Saprot pamatinformáciju tekstos par cilvěka sociálo darbibu un politiku Uztver svarígáko teksros par cilvěka sociálo darbibu un politiku, spěj informáciju izmantot sávám vajadzibám Izprot tekstu par cilvěka sociálo darbibu un politiku, uztver to kopumá un detalizěti Saprot ar cilvěka sociálo darbibu un politiku saistítus sakámvárdus un parunas Saprot tekstu un rekonstruě tekstu, nosaka tématu Saprot intervijas kopumá un detalizěti Formule viedokli, kas ir politika, brívprátígais darbs, min personisko pieredzi Diskusijá izsaka savu attieksmi par brívprátígo darbu, politiku, sievieti politika, salídzina viedokjus un veido secinájumus Piáno, sagatavo un uzstájas par tématu „Sieviešu un víriešu profesijas" Uztver intervijas, atbild uz jautájumiem un párstásta tekstu, mainot personu Raksta párspriedumu par politiki sievieti Formule teksta domu Formule viedokli par politiku Vienlídzlgi teikuma locekli ar vispárinošo várdu Ipašíbas várdu ar noteikto un noteikto galotni locišana un lietošana Vietniekvárdu savs, sava, sevis lietošana Divdabji ar -ošs, -oša; -ams, -ama, -äms, -dma; -ts, -ta Iespraudumi SkEŠI SOCIÄLI AKTÍVS! 4.1. Lasi apgalvojumu un atbildi uz jautajumiem! Es c^AŠo-S IcklaflkS li^+flkS d Sasniedzams (käds?) rezultäts -rezultäts, kas ir jäsasniedz Neatliekama (käda?) palidzíba -palidzlba, kuru nedríkst atlikt Dzeramais (käds?) údens - údens, ko var dzert Gulamä (käda?) istaba - istaba, kurá var gulět situacija. kaulinš. arsts. 5. Kabinetä ienäca (nepazist - kädi?)_ 6. Vinám ir raksturlga iepriekš (paredzět - käda?) 7. Mums patík izvirzít (sasniegt - kädus?)_ 8. Mani parněma (ncvaldit - kädas?)_ 9. Ärsta kabinetä ienäca (näkt - käds?)_ 10. (Darlt - kädi?)_ ci ilvěki. ncioa. mčrkus. bailes. pacients. darbi ir miněti sarakstä. DIVDABIS AR -AMS, -AMA, -ÄMS, -ÄMA 148. Ipp. 4.9. Liec teikumos trukstošas pieturzimes! 1. Tädos pasäkumos kä koncerti festiväli sporta spěles bieži tiek väkti lidzekli labdaribai. 2. Latvijä pazistami muziki kä Olga Rajecká Agnese Rakovska Renärs Kaupers Igo aktivi iesaistäs dažädos labdaribas projektos. 3. Visi lieli un mazi jauni un veci visi sniedza palidzigu roku. 4. Latvijä ir vairäkas labdaribas organizäcijas „Ziedot.lv" „Paědušai Latvijai" „Gaišie spärni" u. c. 5. Dzivnieku patversmč lieläkoties mít uz ielas atrastie vai cilvěkiem atnemtie dzívnieki suni un kaki. 1Z AK, SIE PÄRPRATUMI! p^rprokS-f, kc(tAs Ao+e.ik+i Sflkpr^+ís ci+Ä<^i... (Mérŕija likums par pärpratumiem) 4.10. Savieno sakämvardus un parunas! Měms Stiprs A ^ B C E G H kä lapsa. kä zivs. kä Dieva ausí. kä zirgs. kä nosists. kä rutks. kä ozols. kä véjš. Izveidotajam sakámvardam un parunaí atrodi skaidrojumu! Saka par cilvéku, kurš loti ätri pärvietojas. Saka par cilvéku, kúram nav nekädu rúpju. Saka par cilvéku, kúram ir loti daudz darba. Saka par cilvéku, kurš neslimo. Saka par cilvéku, kurš slépj savus Istos nodomus, cenšas ko panäkt ar viltu. Saka par cilvéku, kurš nerunä. Saka par cilvéku, kúram ir daudz spéka. Saka par cilvéku, kurš i r aizmidzis ciešä miegä. • Ka tavä dzimtaja valodä saka par šadiem cilvekiem? 4.11. Lasi tekstu! Izraksti no teksta visus divdabjus ar -oh, -osa, -ams, -ama, -äms, -äma, -ts, -tal Ar izrakstitajiem divdabjiem izveido savus teikumus! Citas valstis, citi žesti: kamér draugu vidú uzvaras zime var nozímét triumfu, citos ap-stäkjos tas var but krietni vien aizvainojošäks žests nekä vidéjä pirksta parädíšana. Citäs valstis ne tikai ar värdiem runä citu valodu. Arí rokas un pirkstu poza un žesti ärpus sava kultúras loka var radit pärpratumus, tädéjädi ikvienu nostädot nečrtá vai pat bistamä situäcijä. Jo tas, kas Viduseiropä un Austrumeiropä, pieméram, signalize piekrišanu vai laba véléjumus, citviet var but aizskaroši. Problémas rodas, ja viens un tas pats žests nozímé divas dažädas lietaš. Tomér daudzas lietaš nemaž nav tik atškirigas, kä dažreiz médzam pienemt. Lai nerastos pärpratumi, te bus neliels ieskats žestu nozimé. OK žests Tä saucamais apja vai OK žests, ko veido íkškis un räditäjpirksts, nozímé „super" vai „labi" Eiropä un Ziemejamerikä. Savukärt Francijä un citur Dienvideiropä, pieméram, Spänijä, tas