ILZE AUZINA • MAUA BERKE ANTA LAZAREVA < ARVILS ŠALME VINETA VAIVADE L A T V I E Š U VALODA DARBA B U R T N I C A SABIEDRÍBA UN POLITIKA 4.1. Lasi tekstu! Ieraksti atbilstošo vardu no tabulas! Cilvěkiem, kuri citiem palidz un dara to bez atlídzíbas, 5. decembris ir ípaša diena. Pasaulě tiek (1.)_Starptautiskä brívprätígo diena! Ar domu sakärtot šo jomu Larvijä ir (2.)_ípaša platforma, kur satiekas tie, ku- riem ir (3.)_palidzlba, un tie, kuri palídzíbu brlvprätígi gatavi sniegt. Jäni Zarinu sastopam Bernu klíniskäs universitätes slimnicä, kur vinš kä brív- prätígais Vecäku mäjä (4.)_darbu šä gada februári. Seit mammäm un tětiem tiek (5.)_ palidziga roka un atbalsts, kamer vinu bérni turpina arstěšanos slimnícas nodaläs. Jänim un citiem retajiem Vecäku mäjas briv- prätigajiem víriešiem (6.)_arí saimnieciskie darbi. Tieši tapěc Jänim un citiem viriem ir (7.)_vél arí saimnieciskie jautäjumi un tehniskas dabas problěmas, pieměram, aizsěrějusi izlietne vai duša. Vai arí, pieměram, visäm gultäm nepieciešams pieskruvět käjas. No sirds (8.) _„paldies!" ir (9.)_apbalvojums brívprätígo darbä. Savukärt Lauras véléšanäs iesaistities brívprätígo darbä Vecäku mäjä ir (10.) _ar izdegšanas sindromu darbä. (11.)_brívprätígo darbam, vina spějusi atrast iekšějo lídzsvaru un laimes atslěgu: „Jo vairäk pozitívu emociju sniedz citiem, jo vairäk prieka näk atpakaj." 1. atziméta pieziméta pärzíméta 2. rädíta radíta parádita 3. pieciešama ciešama nepieciešama 4. säcis pasäcis pärtraucis 5. pasniegta sniegta sasniegta 6. vekami sveicami apsveicami 7. rékinämi iespějami risinämi 8. pateiktais paveiktais pasakämais 9. kaitinošs motivějošs izaicinošs 10. nepieciešama apsveicama skaidrojama 11. Darbojoties Pateicoties Uzmanoties 4.2. Salicc pieturzimes teikumos ar vispärinošo vardu un vienlidzigiem teikuma locekliem! 1. Täda apkärtéjo cilvéku sniegtä palídzíba kä suna izvešana pastaigä produktu ie-gäde un piegäde laika kavěšana palídz sirmgalvjiem un slimiem kaiminiem tikt gala ar sadzí ves rupěm. 2. Sunu staidzinäšana voljěru uzkopšana barošana un socializéšana tas ir brívprätígo darbs dzívnieku patversmčs. 3. Ziedot.lv darbus atbalstu bérniem un veciem laudim ärstéšanas nodrošinäšanu vésturiskä mantojuma gläbšanu talantu atbalstíšanu var paveikt par cilvéku sa-ziedotajiem lídzekliem. 4. Visur slimnicäs un pansionätos dzívnieku patversmés dažädu pasäkumu organi-zčšanä un vadíšanä ir vajadziga brívprätígo palídzlba. 5. Brlvprätlgie kä Jänis Anna Džons Olafs un Liga katru gadu iesaistäs Lieläs talkas organizesanä. 6. Tädi paligi kä Svetlana Irina Ojegs Ali un Jékabs vienměr palídz tiem, kam tas ir nepieciešams. 4.3. Atrodi värdam otru pusi un veido saliktenus! briv- -runis tflerh -gäjums jěg- -reizějs paš- -pilns lab- -reizigs vien- *' • -prätigs gada- -audzis vien- -dariba täl- -valdlba * Ieraksti izveidotos värdus atbilstošä forma attiecigajä teikumä! 1. Daudzi cilvěki labprät veic larívpr^-fígo darbu. 2. Lai sazinätos ar patversmi, ir nepieciešams vien_. 