Formule spriedumus par kultúras pasákumu apmeklěšanu Atstásta intervijá dzirděto Raksta Isu recenziju par kádu kultúras pasákumu Uztvcr inřormáciju par statistikas datiem kultúras aptaujá Uzrver un saprot intervijas ar kultúras personíbám Uztver un saprot informaci)u par valodas apguvi lasa par Latvijas kultúras kanónu un laja ietvertajám vvriibam, ka ari biográfiska rakstura tekstu par kultúras personibu Saprot ar kulturu saistitu terminu un jědzienu skaidrojumus Pilda testu par pasaulě zinámiem Latvijá dzimušiem cilvěkiem Izprot tekstus par latviešu valodu, tas ieziměm Stásta par sev interesějošu kultúras vai mákslas jomu Raksta jautájumus intervijai ar kádu populáru kultúras personibu Lielo sákumburtu rakstlba nosaukumos Divdabis -dams, -dama, -damies, -damás un divdabja teiciens ar to Salídzinájums ar ká, neká KÜLTÜRA UN TÄS IZPAUSMES Ikdienä 5.1. Lasi viedoklus par kulturas nozimi! Es värdu „kultúra" visbiežäk lietoju šauräkä nozimě, galvenokärt attiecibä uz mäkslas pasauli. Domäju, ka cilvéks var nebút tieši saistíts ar kädu mäkslas jomu, tomér ikvienam vajadzétu lasít grämatas, apmeklět teátra izrädes, klausíties muziku. Tas viss bagätina cilvěku. Man dzivé visvairäk bijusi saskare artradicionälo kultúru - esmu dziedäjusi folkloras ansamblí, kopš bérníbas ar aizrautíbu lasu tautas pasakas un teikas. Popkultúra mani ne ípaši saista. es esmu saistíts ar modernajäm tehnologijäm, daudz strädäju. Godígi sakot, kultüras pasäkumu apmekléšana vai piedalíšanäs kädos koros vai deju kolektívos - tas mani neinteresé. Protams, dažkärt klausos moderno muziku vai izlasu kädu e-grämatu. ANDREJS ANDRA RIHARDS • Kas, tavuprät, ir kultura? Käda ir tava kulturas pieredze? Käda ir tava pirmä asociäcija, domäjot par värdu „kultura"? Kuru no kultüras jomäm tu pärzini labäk? Par kuras tautas kultúru tu visvairäk zini? Vai un kä tu esi darbojies kädä no kultüras jomäm? 5.2. Lasi izteikumus! Daniels Penaks Aristotelis ir paAie$íb*i fcÄ-5 Ogists Rodens • Atbildi uz jautäjumiem! Paskaidro, kä tu izproti katru izteikumu! Par kuru mäkslas jomu ir katrs izteikums? Pamato savu viedokli! «II Saisti izteikumu ar kädu no attěliem! Kura no ším vai citäm kultúras jomäm tevi interese? Pamato savu izvěli! 5.3. Atrodi skaidrojumam atbilstošu jedzienu! kultúra, garigä kultura, kultúras institúcijas, kultúras mantojums, materiälä kultúra, tradicionälä kultura Sabiedribas un cilvěka raditais materiälo un garígo věrtibu kopums; šo věrtibu kopums, kas saistíts ar kädu laikmetu, tautu. Sabiedribas un cilvěka garígäs darbíbas un täs rezultátu kopums (izzina, tikumíba, audzinášana un izglítiba, tiesíbas, filozofija, etika, estetika, zinätne, mäkšia, mitologija, religija). Sabiedribas un cilvěka materiäläs darbíbas un täs rezultátu kopums (pieměram, ražošanas lidzekli, mítnes, apgěrbs, transporta un sakaru lídzekji). Tradícijäs balstita kultúras mantojuma dala, kuras attístíba ir saistita ar kolektívu tradíciju pärmantošanu sabiedríbä (vai kädä täs grupa). lepriekšějos véstures laikposmos radítäs kultúras věrtíbas. Institúcijas, kuru darbíbas pamatměrkis ir saistíts ar kultúras věrtibu radíšanu, izplatišanu un saglabášanu. 