ir visai nekitrs žests, kas pielidzinäms vidéjä pirksta žestam Rietumeiropa. Bejgija un Tunisija so zestu varetu uztvert ta, ka ta radltajs otru cilveku uzska-ta par bezjedzlgu, par pilnlgu nulli. Tikmer Japana tas nozime naudu. Uzvaras zime Ja ar pirksticm velaties paradlt uzvaras zlmi, tad, esot Lielbritanija, Malta vai Australia, ar to jabut uzmanlgam, jo, paradot to no pretejas puses, varat sev sagadat liekas problemas. Ja, radot V zlmi, plaukstas iekspuse versta uz sevi, radltajpirksta un videja pirksta kombinacija nozime „iebaz sev divus pirkstus sezamvieta", tadejadi atkarlba no situacijas tas ir pat aizskarosaks zests neka iztaisnots videjais pirksts. Ikskis uz augsu Uz augsu pacelts ikskis Rietumeiropa ir visparpienemts stopetaju zests. Ja ikski papildus kustina surpu turpu, tas daudzas Vidusjuras valstis, Krievija, Tuvajos Aus-trumos, tapat arl daja Afrikas un Australijas var tikt uztverts ka nekltrs apvaino-jums. Savukart Vacija un Ungarija pacelts ikskis reprezente ciparu viens, savukart Japana - ciparu pieci. Radzini Kombinacija, kad gaisa tiek pacelts raditajpirksts un mazais rokas pirksts, tiek biezi izmantota metala vai rokmuzikas piekriteju vidu, ka arl nereti to lieto ka nora-di uz patlkamiem apstakJiem (dazadas ballites utt.). Tomer dazas valstis, piemeram, Portugale, Brazllija, Spanija un Kolumbija, so zestu lieto, kad velas otram noradlt, ka laulatais vai draugs / draudzene vinu krapj (tas simbolize „uzlikt ragus"). Minetas valstis asociejas ar karstasinlbu, un tas ir ne velti, jo so kulturu parstavji ikdiena radusi plasi izmantot pieskarienus komunikacija, kas ziemejniekiem ir mazak pier-asta paradlba. Arl to ir verts paturet prata, sazinoties ar so valstu iedzlvotajiem, jo atturlgaku komunikaciju vini var uzskatlt par aizvainojosu. Vairuma kulturu so zestu arl uzskata par zlmi, kas simbolize velnu (nelabo) / launumu (pirksti nozime velna ragus). ,Ja" nozime „ne" Citadi neka Latvija vai vairuma citu Eiropas valstu var tikt zestikuleta arl piekrisana vai noraidljums. Piemeram, Indija, Bulgarija, Griekija un Dienviditalija „ja" norada ar galvas grozlsanu pa labi un kreisi, „ne" izsaka ar galvas pacelsanu uz augsu no neitralas pozlcijas un nolaisanu atkal atpakaj. Nezinot so atskirlbu, var rasties dazadi parpratumi. Rokas kabatas Varetu skist, ka labakais padoms, dodoties darba darlsanas uz arzemem, ir - turet rokas kabatas un izvairlties no zestiem. Tomer jaatceras, ka arl roku turesana kabatas daudzviet pasaule tiek uzskatlta par neieinteresetlbas un necienas pausanu. Ipasi „saplgi" to var uztvert Krievija. „Nac tuvak" zests, par ko var sodit Filiplnas Zests, kad ar noradi uz sevi tiek kustinats radltajpirksts, vieteja vide simbolize rotallgu aicinajumu, parasti - pienakt klat, tuvak. Tomer tadas valstis ka Klna, Sin- IS gapura, Malaizija un arí Sloväkija tä izmantošana pret cilvékiem tiek uzskatíta par rupju. Daudzäs Äzijas valstls sadu žestu izmanto, vien attiecinot uz suniem. Filipinäs par tä izman-tošanu tiesibsargäjošäs iestädes var pat saukt pie atbildlbas, jo tas otram var nozimét nopiet-nu goda un cienas aizskärumu. Pabeidz teikumus, izmanto jot informäciju no teksta! * Uzrakstíts (kôds?) romäns - romäns, kurš jau ir uzrakstíts Izlasita (káda?) grämata - grämata, kuru käds ir izlasíjis Paveiktie (kádi?) darbi - darbi, kúri jau ir izdariti / paveikti Sanemtas (kädas?) věstules - věstules, kuras jau ir sanemtas 1. Par rupjiem un aizkarošiem tiek uzskatlti 2. Rokas kabatäs nav ieteicams turět tädä valsti kä 3. Uz augšu pacelts íkškis nozimě 4. Ir jäuzmanäs no Latvijä bieži lietotä žesta ar paceltu rádltäjpirkstu un lielo pirkstu, jo _ 5. Rädítäjpirksta kustinäšana uz sevi ärpus Latvijas var radít problémas, jo 6. Savienots íkškis un räditäjpirksts nozimě 7. Nelabä zime ir__ 8. Latvijä cilvěki izsaka piekrišanu, mäjot ar galvu, bet citäs zeměs tas nozimě 4.12. Pabeidz teikumu, lietojot divdabja ar -ošs, -osa formu! • v ■ í. o , Aizskarošs (käds?) žests - žests, kurš aizskar Aizvainojoša (káda?) uzvedíba - uzvedíba, kura aizvaino Dedzinošas (kädas?) säpes - säpes, kuras dedzina 1. Sieviete, kas valdzina, ir 2. Suns, kas rej, ir _ 3. Skatiens, ar kuru jautá, ir 4. Várds, kas nomierina, ir 5. Notikums, kas aizrauj, ir . 