo profesiju? _ 3. Vai skurstenslauka darbs ir grúts? _ 4. Kad skurstenslaukim ir viskarstákais darba laiks? _ 5. Vai gadu gaitá mainíjušies skurstenu tlrišanas paradumi? _ 6. Ká tiekat uz jumta? _ 7. Jums jástrádá dažádá augstumá. Vai bail nav? _ 8. Vai valkájat ípašo skurstenslauka formastěrpu? _ 9. Satiekot skurstenslauki, vajagot pieskarties vina jakás pogai. Tas nesot laimi. Vai ta ir? _ 10. Vai skurstenslauka sertifikáts ik pa laikam ir jáatjauno? _ A Nevaru súdzěties. Kádamjau tápat tas darbs jádara. Turklát darámá man netrúkst. B Visvairäk darämä ir augusta, septembri un októbri, tad dienä jätíra pat vairäki skursteni. Ziemä darba ir mazák, lieläkoties paligä sauc tie, kuri aizmáršíbas děl skursteni nav laikus iztírijuši. C Šis arods man škita interesants jau běrníbá. Vecáku májás skurstenslaukis bija biežs viesis. Ikreiz apbrinoju vina skaisto formastěrpu, mirdzošás pogas. Taču šajä arodá nesáku strádat uzreiz. Säkumä Aizkrauklě biju ugunsdzěsějs - dien-nakti darbä, tris brivas. Tolaik káds Jaunjelgavas dúmvadu tiritájs man brlvajás dienás piedávája strádat, un es piekritu. D Säkumä bija mazliet jocígi, bet gadu gaitá aprasts, un jumtu augstumam vairs nav nozlmes. Varu strádat kaut uz vienas kájas. E Tas ir diezgan netirs un sarežgits darbs, jákapelě pa jumtiem, jástrádá gan vasaras tveicé, gan ziemas sala. Dažkárt gadás májás párbraukt melnam. F Viss ir apméram tápat ká iepriekš. Ir cilvěki, kuri regulári rúpějas par skurstena tirišanu, bet netrúkst ari aizmáršu, kas nereti attopas tad, kad nav tálu lídz nelai-mei vai, nedod Dievs, péc tas. G Sad tad uzgěrbju, bet visai reti. Skurstenslaucitaja mundieris ir neěrts, bet darbs liek but kustíbä. Forma ir melnä krása, un vasaras tveicé tajä ir loti karsti. H Kädreiz cilvéki malku gädäja laikus, tä paspéja izžút, un viss bija kärtlbä. Taču tagad bieži vien krásníš liek slapju malku. Jo tä miträka, jo vairäk udens izdaläs. Lídz ar to särmi „saěd" šuves. Gadäs, ka pat iebrúk kiegeli. I Jä, tas jädara ik pěc diviem gadiem. Tehnologijas, täpat kä mobilie telefoni, ätri mainäs, täpéc jämäcäs, bet pěc tam jäkärto eksämens. J Esmu no tiem retajiem víriem, kuri neaizraujas ar makškeréšanu, to uzskatu par laika těrěšanu. Tä vietä vairäkus gadus trenějos austrumu cinäs, un nu jau 12 gadu man ir melnä josta. Trenini palídz saglabät labu fizisko formu, uzlabo garastävokli un palidz noturět lidzsvaru, staigäjot pa jumta korém. K Riga mäcijos kursos, bet veläk apguto rädiju komisijai. Pěc eksämena Amatnie-cíbas kamera saněmu Latvijas Skurstenslaucitäju amatu brälíbas sertifikätu. L Gadäs visädi, jo ne visäs mäjäs ir käpnes. Ja klients iepriekš piesaka, nemu lidzi savas, bet bieži vien lidz jumtam näkas tikt, izmantojot dažädus panémienus. Pieměram, gadäs jumta korei pärmest virvi ar gala iesietu akmeni. To apsien ap tuväko koku vai stabu. Taču, ja virvi nav, kur nostiprinät, tä jätur mäjas saimnie-cei. Sädos brížos mana dzíviba ir vinas rokäs. M Kad uz darbu