5.4. Ievieto ar kulturu saistitos värdus atbilstošaja tabulas dala! bibliotéka, tautastérps, muzika, pils, baznicas, svétki, tautasdziesmas, izstäiu zäle, sakämvärdi, muzejs, Jilma, glezna, kinostudija, kokle, dziesma, simfonija, pasakas, koncertzále Garigä kultura Materiále kultura Kultúras institúcijas 13 s*5 5.5. Apluko infografíku un atbildi uz jautajumiem! Apmeklě operas vai baleta izrädes 14 Apmeklě klasiskäs múzikas koncertus 18 Skatäs filmas kinoteätrí vai brivdabas kinoseansä 27 Apmeklě mäkslas galerijas, izstäžu zäles 30 Apmeklě profesionála teätra izrädes 32 Apmeklě populäräs múzikas koncertus 45 Apmeklě muzejus Apmeklě kultúrvěsturiskas vietas 46 Lasa grämatas 48 52 Skatäs kultúras pärraides televizijä Apmeklě kultúras pasäkumus tikai dzlvesvietas tuvumä 53 69 Kas tevi interese, un kurus kultúras pasäkumus tu visbiežäk apmeklé? Käpéc? Kurš no diagrammä minétajiem pasäkumiem tevi interese vismazäk? Käpéc? Ko no diagrammä minétä tu neesi daríjis, bet gribétu izdarít? Kas, tavuprät, nosaka to, kurus kultúras pasäkumus cilvéki izvélas? Kúri no minétajiem faktoriem vai kädi citi apstäkli, tavuprät, visvairäk ietekmé cilvéku kultúras pasäkumu izvéli: ♦ kultúras pasäkumu pieejamíba tuväk dzivesvietai, ♦ finansiälais stävoklis, ♦ specifiskas intereses par kädu kultúras jomu, ♦ laika trúkums. 5.6. Ieraksti teksta kä vai nekäl Noliegums (nav) + kä = Brälis nav vecäks kä mäsa. Apgalvojums (ir) + nekä = Brälis ir vecäks nekä mäsa. Lai norädltu uz salidzinäjumu, kä vai nekä vietä var lietot arí par: Brälis ir vecäks par mäsu. Brälis nav vecäks par mäsu. 1. Mani draugi un pazinas neapmeklé muzejus biežäk vienu vai divas reizes gadä. 2. Cilvéki gandrlz divas reizes vairäk skatäs kinofilmas apmeklé operas vai baleta izrädes. klausäs 3. Profesionälo teätru izrädes cilvéki apmeklé biežäk _ klasiskäs múzikas koncertus. 4. Cilvéki daudz vairäk skatäs kultúras pärraides televlzijä_ apmeklé teätri, operu vai izstädes. 5. Populäräs múzikas koncertu apmeklétäju skaits nav daudz mazäks_muzeju apmeklétäju skaits. 6. Respondentu atbildes liecina, ka cilvéki klasiskäs múzikas koncertus apmeklé retäk_populäräs múzikas koncertus. 7. Mäkslas galerijas un izstädes iedzívotäji apmeklé mazäk_kultúrvěsturiskas vietas. 5.7. Uzraksti ísu recenziju par kádu filmu, teätra izrädi vai koncertu! Pasäkumu vari izvělěties pats! Pieturas punkti recenzijä: • pasäkuma raksturojums, • pasäkuma laika un vietas věrtějums, • pozitivie un negatívie aspekti, • kopějais iespaids par pasäkumu un tavi ieteikumi. Recenzija - kritisks nověrtějums, atsauksme (parasti parzinätnisku, mäkslas darbu). Recenzija ir viens no kritikas žanriem, taču jäatceras, ka kritika ir analíze un věrtějums, izcejot pozitívo un norädot trükumus. 5.8. Atzimě, vai apgalvojums ir patiess vai nepatiess! Lükojoties gleznäs, var pärliecinäties, cik daudzveidlgas ir gleznošanas tehnikas. Krasu pigmenti pärsvarä visu veidu kräsäm ir lldzlgi, bet atškiríga ir to saistviela un bäze. Gan aplůkojot gleznas, gan paši zimějot, měs pat neaizdomäjamies, no kä šís kräsas tiek gatavo-tas. Akvarelu kräsu sastävä ir pulverveida pigments jeb kräsviela, kas sajaukts kopa ar udení škistošu saistvielu un citäm piedeväm. Pigmentam piejauktäs vielas galvenais uzdevums ir saturět kopä visas kräsas sastävdalas un nodrošinät, ka kräsa piekeras pie papíra. Visbiežäk par akvarelkräsas saistvielu tiek izmantoti akäcijas sveki vai speciäla kímiska viela - sintětiskais glikols. Lai nodrošinätu kräsai noturíbu un cietíbu, ražošanas procesa laika tiek pievieno-tas vél citas papildvielas. Akvarelu tehnika ir tikai viena no üdenskräsu tehnikäm. Ikdienä bieži vien akvareli un üdenskräsas tiek lietoti kä sinonimi, tomčr akvareji ir daudz šauräks jědziens. Ar akvarelkräsu pärsvarä glezno uz ípaša papíra, jo uz daudzäm virsmäm to nav iespéjams uzklät. Tä kä ší kräsa loti viegli škíst üdenl, akvarelu tehnikä veidotäs gleznas ir diezgan izpludušas, gaišas un kräsa tiek kläta joti plänä kärtä. Bieži akvarelu tehnika tiek kombinčta ar citäm, piemčram, guašu, jo tädä veidä tiek panäkts spilgtums, kräsas biezums, tomčr saglabäjot akvarelim raksturigäs Ipašlbas. Pat ar neapbrunotu