6. Zinas, kas iepriecina, ir _ 7. Smaids, kas staro, ir _ 8. Cilvěki, kas míl, ir_ 5 DIVDABIS AR -OŠS, -OŠA; -TS, -TA 147., 148. Ipp. sieviete. suns. skatiens. värds. notikums. _ zinas. _ smaids. cilvěki. 4.13. Klausies! Aizpildi tabulu! Apgalvojums Francúzi Norvěgi Amerikáni Spáni Vácieši Itali Spítigi un karstasinígi cilvěki. Nosvěrti un gimeniski cilvěki. Patik velu ieturét maltiti. Gandríz visi seko modei un liek galvä beretes. -7fe Rada troksni sarunäjoties. Bieži neievěro uzvedibas noteikumus. Nepatík ironiski un sarkastiski joki. ledzívotájiem ir gaiši mati un zilas acis. 4.14. Izveido prezentäciju par kädas tautas kultüras un saskarsmes tradícijäm! Pastästi, kädi pärpratumi var rasties, ja cilvěks nezina sis tautas kultüras un saskarsmes tradícijas! 4.15. Savieno emocijzímju rindas ar dzejas rindäm! Mílestibai cilvěks zvanís, Kamer cilvěks milestibä Cilvěks driz svěrs. Laiku pa laikam klusěs. Mílestíbu Driz paies viss... Milestiba Redzěs brínumu... Un skums, Mäcísies laiku svěrt. Cilvěks smiesies Cilvěks vienatně raudäs. TI 4.16. Skaidro vardu nozimes, iesaisti dotos vardus teikumos! 4.17. Veido vardu savienojumus ar värdiem politika, politiskais / politiskäl Skaidro šo värdu savienojumu nozimes! politika nodoklu gimenes izglítíbas banku valodas politiskais / politiskä partija vara spě ks rétorika cina lideris situäcija 4.18. Apluko shemu un atbildi uz jautäjumiem! Latvijas Republikas valsts parvalde Valsts prezidents / prezidente Ministru prezidents / prezidente Ministru kabinets Latvijas Republikas Saeima Latvijas Republikas Satversme Saeimas prezidijs Saeimas priekšsědětájs / priekšsědětaja Saeimas priekšsědětaja biedrs/ biedre Saeimas Sekretärs / sekretáře Saeimas deputäts / deputäte Vělětáji (visi Latvijas pilsoni no 18 gadu vecuma) nz Kas ievělě Latvijas Valsts prezidentu? No káda vecuma Latvijas pilsoni var pie- dalíties vělěšanás? Uz cik gadiem ievělě Saeimu? Kas izveido Ministru kabinetu? Kas apstiprina Ministru kabinetu? Uz cik gadiem ievělě Latvijas Valsts prezidentu? Kas nosauc Ministru prezidentu? Cik deputátu ir Saeimá? 4.19. Lasi! Pievers uzmanibu teksta izceltajiem várdiem ar noteikto galotni! Satversme ir Latvijas Republikas galvenais likums - pamatlikums jeb konstitúcija. Várdu „Satversme" izdomája pazístamais 19. gadsimta kulturas darbinieks Atis Kronvalds. Latvijas Republikas Satversmi pieněma Satversmes sapulce 1922. gada 15. februári. Satversmi ká Latvijas pamatlikumu atjaunoja 1993. gada júlijá. Saeima ir Latvijas valsts parlaments - augstaká likumdevěja icstáde. Saeimas darbu vada Saeimas prezidijs, kurs sastáv no priekšsědětája, diviem priekšsědětája biedriem un sekretáriem. Valsts prezidents reprezentě valsti starptautiskajá arěná, iecej diplomátiskos párstávjus un ir augstákais Nacionálo brunoto speku vadonis. Ministru kabinets ir Latvijas valsts valdiba. Ta darbu vada Ministru prezidents. Ministru kabinets izstrádá un ierosina likumprojektus, ká ari párvalda valsti saskaná ar pienemtajiem likumiem. • Aizpildi tabulu! Apgalvojums Satversme Saeima Valsts prezidents Ministru kabinets Augstákais Nacionálo brunoto speku vadonis. Latvijas Republikas konstitúcija. Iece| diplomátiskos párstávjus. Latvijas valsts parlaments. Ierosina likumprojektus. Ir Latvijas valdiba. To vada Ministru prezidents. ÍPAŠÍBAS VÁRDU NENOTEIKTÁS UN NOTEIKTÁS GALOTNES 134.-135. Ipp. 4.20. Klausies Latvijas Republikas Satversmes pantus un ieraksti trúkstošo tekstu! Ipašíbas várdi, kurus lieto tikai ar noteikto galotni galvenais(-á), centrálais(-á), augšějais(-á), apakšějais(-á), priekšějais(-á), aizmugurějais(-á), pědějais(-á), kreisais(-á), labais(-á) Latvijas Republikas Satversme rakstits, ka Latvija ká demokrátiska, tiesiska, sociáli atbildiga un nacioná-la valsts balstás uz cilvěka cienu un brlvibu, atzist un aizsargá cilvěka pamattiesibas un ciena mazákumtautíbas. Latvijas tauta aizsargá savu suve-renitáti, Latvijas valsts neatkaríbu, teritoriju, tás vienotibu un demokrátisko valsts iekártu. "71 1. pants. 