dodos forma, cilvéki tiešäm nekautrějoties näk klát. ípaši aktivas ir jaunas meitenes, kuras piekeras pie pogas un ilgi nelaiž valä, iedomäjoties vé-lěšanos. Par laimi, neviena poga lídz šim nav norauta, bet no kolegiem dzirděti visädi nostästi. Vai ticu, ka tas nes laimi? Nu, protams, citädi nemaž nevar but! 3.6. Icraksti iederigo várdu atbilstošá forma! Katru várdu lieto divas reizes! pienákt, nonákt, nákties, sanákt, párnákt, atnákt, pienákties 1. Beigás měs_pie pareizá lémuma. 2. Mums_párcelties uz jaunu biroja ěku. 3. Vai tu, ludzu, vari_pie loga? 4. Sodien_jauns darbinieks. 5. Katru vakaru no darba es_plkst. 18.00. 6. Rit měs atkal_kopá, lai apspriestu radušos situáciju. 7. Arí tev_gadskártějais atvalinájums. 8. Kad jus beidzot_pie secinájuma? 9. Kad měs_pie kabineta durvim, tas plaši atvěrás. 10. Mums_atkal apspriest jauno darba plánu. 11. Kad měs varam_kopá, lai meklétu problěmas risináju- mu? 12. Vai nákamgad mums arí_brivdienas par virsstundám? I 13. Kad tu_pie manis, lai párrunátu darba jautájumus? 14. Pěc smagas darba nedějas vini_májás vělá vakará. 3.7. Párraksti motivaci jas věstules tekstu pareizá secibá! MOTIVÁCIJAS VĚSTULE Valdis Běrzinš, Rožu iela 10, Riga, LV-1010, e-pasts: valdis.berzins(2)rondo.lv, tálr. 45678909 SIA „SVEIKS", Brlvibas iela 1-11, Riga, LV-1042, Ar cienu Valdis Běrzinš, 01.01.2020. Man piemít augsta atbildibas sajúta, esmu komunikabls un spéju rast átrus risi-nájumus dažádám problěmám. Sis ípašíbas esmu attistíjis, strádájot ar plasu klientu loku un cenšoties atrast labáko risinájumu katrai situácijai. SIA „SVEIKS" ir pro-greslvs un musdienígs uzněmums, kurá saskatu iespějas attístit savas profesionálás prasmes. Mana ilggadějá pieredze darbá ar medijiem bus věrtígs ieguldíjums uzné-muma sabiedrisko attiecibu attístibá. Atsaucoties uz SIA „SVEIKS" interneta vietně www.sveiks.lv publicěto vakanci, vělos pieteikties uz sabiedrisko attiecibu specialista amatu Júsu uzněmumá. Pateicos par maňas kandidaturas izskatíšanu. Augsti nověr-těšu uzaicinájumu uz darba interviju, lai apspriestu maňas iespějas kandidět uz šo amatu. Mana iepriekšějá darba pieredze ir bijusi saistita ar mediju plánošanu, kas jávis man veidot kontaktus ar žurnálistiem un nozares speciálistiem. Man ir iemanas projektu vadíbá, ko esmu ieguvis, strádájot mediju agentura. 3.8. Apskati diagrammu! Komentě aptaujas rezultátus! U/raksti savu viedokli, kuru iemeslu děl tu pamestu vai mainím darbu! Galvenie iemesli aiziešanai no darba vai darba mainai Aiziešana pensijá Paaugstinájums amatá Nekad nav mainita darbavieta Běrna kopšanas atvajinájums Sava uzněmuma dibinášana Studijas Došanás uzárzeměm Darba liguma beigas Personisku iemeslu děl Labáks darba piedávájums Nepieměroti darba apstákji Konflikts ar priekšnieku, nekompetenta vadiba Nebija karjeras izaugsmes iespěju_ Alga 3.9. I asi sludinájumus! Salídzini tos! Kuru piedávajumu tu izvclctos? Pamato savu izvěli rakstiski! 