aci ir iespéjams saskatít vizuälas atškiríbas starp guašas un akvarelu kräsäm. Tajä pat laika akvarelu un guašas kräsas sastävs ir lídzígäks, nekä varčtu škist. Piemčram, arí šai kräsai viena no saistvieläm ir akäcijas sveki. Viena no atškiríbäm ir tä, ka guaša, pateicoties dažädäm pallgvieläm, ir biezäka un vijigäka par akvareju kräsu. Reizčm guašas kräsai pievieno kritu, lai tä butu včl biezäka, košäka un labäk atstarotu gaismu. Guašas kräsas parasti izvčlas, säkot mäcíties gleznot, jo ar guašu ir viegli strädät, tä lauj veikt korekcijas darba procesä. Apgalvojums ✓ X Kopigais dažädäm kräsäm ir to sastävä esošie kräsu pigmenti. Akvareju kräsu pigmentam pievienotäs vielas děj kräsa labäk turas uz papíra. Akvareji un údenskräsas ir viena un tä pati tehnika. Nereti mäkslinieki gleznojot apvieno akvarejkräsu ar kädu citu kräsu. Guašas un akvareju kräsas ražošanä izmanto vienu un to pašu saistvielu. Mäcoties gleznot, visbiežäk izmanto akvareju kräsas, jo tad var viegläk labot uzzíměto. • Kadas makslas izstädes tu esi apmeklčjis? • Kura no glezniecibas tehnikäm tev patik vislabäk, käpčc? KULTÜRAS KANONS 5.9. Klausies un ieraksti trukstošos värdus! Skaitjus raksti ar cipariem! Latvijas. kanons ir izciläko un ievěrojamako Latvijas mäkslas Atceries! kultura - kulturäls muzika - muzikäls tradícijas - tradicionáls darbu un kultúras vertíbu apkopojums. Tajä pašlaik ir ieklautas _ dažädas včrtíbas. Tas aprver dažädas kultúras nozares un dažädus laika posmus. Kultúras _ ir ieklauti darbi no septinäm kultúras nozarém: arhitektúras un dizaina, kino, literatúras, múzikas, skatuves mäkslas,_, vizuäläs mákslas. Tieši tautas tradlcijas ir täs, kas vislabäk raksturo nacionälo pašapzinu un_ idcntitäti. Sobríd Latvijas kultúras kanóna tautas tradíciju izlase ir ieklautas 13 včrtíbas, tai skaitä „Latvju _", _ un _. Täs ir včrtíbas, kas saknojas ne tikai sena_, bet saistítas ari ar músdienäm. kulturaskanons.lv Tautas tradícijas Arhitektúra un dizains Skatuves mäkšia Vizuälä mäkšia Literatúra Muzika Kino 5.10. Lasi aprakstus par dažäm Latvijas kultúras kanóna včrtibam! Atrodi katram aprakstam atbilstošu kultúras jomu! Petera Vaska värdu šeit un věl daudz kur citur bútu tikpat kä neiespéjami nepiem inét kaut vai viena iemesla děl - vinš ir vinš ir viens no nedaudzaj iem Latvijas kultúra, kas ieguvis pasaules slávu. Kultúras kanonä ieklauts komponista Petera Vaska opuss stígu orkestrim „Musica dolorosa" (1983). ^ Režisors Alvis Hermanis un Jaunais Rígas teätris ietekmějuši Latvijas teátra ainu 20. gadsimta beigäs un 21. gadsimta säkumä. Novatoriskie Jaunä Rigas teátra iestudéjumi iepazistinäjuši skatitäjus ar jaunäm teátra formám. Alvis Hermanis un Jaunais Rigas teätris i r starptautiski visplašäk izskanéjušie värdi visä Latvijas teátra věsturě. Tautas podniecíba Latgalč saglabäjusies lídz músu dienäm. Latgales podniecibai ir raksturígas divas attistíbas tendences: praktiskä, pieměram, podi édiena värišanai, piena podi, medus un ieväríjuma trauki, un dekoratívä - svečturi, mala svilpes, sienas šklvji u. c. ^ Koklu tradicija kä kultúras kanóna věrtlba ietver kokles kä instrumentu, koklěsanu un ar to saistítos simboliskos aspektus. Koklu tradlcijai, iespčjams, ir vairäk nekä pusotra gadu túkstoša věsture. Senäkais arheologiskais atradums Latvijä, ko varčtu saistít ar koklčm, ir no 13. gadsimta, rakstveida liecíbas - no 17. gadsimta säkuma, bet senäkais zinämais instruments glabäjas Latvijas Nacionälajä věstures muzejä, un šim instrumentam apakšpusé ir iegriezts gadskaitlis 1710. Režisora Ivara Selecka dokumentälä filma „Škčrsiela" (1988). Filmas darbíbas vide ir käda 800 metru gara iela starp diviem Rigas