3. Vecäka_cilvěkiem bieži vien ir nepieciešama dažäda veida pa- lidziba. 4. Latvijä darbojas daudz dažädu_organizäciju. 5. Daudzäs_darbojas dažädi palídzibas dienesti. 6. Dažädos interesu pulcinos seniori kopa ar_ lietderigi pavadit brivo laiku. 7. Tika organizéta_palídzíba trukumä nonäkušai gimenei. var 8. Ir svarígi, lai tiktu sniegta 9. Tas nu gan bija_ un ilglaiciga pahdziba. pasäkums! Aicinäm piedalities Ziemassvétku vecíšu iabdaríbas skréjienä! ŠOGAD TAS NOTIKS ? DECEMBRI, UN TAS STARTES NO ?. KATRS DALTBNIEKS VARĚS ZIEDOT SAVU DALlBAS MAKSU, KAS IR ? EIRO LI ELA, UN SAVÄKTÄ NAUDAS SUMMA TIKS ZIEDOTA ?. ŠOGAD ŠIS SKRĚJI ENS JAU NORISINÄSIES ? REIZI. AICINÄM JUS PIETEIKTI ES PA TÄLRUNI ?. N EAIZM1RSTI ET, KA SÄKSIM SKRIET PLKST. ?! AICINÄM PIEDALÍT1ES C1LVĚKUS ? GRUPÄS! 4.4. Las i sludinäjumu! Uzraksti jautäjumus, kas palídz noskaid-rot trükstoso informäciju! 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 4.5. Liec pieturzimes! Pasvitro iespraudumus! 1. Ja atmina mani nevij pirmo reizi iesaistíjos šajä darbä pirms pieciem gadiem. 2. Měs váram pieměram sniegt vienkäršu palídzibu lídzcilvékiem. 3. Manuprät cilvěki piedaläs brívprätlgajä darbä dažädu motívu vadíti. 4. Cilvěki kä par brínumu diezgan aktivi iesaistäs dažädäs sociäläs kampanäs. 5. Měs váram iepazities dažädos veidos citiem várdiem sakot gan klätiene gan arí virtuäli. 6. Taisníbu sakot měs päräk ilgi runäjam par šo jautäjumu. 7. Uz Rigu atbrauc daudz turistu no visas pasaules tai skaitä ari no Japänas un Kínas. 8. Mús protams interese viss kas ir saistlts ar dažädu tautu kulturu. 9. Latvieši zinäms ir slaveni ar Dziesmu un deju světkiem. 10. Vajadzétu pirmkärt apmeklět folkloras festivalu „Baltica". 4.6. No dotajiem darbibas värdiem veido divdabi ar -ams, -ama, -äms, -ämal Raksti to atbilstošä forma! 1. Šis nav (izpildit)_uzdevums. 2. Vinu teiktie värdi bija visiem (saprast)_. 3. Tas nav (iespét)_! 4. Tava ríciba ir (apsveikt)_. 5. Radusies situäcija ir gruti (atrisinät)_. 6. Lieläkajai cilvéku dalai šie fakti ir (zinät)_. 7. Tas, ko vinš ir uzrakstijis, nav (salasít)_. 8. Täs i r (redzét)_izmainas. 9. Šie mérki ir reäli (sasniegt)_. 10. Músu bérniem ir (salikt)_gulta. • Izdomä un uz raksti savus värdu savienojumus ar izveidotajiem div-dabjiem! Iesaisti tos teikumos! 4.7. Lasi tekstu un ta fragmentus! Ieraksti teksta buřtu, kas apzímě trúkstošo fragmentu! Latvijä tika veikts pěríjums, ko paši latvieši doma par sevi. Tä pamatä ir vairäkus gadus dažädos A. Vairäk nekä simts sarunu ar abu dzimumu, dažädu paaudžu un tautíbu laudim. To_sniegt tädu kä „latvieša definiciju": „Latvietis ir cilvěks, kúram vismaz viens no vecäkiem ir latvietis, kurš dzimis Latvijä,_, runä latviešu valodä un kura etnisko piederíbu fiksč personu apliecinošs dokuments. Latvietis ir cilvěks, kurš pazist apzímějumu „zemnieku tauta", „dziedätäjtauta" un „bärenu tauta" saistibu ar savu tautu, kurš ir noslégts, izjút pietäti pret simboliskäm / fizis- käm robežäm,_. Latvietis piedaläs kopigajä skatijumä uz savas valsts un tautas