2. pants. Latvija ir neatkaríga demokrätiska _ Latvijas valsts suveréna vara pieder 3. pants. Latvijas valsts teritoriju starptautiskos ligumos noteiktäs robežäs sastäda 4. pants. Valsts valoda Latvijas Republika ir_. Latvijas karogs ir _. 5. pants. Saeima sastäv no tautas priekšstävjiem. 8. pants. Tiesibas vělět ir pilntiesigiem Latvijas pilsoniem, kuri vělěšanu dienä ir sasnieguši_vecumu. 9. pants. Saeimä var ievělět katru pilntiesigu Latvijas pilsoni, kurs vělěšanu pirmä dienä ir vecäks par_gadu. 10. pants. Saeimu ievělě uz gadiem. 4.21. Lasi tekstu! Katru gadu pavasarí 100 aktíväkie jaunieši no visas Latvijas satiekas Saeimas namä, lai iepazitos ar deputátu darba specifiku un runätu par sev aktuäläm těmám. Lai kandidětu Jauniešu Saeimä, dalíbniekiem ir jäiesniedz origináli priekšlikumi. Labäko ideju autori tiek aicinäti piedalities šajä pasäkumä un diskutět par saväm idejäm. No rita dalibnieki pulcějas Saeimas Sěžu zälč, lai apstiprinätu mandätus un savu darbu noteiktäs komisijäs, kä arí dotu svinigo solijumu. Visas dienas garumä jaunieši diskutě par sev nozimígiem jautäjumiem: aktívu iesaistišanos politika un sabiedriskajä dzivě, vcselígu dzívesveidu, ekologiju, izglítíbu, latvisko identitäti, Latvijas un Eiropas Savieníbas näkotni. Kä ístä Saeimas darbä arí šeit komisijäs tiek iesniegti un apspriesti dažädi jauni projekti. Jauniešu Saeima strädä tieši täpat kä ístais parlaments: jaunie cilvěki ar saviem priekš-likumiem piedaläs gan likumu izsträde apakškomisijäs, gan kopigajäs Saeimas sěděs. Lai pienemtu deklaräcijas, dalibnieki par dažädäm svarígäm těmam diskutě no parlamenta tribines. Tä ir laba sevis apliecinäšanas prakse un iespěja ietekmět politiskos procesus valsti. • Pabeidz teikumus! Jaunieši ierodas Saeimä, lai__ Lai k|útu par Jauniešu Saeimas delegätu,_ No rita delegáti apstiprina mandätus, savu darbu komisijäs un Jaunieši apspriež tädus jautäjumus kä _ Jaunieši piedaläs gan likumu izsträde, gan_ Lai pienemtu deklaräcijas,_ Strädäjot Saeimä, jaunieši ne tikai apliecina sevi, • Atrodi teksta ípašibas värdus, kuri ir lietoti ar nenoteikto un noteikto galotni! Ieraksti tos kopa ar lietvärdu tabulä! ípašíbas värdi ar nenoteikto galotni Ipašíbas värdi ar noteikto galotni SO 4.22. Lasi teikumus un pievers uzmanibu vietniekvardu savs, sava, sevis lietojumam. Veido savus teikumus ar šiem vietniekvárdiem! Jaunieši ierodas Saeimá, lai runátu par sev aktuálám rěmám. Labáko idcju aurori riek aicináti piedalíties šajá pasákumá, lai diskutětu par sávám idejám. No ríta dalibnieki pulcějas Saeimas Sěžu zálě, lai apstiprinátu savu dalibu noteiktás komisijás. Jaunie cilvěki ar saviem priekšlikumiem piedalás gan likumu izstrádě apakškomisijás, gan kopígajás Saeimas sěděs. Tá ir laba sevis apliecinášanas prakse un iespěja ietekmět politiskos procesus valsti. Vai ari tu bútu gatavs uzstáties Saeimá par sev nozlmigiem jautájumiem? • Stásti! Kádus měrkus tu sev izvirzi nákotně? Kas butu jádara sevis pilnveidošanai? Vai tu par sávám idejám esi apspriedies ar draugiem? VIETNIEKVÄRDI SAVS, SAVA, SEVIS 140., 141. Ipp. 4.23. Klausies tekstu un atzime, kadus jautajumus velas risinät jaunie politiki! Apgalvojums Ernests Aivars Dainis Artürs Olga Agrita lerosinás, lai jaunajám gimeněm laukos pieškir lauksaimniecíbas zemi un meža teritoriju. Grib pievěrst jauniešu uzmanibu ekologijas problěmám. Doma, ká samazinát jauniešu bezdarba limeni, iesaistit vinus ražošaná. Vělas, lai pašvaldíbas laukos jauniešiem vairák organizětu kultúras un sporta pasákumus. Vělas, lai pašvaldíbas labák sadarbotos ar dažádám jauniešu grupám. Vělas, lai valsts pieškir stipendijas labákajiem skolěniem. • Izveido nelielu kopsavilkumu par jauniešu iesaistišanos politika! Kopsavilkumá sniedz atbildes uz jautájumiem! • Kápěc jaunieši vělas iesaistities politika? • Kas ir Jauniešu Saeimá, un ar ko tá nodarbojas? • Kádas problěmas vělas risinát jaunie politiki? • Vai jaunie cilvěki var mainít politiskos procesus Latvijá un pasaulě? Kopsavilkums - kádu domu, ideju, atzinu, notikumu iss apkopojums; plašáka teksta satura saísináts variants. SsKÄRAU, PREZIDENTI, MINISTRI, POLITIKI 4.24. Lasi