rajoniem - Imantu un Ijguciemu -, ko škel dzelzceja sliedes. Skčrsielu ípašu padara Ivara Selecka kameras fokusä nonäkušie cilvěki un vide. % Vecrlgas siluets ir Rigas pilsětas vizitkarte un identitätes zime. To veido Rigas pils viduslaiku apveids un baznicu tornu smailes. Vecrlgas siluetu ar sakrälo celtnu dominanti ir izdevies saglabät samerä neskartu, un tas ir atzits par UNESCO Pasaules mantojuma un Eiropas kultüras mantojuma věrtíbu. Q Rüpnicas „Šarkana zvaigzne" ražotais un dizainera Gunära Glüdina modelětais mopěds „Rlga-12" ir Latvijas padomju okupäcijas perioda rüpnieciskä un tehnikas dizaina spilgts sasniegums. Sis modelis kalpo kä simbols latviešu raditäs mototehnikas unikälajam dizainam 19. gadsimta 70. gados. Mopeds „Riga-12" vairs netiek izmantots kä ikdienas pärvietošanäs transportlidzeklis. Müsdienäs klätiene ši mopeda modelis apskatäms Rigas Motormuzeja pastävigajä ekspozicijä. Q Kärlis Skalbe (1879-1945) ar saväm literärajäm pasakäm pamatoti izpelnijies „pasaku kěnina" apzimějumu. Mäkslinieciski izciläkais Skalbes pasaku kräjums ir „Ziemas pasakas" (1913). ^ Tělnieka Kärla Zäles (1888-1942) monumentälä tělnieciba: Bräju kapu ansamblis (1924-1936) un Brivibas piemineklis (1931-1935). Abi sie darbi ir vieni no izciläkajiem Latvijas tělnieciba. • Izmantojot tekstu, pabeidz teikumus un nosauc kultüras kanona věrtíbas! 1. Kultüras kanona věrtíba ar starptautisku atpazistamibu ir _. 2. Müzikas žánra darbs, kas miněts aprakstos, ir _. 3. Müzikas instruments - kultüras kanona věrtiba - ir _. 4. Aprakstä minětais latviešu rakstnieks ir_. 5. Kultüras kanona miněta věrtíba, kas saistita arí ar tehnikas sasniegumiem, ir _ 6. Hronologiski jaunäkä no aprakstos minětajam kultüras věrtibam ir _ 7. Kultüras kanona miněta věrtíba, kas saistita ar vienu no Latvijas novadiem, ir _ 5.11. Lasi tekstu no gleznotäja Ulda Zemzara atminu gramatas! Atrodi iederigo teksta fragmentu! Ar värdu „mäkslinieki" man galvcnokärt saistäs gleznotäji. Pats esmu gleznotäjs, apguvis kräsu mäkslas amatu, pazistu ari daudzus savus kolégus gan no pagätnes, gan tagadne. Kadi bija mani pirmie iespaidi par mäkšiu un mäkslinieku? Reiz mate no skolas pärnesa gleznu - skolä esot ienäcis käds mäkslinieks ar bildem un skolotäju istabä starpbridi atsejis savu paku, izrädijis un piedäväjis gleznas, ja käds varbüt gribetu pirkt. _ Vairäki skolotäji panémuši, ari mana mäte izvelejusies vienu - _. Es tad vél negäju skolä un Istu gleznu tik tuvu nebijú pétljis, ja nenem vérä 1% eksotisku palmu bildi, kas karäjäs virs dlväna tévoča Teodora Rigas dzivokli. Vinš teica: „Tas man ir Purvltis." Gleznas stüri gan bija paraksts - Purins. _ Müs nemaž tik viegli nevarěja pakert uz mujki. Sis mälejums nu gan nevar büt Purvltis. Bez rudzupukěm mums mäjäs bija věl trls bildes: těva un mätes käzu fotogräfija ovälä rämi zem stikla un divas nelielas glezninas ar rozěm apalos rämisos, ko ari bija uzmälejis käds amatieris. _ Tuvinieki un pazinas, kas iegriezäs pie mums, to apbrinoja. Bet, kä sauca mäkslinieku, to mäte nebija pajautäjusi. Paraksts bija nesalasäms - tikai divi burti. Vienus no pirmajiem iespaidiem par mäksliniekiem guvu turpat Mellužos. Käds mäkslinieks te uzradäs un pärstäveja sevi pavisam atkläti. _Ietves mala pie tirgus laukuma vinš apsedäs země un zíměja vientuju mäjinu melna meža mala, un mäjinas logä spiděja uguntina. Katrä bilde vinam kaut kur esot uguntina, bet cilvěki teica: „Irbitis ir jucis. Revolücijas laikä no uguniem pärbaidits." Taču běrniem tä nelikäs. Pie vina salasijäs daudz mazo skatitäju, kas uzdeva vinam dazädus jautäjumus. Tä bija karsta jülija diena, bet Irbitis ar balto kritu uzšvíkoja tumšajai