1. Uzněmums „SPARS" ar starptautísku pieredzi aicina darbá jaunus darbiniekus Tavos darba pienákumos ietilps: • jaunu partneru piesaiste, • pakalpojumu prezentéšana, • sadarbibas lígumu gatavošana un saskanošana. Prasibas kandidátiem: • labas saskarsmes spějas, • sava darba plánošana un strukturěšana, • atbildíba pret darba pienákumiem. Uzskatisim par priekšrocibu, ja tev ir: • pieredze šajá jomá, • labas svešvalodu prasmes (angju un krievu), • B kategorijas autovadítája aplieciba. Měs piedávájam: • konkurětspějigu atalgojumu, sákot no 1000 eiro ménesi, • motivějošus bonusus, • lieliskus darba apstáklus, • karjeras izaugsmes iespějas starptautiská limenl. 2. Uznémums „PRIEKS" aicina darbä jaunus darbiniekus Tavos darba pienäkumos ietilps: • reklämas materiálu izsträde, • dažädu jaunumu aprakstišana, rakstu un preses reližu sagatavošana, • publikäciju izvietošana sociälajos tiklos. Prasibas kandidätiem: • lieliskas valodu zinäšanas, • spěja pabeigt iesäktos darbus, • prasmes fotograféšanä un fotogräfiju apsträdé. Uzskatísim par priekšrocibu: ja tev ir B kategorijas autovaditája aplieciba. Mes piedäväjam: • konkurětspějlgu atalgojumu, säkot no 1300 eiro ménesí, • radošu un interesantu darbu, • draudzigu kolektívu, • iespějamus komandějumus. 3.10. Lasi tekstu! Ieraksti atbilstošo värdu no tabu la s! Darbadiena bez laika izniekošanas Kvalificéta (1.)_trukst, täpéc ikviena (2.)_strä- däjošä devums ir zelta vérts, tieši tädél tas ir jäizmanto maksimäli produktívi. Diem- žél praksé bieži vien slodze sadaläs (3.)_, jo priekšnieki parasti uztic veikt steidzamäkos un grútäkos darbus apzinígiem darbiniekiem, kúri tos paveiks ätri un kvalitatívi. Tomer (4.) _ ší prakse var radlt problémas, jo pärslogoti labäkie darbinieki var aiziet no darba. Lai izvairítos no šädas problémas, var veikt padarito darbu uzskaiti. Ja visi kolektíva datori ir (5.)_vienä sistémä, to palídz izdarit programma- tura. Daudzos uznémumos izmanto ari programmas, kuras péta lietotäja uzvedíbu darbalaikä, proti, cik daudz laika tiek veltits pienäkumu veikšanai un cik minúšu vai stundu tiek izniekots bezmérkígä klejošanä pa tímekli. Savukärt uzmaníbas no- turíbas uzlabošanai var izmantot programmu, kura darbinieki (6.)_ seko lidzi tam, kä tiek izmantots (7.)_. Ari jaunajos viedtälrunos ir lietotne, ar kuras palidzibu var sekot ekräna laikam - kädiem nolúkiem cilvéks ir izmantojis savu ieríci. Darba devéjiem tas nekädi nepalidz, taču apzinígiem, bet ar väju (8.)_apveltítiem cilvékiem var palídzét mobilizéties darbam. 1. darbaspěka papildspěka nespěka 2. plánprátíga labprátiga godprátíga 3. nevienměrígi párměrígi saměrigi 4. ilgterminá pirmsterminá isterminá 5. párvietoti savienoti ievietoti b. labprátigi plánprátígi godprátígi 7. papildlaiks darbalaiks gadalaiks 8. papildspěku gribasspěku nespeku 1. (Strádat) 3.11. No dotajiem darbibas vardiem veido divdabi ar -dams, -dama, -da-mies, -damásl Raksti to atbilstošá forma! divás darbavietás, Jánis pelníja naudu savam sapnu celojumam. 