pagätni." Nosaukdami paša tautai piemítošäs ípašlbas, latvieši visbiežák_. Ja vajadzčtu nosaukt moto, pec kädiem rit latvieša dzive, tad tie butu: „Ja pats esi labs, tad arí citi bus pret tevi labi" un „_". Gadsimtos izkoptä izdzívošanas stratégija latviešos täpat iedéstíjusi pielägošanos, sociäläs hierarhijas akceptěšanu - visu to,_: „Lokáš visiem véjiem lídzi." Atgädinu, ka viss iepriekš uzskaitítais un täläk aprakstítais nav subjektivs izgudrojums. Täs ir latviešu domas par latviešiem. Turklät interesanti, _„locíties" bieži vien nemaž neuztver kä velmi kädam izdabät, drízäk kä spěj u uztvert dzívi elastígi. Latvietis ievéro robežas — gan fiziskäs, gan simboliskäs. Robežas jeb „tas nav mans" izjuta latviešiem ir raksturiga. Taču vienlaikus latvietis apzinäs,_, kúri ším robežäm sper päri platu soli. Citas tautas latviešu robežu sajútu médz pärprast. A Latvijas novados veiktäs iedzivotäju intervijas B ka jaunäkä paaudze latviešu tendenci C ko jaudis, ipaši vecäkäs paaudzes, médz ietvert rugtajos värdos D Neesi pirmais un nepaliec pědějais E kúram nav sveša skaudíba un kurš pielägojas apstäkliem un sagaida šädu ricibu no citiem F rezultátu apkopošana lävusi G min strädígumu, noslčgtibu, skaudíbu, pakjävígumu H gäjis latviešu skolä (guvis latvisku audzinäšanu) I ka tas apgrútina vina dzívi un viegläk kläjas tiem 4.8. Pabeidz teikumu, lietojot divdabi ar -ošs, -ošal Raksti to atbilstošä forma! 1. Sniegs, kas kust, ir_ 2. Draugs, kas saprot, ir_ 3. Skatiens, kas izaicina, ir 4. Joma, kas interese, ir_ 5. Papagailis, kas runa, ir_ 6. Inŕormäcija, kas satrauc, ir 7. Cirks, kas celo, ir_ 8. Riciba, kas pärsteidz, ir_ 9. Piedäväjums, kas vilina, ir 10. Notikums, kas aizrauj, ir _ sniegs. draugs. skatiens. íoma. papagailis. _inŕormäcija. cirks. rícíba. _piedäväjums. notikums. • Izdoma un uzraksti savus vardu savienojumus ar izveidotajiem div-dabjiem! Iesaisti tos teikumos! 4.9. Lasi viedokli! Tam, ka stereotipi zinämä mérä atbilst realitätei, ir pamats. Krievijas rilozofs N. Šulgins teicis, ka stereotips tiek izsecinäts no realitätes, kura tas vělák atgriežas, lai realitäti aizstätu. Laiks un procesí mainäs, bet stereotips paliek. Ir jäskatäs, vai stereotips cělies no käda viena notikuma vai ilgäkä laika posmä. Negatívais priekš-stats dzivo ilgäk nekä pozitívais, jo emocijas tad ir spěcigakas. Stereotipi mainäs, taču nepazud. Kaut kädäs situäcijäs tie ik pa laikam aktualizějas. * Raksti savu viedokli par stereotipiem! Vai tu piekriti izteiktajam viedoklim? Käpčc, tavuprät, cilvěkiem veidojas stereotipi? Mini pieměru, kur tu esi saskäries(-usies) ar stereotipiem savä dzlvě? Cik lielä měra stereotipi vispär atbilst realitätei? Kas var mainít stereotipus? 