mäjinai apsnigušu jumtu un ari visu uzkalninu baltu. _____ Par sädu atbildi ari man bija ko pärdomät. Cik brlnumaina padarišana tä gleznošana, ka tä var radit nereälu, brlnumainu pasauli. (Pěc gleznotäja Ulda Zemzara atminu grämatas) A Täpéc měs visi smějamies. Slaveno gleznotäju Vilhelmu Purviti taču visi labi zinäja pěc attčliem žurnälä „AtpQta", kur bieži tika nodrukäti vina běrzi ar atspidumu pavasara údenos. B Vina páka bijuši puku puški ar zelta bronzu iekräsotos koka rämlšos un galvenais -pavisam lěti. C „Kapěc jús zlmějat ziemu? Tagad taču ir vasara," běrni brínljäs. „Lai butu věsak, lai mums nebútu tik karsti," mákslinieks atbilděja. D Tagad jaunä rudzupuku glezna papildinäja šo „kolekciju" un tika godam pakarinäta vidusistabä visredzamákajä vietä. E Tajä bija atainotas rudzupukes starp garäm smilgäm bumbveida stikla väze. F Tas bija Irbltis - istajä värdä Voldemärs Irbe - Latvijä tikpat plaši pazlstams kä Purvitis. Nosuškéjies, apaudzis ar bardu un basám käjäm, padusě maišelis ar krásu krltiniem, roka bilžu kartoni. • Atrodi tekstä sinonímus vai lídzígas nozímes värdus! glezna - _ sapulcčjäs - _ uzzímět - _ sainis - _ Latviešu gieznotäji, kuru devums ari ir atziméts Latvijas kultúras kanonä Vilhelms Purvitis (1872-1945) Viens no ievérojamäkajiem 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta mäksliniekiem. Galvenokärt gleznojis Latvijas dabas ainavas. Voldemärs Irbe (1893-1944) Visbiežäk mäkslinieku děvě par IrbTti. Vinš strädäjis galvenokärt ar pasteli. Vina zíméjumu tému loks ir sadzíves ainas un daba. 5.12. Atrodi atbilstošo kulturas iestadi! Operteätris Latvijä, kura repertuärä ir operas un baleta izrädes. Lieläkais mäkslas muzejs Latvijä, kura glabäjas vairäk nekä 52000 Latvijas, Baltijas un Krievijas gleznotäju un tělnieku darbi. Kultüras icstäde Rézekné, kura ir daudzfunkcionäla augstas kvalitätes akustiskä Latvijas kultüras iestäžu nosaukumu rakstiba Latvijas Republikas Kultüras ministrija Latvijas Nacionälais mäkslas muzejs Dailesteätris Latvijas Nacionála opera un balets Latvijas Nacionälais teätris Jaunais Rigas teätris Latvijas Nacionála bibliotéka koncertzäle. Profesionäls latviešu teätris, kurš dibinäts 1992. gadä un kura galvenais režisors kopš 1997. gada ir Alvis Hermanis - Latvijä un Eiropä labi zinäms mäkslinieks. Universäla zinätniskä bibliotéka, kuras kräjumä ir vairäk nekä četri miljoni vieníbu. A Latgales věstnieciba „Gors" B Jaunais Rigas teätris C Latvijas Nacionälais mäkslas muzejs D Latvijas Nacionälá bibliotéka E Latvijas Nacionälä opera un balets LIELO SÄKUMBURTU RAKSTÍBA NOSAUKUMOS 1 58. Ipp. VÁLO DA UN TRADICIONÄLÄ KULTURA 5.13. Sagrupe afišas: kuras attiecas uz tradicionalo kulturu un kuras uz müsdienu kulturu! I II YIIU I All 141 fERPU Al IHM! II1TÄDE * Li £5 DAUGAVPILl, VIENIBAS NAMA KOMCERTZALE RIGAS lElA 22A XIX STARPTAUTISKAIS ATKLÄTAIS SPOBTA DEJU FESTIVALS LATVIJAS KAUSA IZCiNAS POSMS DduoavDils kams OKTÓBRI 1. DALApiw 10.00 Vil .1 Cr it • [Wen KAUil' 2. DALA pikst 13.00 3. DALA p kst 16.00 4. DAĹAP)k,t 19.00 »00 Masu kultúra, populärä kultúra, arí popkultúra ir kultúra, kas saistíta ar masveida produkciju un ir domäta plašam patérinam.Täs aizsäkumi mekléjami 20. gadsimta säkumä, kad strauji attístíjäs dažädi plašsazinas lidzekli. Pie masu kultúras pieder kinofil-mas, populärä muzika, televizija, rádio, sports, preše (jaunumi par populäriem cilvékiem vai dažädäm vietäm), mode un citi. Tradicionälä kultúra ir katras tautas kultúras bútiska daja.Tä ir saknota tautas pagätné un izpaužas dažädi - sadzívé, svétkos, cilvéku attiecíbäs, muzika, vizuälajä mäksiä u. c. Tradicionälä kultúra ir cieši saistíta ar tautas