2. Biroja darbinieces sarunájás ar apmeklětájiem, priecigi (smaidít) 3. Džons, (brlníties) tikt ar to gala. 4. (let)_ par radušos situáciju, centas jas. 5. (Sarunáties)_ lěja labáko projekta ístenošanas veidu. 6. Jaunieši, (izmantot)_ pa biroja gaiteni, Liene ar katru sasveiciná- _par jauno projektu, darbinieki mek- _iegutás zinášanas, veiksmlgi atrisinája radušos situáciju. 7. Klienti, (meklět)_ biroja ěku. 8. (Klausíties)_ vajadzigo kabinetu, klida pa devás pie savas kolěges. 9. (Priecáties)_ datoru monitoram. 10. (Kártot)_ _muziku austinás, Rudolfs dejas soli _par jauno biroja tehniku, Jánis pievienoja dokumentus, Zane kluši dziedája. 3.12. Ieraksti várdus atbilstošá aile! sviests, brilles, galds, acs, bikses, samaksa, celí, ábols, prieks, malka, alga, škěres, Cěsis, kázas, iesnas, skaistums, lieliba, běres, jaunatne, egoisms Lietojams tikai vienskaitlí Lietojams tikai daudzskaitli Lietojams gan vienskaitlí, gan daudzskaitli • Izvělies trls värdus, kas lietojami tikai vienskaitlí, un tris värdus, kas lietojami tikai daudzskaitli, iesaisti tos teikumos atbilstoši nosaciju-miem! 1. Veido saliktu sakärtotu teikumu, izmanto darbíbas värdus kädä no isteníbas iz-teiksmes saliktajiem laikiem! 2. Veido saliktu pakärtotu teikumu, izmanto darbíbas värdus atstästíjuma izteiksmě! 3. Veido vienkäršu teikumu, iesaisti divdabja teicienu! 4. Veido vienkäršu teikumu ar savrupinäjumu, izmanto darbíbas värdus isteníbas izteiksmes vienkäršajä pagätné! 5. Veido saliktu pakärtotu teikumu, kurs säkas ar laigan, izmanto darbíbas värdus vělějuma izteiksmě! 6. Veido vienkäršu teikumu, izmanto darbíbas värdus pavěles izteiksmě! 3.13. Izraksti vienas saknes vardus, pasvitro sakni! darbs, saliktenis, jauneklis, nolikt, jauninš, lielums, darbigs, jaunatne, liellba, salikt, lielisks, jauniba, nodarbošanäs, nedarbs, likums, jaunums, dařit, lielities, salikums, jauns, dariíájs, neliels, salikts, darbinieks, lieh, pajauns • No katra dotá varda darini věl 2-3 vardus! Radit -_ Mazs -_ Kápt-_ Vecs —_ Veids -_ Lidot -_ 3.14. Savieno atbilstošas varda dalas un veido saliktenus! lab....... -valoda kbsirdígs darba- \ -stávoklis____ konkurět- • -slaukis ._ sveš- V -dienígs _ mús- ' • •.. -sirdígs__ virs- -laiks _ gads- -spéjígs _ gara- -stunda__ skursten- -kártějs _ • Izveidotos vardus skaidro aprakstoši! Labsirdigs ir táds cilvěks, kurs _ Labsirdigs — saka par cilvěku, kurs ir 3.15. Ieraksti sakámvárdá vai paruná iederígo vardu! Nauda Kur_ Nauda Kad nauda runa,_ Kam nauda, tam_ Kam nav neká, tam nav ko Kas nabaga běrnam_ Bagáts nabagam nav_ Paědušais nezina, ká ir_ Tas jau péc naudas vai_ Tas jau par_ par pasauli. iet pa priekšu, tur visi ce}i vajá. visus loka. _cieš klusu. dos. _lec. dzen uti uz Rigu. santimu izsalkušam klingeri brális udeni patiesíba valda var a zaudět zelts roka • Izvělies vienu sakámvárdu vai parunu, kam tu piekriti vai nepiekrlti, un uzraksti savas párdomas 5-7 teikumos! 