definici jas un secini, kas raksturigs šim personam! Karalis Monarhs; ši monarha tituls. párn. letekmíga persona (pieméram, kädä nozarě); izcila personíba (pieměram, kädä specialitäte). párn. Visizciläkais pärstävis (kädä, parasti augu, dzívnieku, grupa). Medibu karalis - medibu dienas vai sezonas veiksmigäkais mednieks, kuru medíbu dalíbnieki saskanä ar mednieku kolektíva tradícijäm iecel vai ievělě un attiecigi godina. Vělěts valsts galva valstí ar republikänisku iekärtu. Ministru prezi-dents - valdibas vadítäjs, valdibas galva. Vadošäs institúcijas vadítäjs, priekšsédetäjs dažädäs iestädés, organizäcijäs, fírmäs utt. Ministrs Valdibas loceklis, kas vada kädu no valdibas ministrijäm. CH Politikis Persona, kas nodarbojas ar politiku; politisks darbinieks. Deputats Persona, kas ievělěta kädä valsts varas institúcijä. • Atrodi pareizo atbildi! Apgalvojums Karalis Prezidents Ministrs Politikis Deputats Ievělěta persona kädä institúcijä Valdibas galva Valsts galva Darbojas kädä valsts varas institúcijä Vada kädu ministriju Ar politiku saistits cilvěks Valdnieks monarhiskä valstí Lielas organizäcijäs vadítäjs 4.25. Kúram apgalvojumam tu piekriti, kúram nepiekriti? Pamato savu viedokli! Apgalvojums ✓ X Músdienäs karaji vada valsti un pienem likumus. Valsts prezidenta värdiem un darbiem jäbút tädiem, lai Latvijas iedzivotäji varětu teikt:„Lúk, mans prezidents, es ar vinu lepojos!" Liela daja inteligentu cilvěku, mazliet piepúloties, gada laika varětu apgút galvenäs iemanas un zinäšanas, lai kjútu par prezidentu. Saeimas deputätam nav tik svarígi formälie kritěriji - izglitiba, darba pieredze -, bet gan rakstura ipašibas. Par ministru var kjút ari gados jauns cilvěks, ja vinš ir aktivs politikis un labs specialists kädä profesijä. Eirobarometra pětijums liecina, ka atškiribä no lielas dajas eiropiešu Latvijas iedzivotäji domá, ka virieši ir labäki politiki nekä sievietes. %L ■ 4.26. Apluko infografiku un atbildi uz jautájumiem! Uzraksti kopsa-vilkumu par šo těmu! Latvijas iedzívotáju uzticěšanás dažádám institúcijám Gimene Valsts prezidents Bazníca Valsts policija 49 40 Plašsazinas lídzekli 48 46 Tiesa Vietějás pašvaldíbas vadiba_ Nevalstiskas organizácijas Satversmes aizsardzíbas birojs (SAB)_ Korupcijas nověršanas un apkarošanas birojs (KNAB) Valdíba | Saeima 43 40 37 32 31 27 39 40 drizák uzticos 39 drizák neuzticos 41 nemaž neuzticos grúti pateikt Kurai institúcijai Latvijas sabiedriba uzticas visvairák? Kápěc? Kurai institúcijai sabiedriba uzticas vismazák? Kápěc? Kurai institúcijai uzticas vismaz puse Latvijas iedzívotáju? Par kúrám institúcijám visbiežák iedzivotájiem nav viedokja (izvělas atbildi „grúti pateikt")? • Ko var secinát par sabiedribas attieksmi pret Valsts prezidentu, ministriem, deputátiem, tiesnešiem, žurnálistiem, policistiem, religijas párstávjiem? Skaitlus ieraksti tabulá! Pilníbá uzticas (%) Pilníbá neuzticas (%) Nevař atbildět (%) Valsts prezidentam Ministriem Deputátiem Tiesnešiem Žurnálistiem Policistiem Religisko konfesiju párstávjiem • Nověrtě, kam tu uzticies sava valsti! Deputátiem Ministriem Tiesnešiem Policijai Gimenei Baznícai Žurnálistiem, presei Uzticos Neuzticos Nevaru atbildět Z3- 4.27. Aplůko infografiku un komentě faktus par víriešu un sieviešu Ipatsvaru valsts parvaldě! Atrodi faktus un papildini informäciju par citäm profesijäm! Valsts parvaldě Vadltäji Latvija Polija Slověnija Lietuva Ungärija Zviedrija Bulgárija Igaunija Portugále Irija Sloväkija Somija Rumánija ES Francija Belgija Austrija • Sagatavo ísu uzstasanos par tématu „Sieviešu un víriešu profesijas"! Izsaki savas domas un nověrtě citu grupas biedru viedokli! 