valodu. Tradicionälä kultúra ir jäsaglabä, vienlaikus nodrošinot täs attístibu, - tas ir viens no músdienu kultúrpolitikas uzdevumiem. Pastasti, kuru no uzdevumä minétajiem tradicionäläs kultüras pasäkumiem tu gribetu apmeklet un kuru - no müsdienu kultüras pasäkumiem! Pamato savu izvéli! Varbüt tu vélies apmeklet arí kädu populäräs kultüras pasäkumu - käds tas bütu? Kädus savas tautas tradicionäläs kultüras pasäkumus tu vari nosaukt? Kúri tev škiet interesantäkie? Raksturo tos! • Vai valodu var uzskatit par svarigu kultúras sastavdaju un včrtibu? Käpec? 5.14. Uzraksti, kura valoda ir katra stabina dotie vardi - anglu, čehu, francu, krievu, latinu, lietuviešu, polu, väcu vai zviedrul Latviešu saule saule co.iHife sloňce slunce Sonne sun sol soled sol zeme žerně 3e\uiH ziemia země Erde earth jord terre terra těvs íévas omeif ojciec otec Vater father far pere patrem mäte motina Mamb matka matka Mutter mother mor mere mater — • Kuras valodas tev škiet lidzígäkas? • Cik grupäs, tavuprät, tabulä redzamäs valodas var dalít? Käpec? • Vai tu runä kädä no tabulä minétajäm valodäm? Ja tabulä nav mineti, pieraksti arí savas dzimtäs valodas piemerus. 5.15. Lasi tekstu! Atrodi katrai rindkopai atbilstošu virsrakstu! Latviešu valoda - viena no indoeiropiešu saimes valodäm Latviešu valodas veidošanäs Latviešu valodas runätäju skaits D Baltu valodas - senas indoeiropiešu valodas O Latviešu valoda ir dzimtä valoda vairäk nekä 1,5 miljoniem cilveku. No tiem lieläkä dala - aptuveni 1,2 miljoni - dzivo Latvijä, bet pärejie - dažädäs pasaules valstís. Latvijä tä ir vienígä valsts valoda. Latviešu valoda runä latvieši Lielbritänijä, ASV, Irijä, Zviedrijä, Norvégijä, Lietuvä, Krievijä u. c. ASV latviešu valodas diaspóra ir aptuveni 100 000, Irijä -50 000, Lielbritänijä - 40 000, Brazílijä - 25 000, Krievijä - 5000, Austrälijä - 2000, Jaunzelandé - 20 000. Latviešu valodu kä otro valodu izmanto vismaz pusmiljons citu tautibu Latvijas iedzívotäju. .1'"* * Latviešu valoda pieder pie indoeiropiešu valodu saimes. To veido radniecigas valodas, 'NkNNkas cělušás no vienas pirmvalodas, kura pastávějusi vairákos dialektos. Indoeiropiešu tajociu saime ir loti plasa. Runátáju skaita ziná ta ir lieláká valodu saime pasaulě. Sákotněji indoeiropiešu valodas bija izplatitas tikai Eiropá un viená Ázijas dala: Indijá un Iráná. Tagad pie šís valodu saimes piederígás valodas, pieměram, angju un spánu, ir izplatijušás ari Amerika un citás pasaules dalás. Lielákás indoeiropiešu saimes valodu grupas ir indiešu valodas, iránu valodas, germánu valodas, románu valodas, slávu valodas un baltu valodas. Latviešu valoda kopá ar lietuviešu valodu veido baltu valodu grupu. Domájams, ka jau 2. gadu tůkstoti pirms músu ěras balti ir atdalijušies no indoeiropiešu koplbas. Pie baltu valodu grupas pieder mirusí prúšu valoda, kura věl runája 17. gadsimta beigás. Senák baltu valodu skaits ir bijis daudz lieláks - pie šis grupas piederějušas ari augštaišu, žemaišu, játvingu, galindu, kursu, latgalu, sěju, zemgalu un citu baltu cilšu valodas. Baltu valodám radniecigákás indoeiropiešu valodas ir slávu valodas un attálákás germánu valodas. Abas dzivás baltu valodas ir saglabájušas daudz senisku parádíbu. Pirmatnějas skanas, ipaši patskani un divskani, baltu valodas ir saglabájušies labák neká citás indoeiropiešu valodas. Baltu ciltis - kurši, zemgaji, latgali un seli - kopá ar líbiešiem, kas ir viena no somugru tautám, apdzlvoja tagadějo Latvijas teritoriju. Latvisko cilšu - latgaju, zemgaju un sěju - valodas ir bijušas visai tuvas. Tas ir veicinájis to saplušanu. Kursu valodai ir bijis vairák atškirígu pazlmju no párějám latviešu cilšu valodám, un tä ilgäk saglabäjäs ká patstávíga valoda. Latviešu valodas veidošanás process, ciltim saplústot, sákás 10.