3.16. Nosaki ciešamas kar tas laiku! Tiek norádits - _ Ir veidots - _ Ir atrasts -_ Tiek izplánots -Bija aprěkináts -Tiks uzcelts - _ Bus radíts -_ Tika nolemts - • Icsaisti teikumos dotas ciešamas kártas formas! 3.17. Lasi tekstu un veic uzdevumus! Darba tirgus liek věrtět, kas isti notiek pasaulě, un prast atrast isto vietu, jo tä paradoksus izdodas saskatít tikai tad, kad darba tirgus situäciju säc attiecinät uz sevi. Ar darba sludinäjumiem ir pilnas avizes un interneta portáli. Tomer tä vairs neškiet, kad säc mekJět jaunu darbu tieši sev. Citi mainot darbus kä zekes. Taču tu juries labi savä desmit gadus ierastajä darbavietä, lai gan pazinas baksta ar pirkstu, ka nu jau tev darbs kä relikvija un musdienu piedäväjumiem bagätajä pasaulě ir tik daudz citu iespěju un izaicinäjumu. Kad säkt meklét kaut ko jaunu? Pec trim vai desmit vienä darbavietä nosträdätiem gadiem? Varbut kä strausam iebäzt galvu smiltis un izlikties, ka tirgus situäcija uz tevi neattiecas? Darba meklétäju un piedävätäju portäla personäla atlases specialisté saka: „Šodien labais tonis ir nosträdät piecus gadus vienä darbavietä. Ja darbinieks nosträdä tikai gadu - näkamais darba devějs uz tik isu laikposmu var skatities ar aizdomäm, tädéj ieteicamäkais laiks vienä darbavietä tomér ir vismaz divi gadi." Tirgus situäcija ir sarežglta, täpec gruti strikti nodallt plusus un mínusus biežai vai retai darbavietas mainai. Tikai pec tä vien, cik bieži cilvěks maina darbu, ir grúti spriest par pašu cilvéku. Tirgus situäcija rada apstäkjus darbavietas mainai: kompäni-jas pärvilina darbiniekus, savukärt vini labprät pienem piedäväjumus, domäjot par lieläku algu vai izdevígäkiem nosacijumiem. Un näkamais piedäväjums jau gaida tepat aiz štúra... Dažäm kompänijäm tas, ka cilvěks bieži maina darbavietas, škiet minuss, jo vinám esot bijusi päräk maza pieredze iepriekšejä darbavietä, citus tas neuztrauc - ka tik jauns darbinieks. Bet, ja nu toměr ir vělěšanas mainit darbu, tad ir vérts pärdomät, kas var palidzět. Ja pěc atteikuma pašapzina ir iedragäta, tas nav iemesls nokärt degunu. Tieši pretéji - tä ir iespěja pasträdät ar sevi, atrast un uzspodrinät savas stipras puses, lai näkamajä intervijä darba devějs uzreiz saprastu, ka tu joti labi apzinies, uz ko esi spějigs, esi gatavs ieguldit darbu gan savä, gan uznémuma attistíbä, ka tieši tev bus pa spěkam paveikt vissarežgítäkos uzdevumus. Izvértě, vai tu skaties pareizajä virzienä - vai tu patiesi vělies darít to darbu, uz kuru kandidě? Vai esi drošs, ka tava interese neapsíks un tu neaiziesi prom, tiklidz parädisies täda iespěja? Sobrid liela daja darba devěju pievérš uzmanibu tieši tam, cik joti tevi interese šis darbs, vai tas bus tava kaisliba; vai tu busi vadošais spélétäjs vai vienkäršs ierindas darbinieks, kurš atsěděs darbalaiku, pats negustot gandarijumu no sava darba. Darba devějam ir svarigi, lai darbinieks savä darbä justos piepildits, jo tikai ar laimigiem darbiniekiem var sasniegt labus rezultätus. Ja esi pärliecinäts par sevi