4.28. Izlasi politikes Itas Kozakevičas un bijušas Valsts prezidentes Vairas Vikes-Freibergas izteikumus par sievietěm politika! Ita Kozakeviča Vaira Víke-Freiberga Sievietei parvérsties tikai par politiki ir bístami, jo vina zaudě joti Melu da|u savas bagátibas, kas vinai ir Dieva dota. Ja to var saskanot, tad ilgi var nodarboties ar politiku. Man škiet, ka cilvěce ir ne mazumu zaudějusi tapěc, ka politika vienměr bijusi víriešu darbibas lauks. Varbút taděj věsture veidojas kä karu, lielu kauju, iekarotu tautu posta un revolúciju virkne. Domáju, ka tieši sievietes var ienest politika vairäk cilvěcíbas, ne tikai prátu, bet ari sirdi. Sievietei nav viegli käpt pa karjeras kápněm, jo másas, mates, draudzenes, víri un pašas sievietes iekšěja sajúta saka: tas nav sieviškigi. Manä jauníbä, pagäjušä gadsimta piecdesmito gadu otrajä pusě, kad ierados Kanada, dzívs bija amerikánu vidusškiras sapnis: sievietei apprecět krietnu un turígu víru, ar kuru radit skaistus un míjus bérnus, dzívot nelielä mäjä, kurai blakus iekopts därzinš. Bet pec gadiem konstatéja, ka šim sievietěm rodas dažädas neirotiskas problěmas, un neskaitämas sievietes sabruka zem minětá sapna. Redzěju, ka jauniem víriešiem škěršlus neviens cejä nelika, gluži oträdi - mamma, paps domäja: kaut mí|ais délinš tiktu universitäté. Bet man bija jäpärvar škěršli visu laiku! Es ienäcu politika netradicionälä veidä. Pěc Latvijas neatkaribas atgúšanas radäs iespěja palidzět veidot jauno valsti. Kas ir tas dzenulis, kas liek atstät viesmilígu mítnes zemi, ierastos apstäkjus un fizisko komfortu? Tas ir patriotisms, mílestíba pret savu zemi, apzina, ka indivídam ir ne tikai tiesíbas, bet ari pienäkumi pret sabiedribu. • Uzraksti 5-7 teikumos savu viedokli par sievieti politika! Pamato savus apgalvojumus ar Itas Kozakevičas un Vairas Vikes-Freibergas izteikumiem! — - - /y^Ay^wJ • Skaidro izteikumu nozimi citiem värdiem! Sievietei bagätíba ir Dieva dota. Politika i r vlriešu darbíbas lauks. Sieviete ienes politika ne tikai prätu, bet arí sirdi. Sievietei nav viegli käpt pa karjeras kapněm. Dzlvs bija amerikánu vidusškiras sapnis. Neskaitämas sievietes sabruka zem miněta sapna. Jauniem vlriešiem škěršjus neviens cela nelika. Kas ir tas dzenulis, kas liek atstät viesmíllgu mítnes zemi? Es piekrítu / nepiekritu... Es varu / nevaru piekrist, ka... Es domäju, ka... Manuprát,... Tä ir/nav patiesiba, ka... • Irapšaubäms... Jäatzíst, ka... Prakse ráda, ka... 4.29. Klausies fragmentu no sarunas ar Saeimas deputátu! Izmanto dotos atslěgvardus no politika biogräŕljas un atstasti tekstu 3. persona! dzimis un audzisTalsos dejo modernäs dejas sporta, mäkslas un múzikas škola piedaläs autosporta sacensíbäs nodarbojas ar gleznošanu un fotografěšanu devinu pakalnu pilsěta celo Daugavpils Universitátě, ekonomists dabas un kultúras objekti peld Rígas Celtniecíbas koledžä, búvtehnikis abi nodarbojas ar basketbolu Saulaines tehnikumä automehänika izglítiba Stastijuma ietver atbildes uz jautajumiem! Moto - isa, lakoniskä forma . , . . , . , izteikta doma, kas raksturo • Kur deputäts ir dzimis, kur dzívo? v kädu darbibu, ideju, • Ko vinš stásta par savu pilsětu? . . uzskatus, principus vai, • Käda ir vina izglítiba? , iii. pieměram, mäkslas darbá • Ko dara vina gimenes locekli: sieva, děls un meita? saturu un tématu. • Ko visa gimene dara kopať • Vělreiz uzmanígi noklausies deputäta dzlves moto un sakärto tekstu logiskä secíbä! Uzraksti teikumus un liec pieturzímes! tikai tä tu vari iegut vai tu esi prezidents vai sětnieks □ svangi □ käda ir tava attieksme pret darbu LU sabiedrlbas cienu un atzinlbu LkJ nav svarigi □ vai jebkurš cits □ kä tu padari savu darbu Nameisis 4.30. Lasi un veic uzdevumus! Vai Latvijä senos laikos bij a kárali? Lldz 19. gadsimtam larviešu valodä kárali sauca par kěninu, kas atbilst kárala nosaukumam germanii valodás - angju kung, danu un norvěgu konge, holandiešu Koning, väcu König, zviedru kung, kä ari somugru — igaunu un somu - kuningas. Tadu karaju kä, pieměram, Francijä, Anglijä vai Väcijä, sen-ajä Latvijas teritorijä nav bijis. 