-12. gadsimtä. Atseviško cilšu valodu iezímes joprojám ir saglabájušas trijos latviešu valodas dialektos (vidus, támnieku jeb llbiskajá un augšzemnieku dialektá). • Atrodi tekstá sinommus vai lidzígas nozimes värdus! sens - _ radniecisks -apměram -radušäs - säkotnéjs - _ ne mazák ká -leišu valoda -livi —_ 5.16. Lasi 5.15. uzdevuma tekstu velreiz! Atzime, vai apgalvojums ir patiess vai nepatiess! Apgalvojums ✓ X Ärpus Latvijas visvairäk latviešu valodas runäju dzívo írijä. Latviešu valoda ir Latvijas Republikas valsts valoda. Latviešu un lietuviešu valoda ir baltu valodas. Prúšu valodas runätäju skaits ir 1,5 miljoni. Šobríd runä vairs tikai diväs baltu valodas. Indoeiropiešu valodu saimei pieder tikai baltu un slávu valodas. Latviešu valoda veidojusies, saplústot seno baltu cilšu valodäm. 5.\7. Atrodi atbilstošu skaidrojumu! A Baits _Indoeiropiešu valodu saimes valodu grupa. B Balti _Táds, kam ir, pieměram, piena, sniega krása; pretstats: melns. C Baltu valodas _Indoeiropiešu tautu grupa, pie kuras pieder latvieši un lietuvieši, senátně ari senprúši, játvingi, žemaiši, kurši, zemgali, seji, latgali, galindi u. c. D Baltijas júra _Teritorija Baltijas júras dienvidaustrumu piekrasté. E Baltija _Atlantijas okeána iekškontinentálá júra, kas dzili iesniedzas Eiropas ziemeju dajá, lielákais dzijums - 459 m, bet pársvará 40-100 m dzija. 5.18. Klausies un noradi, kapec Anna, Jans, Mari un Oskars mäcäs latviešu valodu! Tautastěrps Várds lemesls Grib labäk iepazít latviešu kulturu un tradícijas. Grib piedallties Visparějos latviešu dziesmu un deju světkos. Grib ar víru sarunäties latviski. Grib saprast dainas. Interese dažädas věstures personibas. Vělas labäk apgút latviešu valodas gramatiku. Vělas labäk saprast tautu, no kuras näk senči. Dziesmu světki • Pastasti, kapec tu macies latviešu valodu? • Vai latviešu valoda, tavuprät, ir grúta valoda? 5.19. Lasi latviešu tautasdziesmas! Atrodi divdabi ar -dams, -dama\ Es dižena tautu meita, Dziedädama vien staigäju; Piedziedäju Kurzemíti, Nu dziedäšu Vidzemě. Bědu manu lielu bědu, Es par bědu nebědaju! Liku bědu zem akmena, Päri gäju dziedädama. Paldies saku máminai Parto labu lolojumu: Neaizsmaku dziedädama, Nepiekusu dzivodama. Latviešu tautas-dziesma jeb latvju daina-tautas 1 daijrades sacerějums värsmäs dziedäšanai vai teikšanai; viena no galvenajäm latviešu folkloras mutvärdu tradícijäm četru rindu vai, retäk, sešu rindu dzejä. »03 Ar vilcinu mežä braucu, Lielu krávu vezuminu. , ' Vek, vilcin, raudädams, Kam apědi kumelinu. Es, karä aiziedams, Sirdi slědzu akmení. Aust gaismina, lec saulíte, Plíst akmens skanědams. DIVDABIS AR -DAMS, -DAMA, -DAMIES, -DAMÄS 149. Ipp. 5.20. Atrodi tekstá divdabjus ar -dams, -dama\ Ja divdabji kopa ar citiem várdiem veido divdabja teicienu, pasvitro to! Tautasdziesmu pětnieki ir pavadijuši daudz laika, pětídami, analizědami un apcerědami latvju dainás pausto latviešu dziveszinu. Kopš seniem laikiem, dzivodami saskaná ar dabu un paši budami dabas daja, senie latvieši bija saistiti ar dabá notiekošajiem procesiem un saules ritějumu. Saule, noteikdama gadalaiku mainu, noteica arí gadskártu ieražas un ieražu ciklu. Gadskártu světki, kas iezlmě zemkopja darba cikla robežpunktus, apdziedáti gadskártu ieražu dziesmás. „Latvju dainás" ir }oti daudz tautasdziesmu par dziedášanu un tás nozlmi latvieša dzivě. Grutos brižos dziedádami, senie latvieši veiksmígi spěja párvarět sarežgítas dzíves situácijas. Iedzijinoties tautasdziesmu tekstos, redzams, ka várdu savienojumu „labák gáju dziedádama" var uzskatít par