un to, ko vělies darít, tev jäapzinäs, ko tu spěj un cik labi tu to dari. Ja kaut kas noiet greizi, tev jäbut gatavam atzít, ka esi piejävis klúdu, un uzreiz kerties věrsim pie ragiem. Tu nedriksti novelt vainu uz kolegiem un spělět atbildibas pingpongu ar visiem darbä iesaistitajiem - esi godigs pret sevi un citiem un uznemies atbildibu par padarito, nepadarlto un to, kas věl jäpadara. Svarigi, ja darbavietä zini, kam pavaicät, kur atrodas vajadzígä mape, kur meklét kädu dokumentu vai cilvéka kontaktus. Lieliski - ja to visu vari atrast pats. Loti labi, ja zini, pie ká včrsties pec padoma vai palidzíbas. Ideáli, ja tavs darbs nevienam nav jävada un jäuzrauga. Jo vairäk spési paveikt, neiesaistot citus, jo vairäk laika arl ci-tiem atliks savu uzdevumu pildíšanai. Darbs apstäsies, ja visi viena biroja darbinieki metísies tev palígä sameklět vienu papira lapu. Lai veiksmígi un produktívi strädätu šodien, tev ir jäapzinäs, kur tu vélies nokjút rit. Ja tavs mérkis ir noenkuroties črtá vietinä un tur palikt pěc iespéjas ilgäk, tu zaudési asumu un savus Ipašos talantus. Darba devéjam ir svarígi, lai tu butu iein-teresěts savá izaugsmě, lai augtu un mainitos lldzi laikam, vienlaikus sekméjot ari uznémuma izaugsmi. *Ir briniškigi, ja tu perŕekti orientějies savá specialitäté un nozarě, taču tas nav nemaž tik labi, ja ar to ari tavas intereses un zinäšanas aprobežojas. Ir paruna, ka patiesi gudrs cilvěks ir tas, kurš zina visu par kaut ko un kaut ko par visu. Gan darbä, gan dzívě var noderét jebkuras zinäšanas, täpéc ieguldi laiku sevi - izmanto katru iespěju izglítoties un uzzinät kaut ko jaunu. Apmeklé kulturas pasäkumus, izstädes, radošäs darbnícas, seminärus, iepazisties ar jauniem cilvékiem, jo jebkurš kontakts var noderét turpmäkajä karjerä. Nerauc pieri par jauniem pasutíjumiem, izmainäm uznémuma darbíbä, bet uz-tver to kä iespěju jaunäm idejäm, jaunu pieredzi un izaicinäjumu. Esi atsaucígs, ja kolégim nepieciešama palidziba, esi aizrautigs, prezentéjot kädu jaunu ideju, un esi pirmais, kurš keras klát jaunajam uzdevumam, kad täds tiek dots! Gluži vienkärši -ar pozitíviem un atsaucígiem cilvékiem ir viegläk sasträdäties. Iespéjams, divas svarigäkäs ípašíbas, kuras nepieciešamas jebkurä darbä, ir pacieti-ba un neatlaidiba. Jebkurš darba devéjs meklé darbinieku, ar kuru rékinäties ilgter-minä, täpéc ir joti bútiski iemäcities nestrébt karstu, lai cik impulsivs un tempera-mentigs tu ari nebutu. Ir jäspéj samierinäties ar neveiksmi un meklét jaunas pieejas kädam uzdevumam, nevis jäkeras pie jauniem uzdevumiem, iepriekšéjos pametot. Kad kolégis neiztur spriedzi vai klients nevar sagaidít rezultátu, tev ir jäbút mierigam un jägaida, kad vetra päries, nevis jämetas pretí ar saväm pretenzijäm. • Pabeidz teikumus! Rakstä tiek atkläta___ Ievadä autors Manuprät,_ Rakstä tiek uzsvértas tas Pec manäm domam, darba mekléjumos vissvarigäkais i r Mana pieredze 31 * Skaidro tekstá izceltos izteicienus! Raksti vienu vienkáršu