13. gadsimta säkumä Kursas ciemos, kas atradäs pilskalnos, par tautu rüpejäs valdnieki. Zinas par tä laika věsturiskajam per-sonlbam var iegüt no Indrika hronikas, Livonijas atskanu hronikas un dauern tä laika dokumentiem. Indrika hronikä par kárali un knazu sauca latgaju Jersikas valsts valdnieku Visvaldi, bet Tälavas valdnieku Tälibaldu jeb I alivaldi sauca par vecäko. Do-kumentos ir pieminěti ari citi latgaju valdnieki: Rusinš un Varidots. Rüsinu hronikas autors sauc par zemes vecäko. Vinu uzskatija par drošsirdigäko no latgajiem un katoju baznicas ienaidnieku. Otrs minětais latgaju valdnieks Varidots esot aktivi piedalijies väciešu un latgaju kopěja karä pret igauniem. No Zemgales valdniekiem Indrikis vairäkkärt piemin Viestardu, kura pär-zinä bija Zemgales rietumu dala ar centru Těrvetes pili. Vinš hronikä nosaukts gan par vadoni, gan par visu zemgaju vecäko. Valdnieku Turaidas novadä, Turaidas pils saimnieku Kaupo ari sauca par kárali. Vinš pärvaldija daju no Gaujas libiešu zeměm. Livonijas Atskanu hronikä stästa ari par Těrvetes valdnieku Nameisi. Hronikä vinu děvě par virsaiti, bet citos dokumentos par zemgaju kárali. Jau pieminětaisTěrvetes valdnieks Viestards valdija Zemgalě 13. gadsimta säkumä, bet Nameiša darbíba saistäs ar 13. gadsimta otro pusi un zemgaju brivíbas cínu trešo posmu. Visvaldis no Jersikas (latinu Vissewalde rex de Gerzika, väcu Vissewalde, krievu Bceeonod, baltkrievu Yceeanab TepupiKCKi; dzimis 12. gadsimta beigäs, miris pěc 1230. gada) bija 13. gadsimta latgaju valsts Jersikas kěninš (latinu rex), kas valdija Jersikas pilskalnä. Nameisis, pazístams ari kä Namejs, Nameitis, bija Těrvetes zemgaju vecäkais, vělak visas Zemgales kěninš un brivíbas cínu vadonis. Vinš valdija visa Zemgalě, iznemot väcu okupě-to Mežotnes novadu. Vinš ir pieminěts Livonijas Atskanu hronikä un Moliänas Franciska izmeklěšanas protokolä (1312), kur děvěts par Zemgales kěninu. Kritis krusta karos ar Väcu ordeni Lietuvä vai Prüsijä pěc 1281. gada. Viestards jeb Viestarts, ari Viesturs (avotos Vesthardus, Vester, miris pěc 1229. gada) bija Těrvetes zemes vecäkais, vělak visas Zemgales lielkungs. Livonijas Atskanu hronikä kopš 1225. gada děvěts par Zemgales kěninu (konic Vesters). Savieno faktus! Viestards... ... bija Jersikas valsts valdnieks. Kaupo... ... bija zemgaju karalis 13. gadsimta otrajä pusě. Visvaldis... ... valdija Zemgales rietumu dala 13. gadsimta säkumä. Tálivaldis... ... bija Tälavas novada vecäkais. Varidots... ... bija viens no latgaju valdniekiem. Nameisis... ... piedalíjäs väciešu un latgalu kopéjä karä pret igauniem. Rüsins... ... bija valdnieks Gaujas libiešu zeměsTuraidas novadä. • Kä sis personas sauca sen a jas hro n i kás? Viestards Kaupo Visvaldis Tálivaldis Varidots Nameisis Rüsins Valdnieks Vecäkais Vadonis Karalis Knazs Kěninš Virsaitis Lielkungs • Atrodi tekstä minetas teritorijas kartě! Nosauc valdniekus, káral u s vai vecakos, kas valdija šajas teritorijas! Latvijas teritorija 12. gs. beigäs i \Š\KJt L V J I 4.31. Kädi kárali ir músdienäs? Aplúko attělu un papildini sarakstu ar citiem värdiem! Atrodi informäciju un raksturo kárali kädä dzives jomä! Pamato, käpec so personu var saukt par kárali! 4.32. Lasi teikumus un ievieto atbilstošu apzimčjumu! Ierosmei vari izmantot ieprieksejo uzdevumu! Futbols ir komandu sporta veids, kura, izmantojor futbolbumbu, piedaläs divas koman-das, katrai uz laukuma ir vienpadsmit spčlčtäju. Futbols ir vispopuläräkais sporta veids pa-saulé, un to uzskata par ._kárali. Elviss Ärons Preslijs bija amerikánu múzikis un aktieris, viens no populäräkajiem 20. gadsimta dziedätäjiem. Presliju bieži sauc tikai värdä par Elvisů. Vinš ir pazístams ari kä _karalis. Lauva ir liels un veikls dzivnieks, otrs lieläkais kaku dzimtas dzívnieks pěc tígera. To bieži děvě par_kárali. Vieglatlčtiku bieži vien sauc par_karalieni, un tas nav nekäds brínums, jo tik tiešäm ir gruti sameklět věl kädu sporta veidu, kurš varětu but věl populäräks par vieglatlčtiku. Täs včsture ir säkusies Senajä Griekijä. Elza Radzina ir viena no 20. gadsimta vispopuläräkajäm latviešu teátra un kino aktrisém, kas savu spilgto lomu děj tika děvěta par_karalieni. Pasáka stästa par zenu värdä Kajs, kuru nolaupija_karaliene un aizveda uz savu pili. Zéna labäkä draudzene Gerda deväs vinu gläbt. Kä jau_karaliene, roze i r pelnljusi ípašu godu, täpéc pasaulé plaši tiek svinéti dažädi rožu svétki. (f 4.33. Iedomäjies, ka tu esi pirmais Latvijas prezidents Jänis Čakste! Klaus i es tekstu, papildini do to informäciju ar faktiem no dzirdetä teksta un izlasitä teksta fragmentiem! Uzraksti „Prezidenta stästu", ieklauj stastä informäciju par šädiem jautájumiem: běrniba, skolas un studiju gadi, darba °:aitas, • politiskä darbiba, • Lasi tekstu un izmanto informäciju! • prezidenta laiks, • gimeně un intereses. Jänis Čakste (14.09.1859.