4.10. Raksti darbibas vardu dartt I nedarit atbilstoša forma! Es cenšos labas lietaš_katru dienu. Ja kam_kaut ko labu, iedomäjieties, cik skaista butu ši pasaule! Tikai tie, kas neko_, nekludäs. (Džekijs Cans) (Džozefi Konrads) vinu vietä to, ko vini varétu paveikt ' (Abrahams Linkolns) Ja vélaties kaut ko tädu, kas jums nekad nav bijis, jums bus_tas, ko jus Més cilvekiem nepalídzésim, nekad neesat Cilvékam jaatbild ne vien pat to, ko vinš it nav (Koko Šanele) ., bet an par to, ko vinš (Reims Kaudzite) 4.11. Darin i värdus! Izvčlies atbilstošo varda dal u un iekraso to! polit- -iba -nieciba -ika -ologija -skopoja -gämija -onis i k i s -ainis -éjs -isks -ígs -korekts -liels -rets -ologs -nieks -éns iekš- virs- zem- -politika a- e- i- -politisks 4.12. Savieno atbilstošas vardu dalas!! priekš- • 5emo- k är- pamat-starp-paš-likum- -gräfija -darbíba -tautisks -politika -došana -likums -sédétäjs _ — +. 4.13. Izvělies pareizo darbibas várdu! Saeimu Latvijas pilsoni iecel / ievělě / sastáda / apstiprina uz četriem gadiem. Latvijas Valsts prezidentu iecel / ievělě / sastáda / apstiprina Saeima. Latvijas Valsts prezidents apstiprina / iecej / sastáda / nosauc Ministru prezidentu. Ministru prezidents iecel / ievělě / izveido / apstiprina Ministru kabinetu. Saeima iecej / ievělě / sastáda / apstiprina Ministru kabinetu. Vělětáji var vělět / sastádit / iecelt / apstiprinát Saeimu no 18 gadu vecuma. 4.14. Icraksti piemerotu lielo vai mazo sakumburtu! _atvijas_alsts_rezidents _aeimas_rezidijs _inistru_rezidents _aeimas_eputáts _inistru_abinets _ugstäkä_iesa _atvijas_epublikas_atversme _aeimas_riekšsědětajs 4.15. Aplúko infografiku un papildini informäciju! Latvijas iedzivotäju uzticéšanäs dažädäm institúcijäm Qimene Latvijas Valsts prezidents Baznica 19 Valsts policija 13 6 Plašsazinas lídzekli d m Tiesa 30 D Vietejäs pašvaldíbas vadiba_ Nevalstiskäs organizäcijas | Satversmes aizsardzíbas Bl birojs (SAB)_■ Korupcijas nověršanas un I apkarošanas birojs (KNAB) | Valdíba | Saeima 31 17 16 23 38 41 4 5 uzticos drízäk uzticos || drízäk neuzticos | ^ nemaž neuzticos [ | grúti pateikt Visvairäk Latvijas iedzivotäju uzticas Vismazák sabiedríba uzticas_ Vairäk nekä puse Latvijas iedzivotäju uzticas Visvairäk atbilžu „gruti pateikt" ir par _ 38 % valsts iedzivotäju nemaž neuzticas_ 15 % Latvijas iedzivotäju pilnibä uzticas _ 34 % Latvijas iedzivotäju drízäk neuzticas _ 43 % drízäk uzticas _ SO 4.16. Atrodi värdiem atbilstošu skaidrojumu! A Karalis _Valdibas loceklis, kas vada kädu no valdibas ministrijám. B lerědnis _Persona, kasYiodarbojas ar politiku; politisks darbinieks. C Prezidents _Persona, kas ievěléta kädävalstsvarasinstitucijä(pieméram, Saeimä). D Ministrs _Monarhs; ší monarha tituls. //porn. letekmíga persona (pieměram, kädä nozarě); izcila per- sonlba (pieměram, kädä specialitäte). // párn. Visizcilákais pärstävis (kädä, parasti augu, grupa). E Politikis _1. Věléts valsts galva valstí ar republikänisku iekärtu. Ministru prezidents - valdibas vaditájs, valdibas galva. 2. Vadošäs institúcijas vaditájs, priekšsědětajs dažädäs iestädés, organizäcijäs, firmäs utt._ F Deputats _Valsts vai pašvaldibas iestädes administrativs darbinieks. 