teikumu, vienu saliktu sakartotu un vienu saliktu pakartotu teikumu, pěc savas izvěles iesaistot izteicienus! Vienkáršs teikums Salikts sakartots teikums Salikts pakártots teikums • Skaidro svešvárdus! Ja nepieciešams, mekle to nozimi vardmcá! Paradokss -_ Relikvija -_ Kompánija -_ Produktivi - _ Kandidět- _ Kolěgi - _ Prezentét - _ Perfekti - Impulsivs — _ • Izmanto pasvitrotos teikumu fragmentus un veido savus teikumus! • Uzraksti nobeigumu rakstam! * Atrodi un uzraksti tris darbibas värdus prasitajas formäs! Nenoteiksme - _ ísteníbas izteiksme - _ Vajadzlbas izteiksme -_ Pavěles izteiksme - _ Véléjuma izteiksme -_ • Atrodi un izraksti lietvardus ar izskanam -ejs, -iba, -urns, - tdjs, -nieks, -sanal Izskanai var but arl sieviesu dzimtes galotne (-tdja, -niece) un daza-di skaitji (-eji, -tdjiI'-tdjas, -niekiI-nieces). -iba -urns -täjs -nieks -sana ejs • No darbibas vardiem aug, spele, mekle darini jaunus vardus ar prie-dekliem! Atkläj to nozimi, veidojot teikumus ar siem värdiem! * Izraksti ipasibas vardus pamata, paräkajä un vispäräkajä pakäpe! Pamata pakäpe Päräkä pakäpe Vispäräkä pakäpe * Ar zvaigzníti atzimetajä rindkopä atrodi vietniekvärdus, izraksti tos un nosaki to grupu! * Atrodi tekstä divdabja teicienus, apvelc vai iekraso tos! • Uzraksti kopsavilkumu par rakstu 5-7 teikumos, paužot arí savu at-tieksmi pret tekstä izteiktajäm domäm! 3.18. Ieraksti tekstä atbilstošo vietniekvärdu! šat, to, saviem, tos, säda, tavä, pats, saväm, tu Nem pusdienas lidzi! Vel viens veids, kä samazinät patěrětas plastmasas daudzumu, ir -_ uzminěji - pagatavot pusdienu maltiti mäjäs un nemt to lidzi uz darbu. Ari tad, ja kafejnicä atsakies no plastmasas galda piederumiem, ědiens tik un tä tiek iepakots plastmasas traukä. Lai gan kafejnícas pievěrš uzmaníbu_problěmai un arvien biezäk_ apmekletäjiem piedävä otrreiz pärsträdäjamus traukus, _íespeja nav pieejama visur. Pagatavo maltiti _- tu ne tikai samazinäsi plastmasas patěrinu, iz- mantojot vairäkkärt lietojamus traukus lidznemšanai, bet ari kontrolési uzturvielu daudzumu maltítě un pielägosi_individuäli_vajadzibäm un garšas izjütai. Savukärt, ja_birojä ir üdens automäts, neizmanto ik reizi jaunu plastmasas gläziti, bet gan dod priekšroku krüzei vai stikla gläzei. Tikai nelielu dalu no plastmasas galda piederumiem var atkärtoti pärsträdät, tädej ik reizi, kad_ izmanto, tu radi arvien vairäk atkritumu. 3. 19. Raksti decimäldajskaitius ar värdiem! 1. Latvijä 2018. gada platjoslas internetu lietoja 78,8 {septindesmit astoni, komats, astoni) procenti mäjsaimniecibu. 2. 2019. gada platjoslas internetu lietoja par 4,5 (_) procentiem vairäk mäjsaimniecibu - jau 83,3 (_ 3. Latvijas laukos platjoslas internetu lieto 77,9 (_ savukärt pilsetäs to lieto 85,5 (_ 4. Lai iegütu 76,00 ( Meksikas peso, nepieciešami tikai 2,88 (_ 5. Šodien par 522,50 (. Ungärijas forintiem var sanemt 1,49 (_'._ J procenti. .) procenti iedzivotäju, .) procenti iedzivotäju. ) ) eiro. _) ) eiro.