-14.03.1927.) Jänis Čakste ir dzimis Zemgalě, Jelgavas aprinka Lielsesavas pagasta „Čakstu-Zirnu" mäjäs, Karolines Matildes Cakstes un Krišjäna Cakstes gimeně, kur vinš auga kopa ar saväm mäsäm. Vecäkais brälis nomira agrä bernibä. Jana Cakstes vecäki bija veiksmigi saimnieki, kúri pa-plašinäja savus ípašumus, vini bija samérä bagáti. Mäcoties Jelgavas Klasiskajä gimnäzijä, Jänis Cakste Ipaši interesejäs par vésturi un valodäm. Gimnäzijä bija aizliegts runät latviski, täpéc Jänis Cakste kopa ar citiem gimnäzistiem organizěja „Latviešu vakarus", kur jaunieši latviešu valodä varěja diskutět par literatúras un kulturas jautäjumiem, lasit referätus, izdot rokrakstä savu žurnälu. Jänis Cakste loti mílěja savu gimeni. Lai gan vinš bija aiznemts sabiedriskäs lietäs, vinš veltíja daudz laika bernu audzinäšanai. Stipru gimeni palidzěja veidot prezidenta dzívesbiedre Justíne Čakste, kura aktívi iesaistijäs ari sava víra sabiedriskajä dzivč. Prezidentam Jänim Čakstem patika sabiedriskä dzive. Vinš piedalijäs dažädos kulturas pasäkumos, organizěja dažädus světkus, labprät kopa ar viesiem dziedäja un brivajä laika brauca medíbäs. • sabiedrisks un politisks darbinieks, pirmais Latvijas Valsts prezidents,_, _un_ dzimis turígu vecsaimnieku gimeně säkumä mäcíjäs_ veläk väcu valodä Sv. Annas_ aprinki mäcibas väciski pabeidza Jelgavas studéja Maskavas Universitätes_ strädäja par sekretäru, advokätu, _ fakultäte organizěja un dajěji finansěja Vispärejos latviešu dziesmu světkus Jelgavä _gada júnijä _gadsimta säkumä aktivi iesaistijäs politika dzivoja ari Terbatä,_un_, kur turpinäja politisko darbíbu bija docents un profesors_ atkärtoti tika ievělěts gadä tika ievělěts par Latvijas Valsts prezidentu _gadä apprecejas _gada 22. maijä ar Justini Katrínu Mariju Veseri běrni: pieci děli un_meitas Valsts prezidenta moto: „_ Prezidenta stásts Es esmu... ., ko var, varět, ko ícS ATVELC ELPU! Interesanti un neparasti fakti par karaliem un prezidentiem Parasti pusdienäs Francijas karalis Luijs XIV apěda četras porcijas zupas, veselú fazänu, veselu paipalu, divus lielus škinka gabalus, salätus, jěra galas gabalu ar kiplokiem, sacepumu, vairäkas cieti noväritas olas un augjus. Pěc náves noskaidrojás, ka kárala kungis bijis divreiz lieláks, neká tas ir parastam cilvěkam. Pirmo gitaru rokenrola karalim Elvisam Preslijam uzdävinäja máte vina vienpadsmitajä dzimšanas dienä. Elviss aizrautlgi mäcíjäs gitärspéli un dziedäja. Jau pusaudžu gados vinš pärzinäja visdažädäkos múzikas žanrus. Vinš izcéläs ar savu atškirígo izskatu: ar ípašu frizúru un vaigu bardu, kas véläk kjuva par pasaules slávená Elvisa firmas zimi. Kopš 1976. gada modes karalis Karls Lägerfelds nesäja zirgasti.Tä bija vina firmas zime kopá ar tumsajäm brillém un ädas cimdiem. Vinam nepatika sirmi mati, täpec vinš savus matus kräsoja arípašu balto matu krásu. Anglijas karaiiene Viktorija (1837-1901 bija liela kolliju škirnes cienítäja.Vina turěja kollijus Skotijas Balmorälas un Vindzoras pills. Vinas favoriti bija baltie kolliji. Karalienes pieméram véläk sekoja vairäki ASV prezidenti, kuri turěja baitos kollijus Baltajä namä. 10 Divdesmitais ASV prezidents Džeimss Äbrams Gärfílds izcili prata latinu un grieku valodu un varěja rakstít abäs valodäs vienlaicígi. Gärfílds reizěm izklaiděja savus draugus, liekot tiem uzdot vinam jautäjumu, pěc tam vinš vienlaicígi ar vienu roku atbildi pierakstíja latinu valodä, bet ar otru - grieku valodä. Katrs spéju käršu karalis ir käds ievěrojams karalis no věstures: píkis - kéninš Davids, kreicis - Aleksandrs Lielais, ercens - Kärlis Lielais, käravs - J ü lij s Cézars. ASV septítä prezidenta Endrú Džeksona milulis bija pelěkais papagailis värdä Pollija. Prezidents mira 78 gadu vecumä, un uz vina běrěm ieradäs joti daudz cilvěku. Zälé, kur atradäs zärks ar mirušo prezidentu, ienesa arí prezidenta míluli Polliju.Tieši pirms spredika papagailis saka skaji lamäties, pamatígi pärsteidzot visus klätesošos.