4.17. Lasi tekstu un izvělies iederigo värdu! No 1965. lidz 1998. gadam Vairas Vikes-Freibergas psihologijas profesores karje-ra veidojäs Monreälas Universitäre, kur vina pasniedza / sniedza / deva psihofarma-kologiju, psiholingvistiku, zinätnes teoriju un eksperimentäläs metodes. Vienlaikus vina veidoja / veica / daríja pětíjumus par latviešu tautasdziesmu semiotiku, poetiku un srruktüru. Sajä darbibas posmá profesore deva / sniedza / publicěja 10 grämatas un ap 160 rakstu, sagatavoja / runäja / izteica vairäk nekä 250 runu un zinätnisko referátu angju, franču un larviešu valodá, kä ari sniedza / publicěja / runäja dau-dzas rádio, televízijas un preses intervijas. Atgriežoties Latvijä, bija / lduva / tika par Latvijas Institüta direktori. 1999. gada 17. jünijä Vairu Víki-Freibergu ielika / ievě-lěja / iecěla par Valsts prezidenti uz četriem gadiem. 2003. gadä vina tika parvělěta / pärcelta / pärlikta uz otru pilnvaru terminu. Prezidente starptautiskajä aréna aktívi aizstávěja Latvijas uznemšanas nepieciešamibu tädäs starptautiskäs organizäcijäs kä NATO un Eiropas Savieniba. Kopš 1999. gada politike ir pienemusi / sanemusi / paněmusi daudzus apbalvojumus - 27 valstu augstäkos ordenus un desmit goda doktora grädus. 4.18. Pieraksti ipašibas värdiem galotni! Mein_ jüra politisk_ spěks Klus_ okeäns galven_ cejš Zil_ kalns Augstäk_ tiesa central_ parks central_ stacija starptautisk_ situäcija augšěj_ stävs Daugavas kreis_ krasts Liel_ Greiz_ Rati 4.19. Raksti vardu politisks un politika atbilstošä forma! 1. Demogräŕija un gimenes_ari turpmák bus valdíbas prioritäte. 2. Vělěšanas piedalísies daudzas_partijas. 3. Pirms vělěšanám_líderi sniedz intervijas televlzijä un preses izde- vumos. 4. Kuriem_spěkiem prognóze uzvaru vělěšanas? 5. Jau kopš Latvijas neatkarlbas atjaunošanas liela uzmaníba tiek pievěrsta valsts valodas_. 6. Šajä sarežgitajä_situäcijä valdíba strádá, lai normalizětu stávokli valstí. 7. Konference apspriedís dažádus izglítíbas_jautájumus. 8. Svarigi ir zinát, kas turpmákajos gados mainísies nodoklu_. 4.20. Izvělies tekstä atbilstošo vardu! Várds „politika" ir célies Sena / Senajá Griekijá no várda poliše. Tiešá / Tiešajä tulkojumá no grieku valodas tas nozimě 'pilsétvalsts'. Griekijá bija sadallta vairákás pilsétvalstís, un katrá pilsětvalstí pastávěja ipaša / Ipašá politiská sistěma. No tá ari nák várda „politika" senaka / senäkä nozíme - polises darišanas' jeb jaunu / jau-no laiku izpratně - valsts darišanas'. Jau agrakos / agrakajos filozofu darbos tika spriests par sabiedríbu un politiku, pieméram, Platona darbá „Valsts" un Aristoteja „Politika". Savá populärä / populárajä grámatá „Politika" Aristotelis apgalvoja, ka „cilvěks ir politisks dzivnieks". Izcils / Izcilais filozofs uzskatíja, ka tikai attistitá / attistitajá sabiedribá cilvěks var dzívot labu / labo dzlvi. Vislielaka / Vislielaka mäkšia politika ir vadit sabiedríbu tá, lai radítu cilvěkiem visaugstaku / visaugstako labklájibas límeni. 4.21. Ieraksti vietniekvärdu savs I savá, sevis atbilstošä forma! 1. Jaunieši Saeimá runa par_aktuáliem jautájumiem. 2. Saeimá ar_idejám uzstájas liels skaits jauniešu. 3. No rita dalíbnieki apstiprina_dalíbu dažádás Saeimas komisijás. 4. Jaunie cilvěki ar_priekšlikumiem piedalás gan likumu izstrádě apakš- komisijás, gan kopigajás Saeimas sěděs. 5. Ja tu vělies_karjeru veidot politika, piedalies jauniešu Saeimas darbá. 6. Darbs jauniešu parlamentä ir laba_pilnveidošanas škola. 4.22. Lasi pirmä Latvijas Republikas prezidenta Jana Čakstes dzives faktus! Sakärto tos hronologiskä secibä! Mäcibas väciski pabeidza Jelgavas viriešu gimnäzijä (1875-1882). No 1919. gada novembra - profesors Latvijas Universitäre. Atkärtoti tika ievélěts par Latvijas Valsts prezidentu 1925. gada 6. novembri. Universitäre diplomdarbu aizstávéja par romiešu tiesibäm. Säkumä mäcijies mäjskolotäjas vadlbä. 1925. gada 24. februäri Čaksti apbalvoja ar 1 škiras Triju Zvaigžnu ordeni. Pěc studijäm strädäja par sekretářů, advokátu, izdevěju, laikraksta redaktoru. 20. gadsimta säkumä aktívi iesaistíjás politika. Miris 1927. gada 14. martä. Dzimis turigu vecsaimnieku gimené Jelgavas aprinki. 1 Skolas gadus säka Světás Annas elementärskolä Jelgavä (1872-1875). 1922. gada tika ievělěts par Latvijas Valsts prezidentu. Studěja Maskavas Universitäres Juridiskajä fakultátě (1882-1886). 4.23. Lasi tekstu un atjauno informäciju teksta, norädot to ar atbilstošo buřtu! Latvijas „rokenrola karalis" Pits Andersons jau no sešu gadu vecuma mäcíjäs F. Paralěli muzikas nodarbíbäm vinš apmeklěja_. Loti agri Pits säka interesěties par džezu, klausijäs Padomju Savienibä aizliegtäs rietumu radiostacijas, lasíja žurnälus par muziku anglu valodä. Pěc vidusskolas vinš iestäjäs Rígas Elektromehäniskajä tehnikumä, kur satika_. 50. gadu beigäs vinš nodibinäja grupu un bija viens no pirmajiem Latvijä, kas spělěja rokenrolu. Vělak Pits Andersons muzicěja vairäkos Latvijas un Igaunijas an-sambjos, izpildot_. 20. gadsimta 80. gados Pits Andersons ieguva popularitäti ar savu muzikas grupu „Arhívs". Vinš kopa ar grupu piedalijäs vairäkos muzikas festivälos, pieměram, _. Vělak grupa koncertěja arí arzeměs: Skandinävijä, Anglijä, Väcijä, Níderlandě, Belgijä. 1989. gada beigäs firma „Melodija" izdeva pirmo Pita Andersona albumu vinila platě. 90. gadu otrajä pusě Andersons nokluva_. P. Andersons ne tikai atskanoja lielisku muziku, bet arí „Rádio Skonto" vadija savu raidijumu, iepazístinot klausitäjus_. Pita Andersona dzíves laika ir izdoti astoni albumi -_. Pits Andersons ieguva starptautisku atziníbu un lidz muža beigäm turpinäja_. A savá sapnu země Amerika un tur studijäs ierakstija vairäkas dziesmas B citus jauniešus, kas intereséjäs par rietumu kultúru C rokenrola, blůza un citu moderno žánru skandarbus angju valodä D visi angju valodä, vairäkas dziesmas ir ieklautas dažädäs citäs muzikas izlasés E ar rokenrola, blůza un citu amerikánu populäräs múzikas žánru klasiku F múzikas skolä, apguva klavierspěli un múzikas teoriju G radít muziku, koncertěja un popularizěja rokenrolu Latvijä un ärpus täs robežäm H „Bildes"un„Liepäjas dzintarä", uzstäjäs televizijä 1 ari vingrošanas školu un anglu valodas privätstundas