formulu, kas tiek lietota ar noteiktu měrki - atjaunot pozitivu noskanojumu un dzivesprieku. Dziesmás, dodamas speku, jauj tikt pari neveiksměm un slimibám: Jo es bědu bědájos, Jo nelaime priecájás; Labák gáju dziedádama, Lai nelaime bědájás. • Měgini teikumus ar divdabja teicienu párveidot ta, lai tajos nebútu divdabju teiciena! Aplůko pieměru! Senás baltu ciltis, dzivodamas tik ilgi viená vietá pie Baltijas júras, bija izveidojušas augsti attistitu materiálo un garigo kulturu. -> Senás baltu ciltis ilgi dzivoja viená vietá pie Baltijas júras un izveidoja augsti attistitu materiálo un garigo kulturu. DIVDABJA TEICIENS AR DIVDABI -DAMS, -DAMA, -DAMIES, -DAMÄS 155. Ipp. 5.21. Lasi tekstu un atzimě, vai apgalvojums ir patiess vai nepatiess! Latviešu literatúras klasika Rudolfa Blaumana darbi pieder pie latviešu tautas kulturvěstures pamatvěrtibám. Ne velti rakstnieka noveles un luga „Indráni" ir ieklautas Latvijas kulturas kanoná, savukárt skatítáju iemijotá izráde „Skroderdienas Silmačos" gadiem ir redzama uz latviešu teatru skatuvěm. Interese par R. Blaumana dailradi ir palielinájusies ari saistibá ar rakstnieka 150. un 155. gadadienas iekjaušanu UNESCO svinamo dienu nacionálajá registra. R. Blaumana muzejá „Braki" ik gadu notiek rakstnieka dailradei un personibai veltíti konkursi, kuros piedalás daudzi Latvijas vispärizglľtojošo školu 7.-12. klasu audzěkni. Rúdolfs Blaumanis (01.01.1863.-04.09.1908 R. Blaumana memoriälais muzejs„Braki" Tápéc rakstnieka valodas skaidrojošä värdníca, kuru ir izsträdájusi memo-riälä muzeja „Braki" vecäkä specialisté Anna Kuzina, ir seviški nozimiga školu jaunatnei. Grämatä „Rudolfa Blaumana valodas värdnica", kas izdota 2019. gada nogalé, izlases veidä ir apkopoti värdi vai värdu savienojumi no rakstnieka daij-darbiem - stästiem, novelčm, lugäm un dzejas. Ievietošanai värdníca izvělěti galvenokärt tie värdi un värdu savienojumi, kúri músdienu lasítäjam varčtu but sveši, nepazistami (pieméram, etnogräfisku reäliju nosaukumi, vecvärdi, Vidzemes iz-lokšnu värdi, aizgútie värdi no väcu un krievu valodas, citvalodu atdarinäjumi un izteicieni). Daildarbu valodas raksturíga pažíme ir täs tčlainlba, pärnestu nozlmju lietojums. Lai ilustrétu šo R. Blaumana dailrades škautni, värdníca ieklauti škirkli ar valodas pieměriem, kur värdi doti pärnestä nozímč vai metaforiskä lietojumä. Vel viena R. Blaumana valodas raksturíga iezlme ir vina humors, kas spilgti izpaužas rakstnieka sarakstítajäs komčdijäs, humoristiskajos un satíriskajos dzejojos. Lasitäji šajä värdníca varčs atrast arí tädus värdus, kurus rakstnieks tíšäm sagrozíjis, pärveidojis vai pats darinäjis, lai panäktu komisku efektu. Värdnícas vispärigajä dala värdi ievietoti ar lielu atlasi, savukärt trijos värdnícas pieli-kumos apkopoti visi R. Blaumana daijdarbos minétie personvärdi, vietvärdi un profesiju nosaukumi. Te váram uzzinät, piemčram, kurus sieviešu un víriešu värdus R. Blaumanis savos darbos izmantojis visbiežäk, kädi 19. gadsimtä bija mäjvärdi Ěrglu apkaimč un ar ko nodarbojäs tä laika iedzivotäji. Lasot Anna Kuzinas grämatu „Rudolfa Blaumana valodas värdníca", rodas izjuta, ka tiek pavěrts priekškars, lai mčs varčtu ielúkoties 19. gadsimtä laužu sadzívč. Kaut ari R. Blaumana literärie darbi vienměr lasiti un analizčti, värdníca včl labäk laus izprast R. Blaumana darbus. No senajiem värdiem ir notrausti aizmirstíbas puteldi, un tie var säkt jaunu dzívi 21. gadsimtä. Apgalvojums X Rudolfa Blaumana luga„lndräni"un noveles ir ieklautas UNESCO registra. 2019. gada beigäs tika izdota Annas Kuzinas izveidota Rudolfa Blaumana valodas värdnica. Värdníca ir apkopoti värdi un värdu savienojumi, ko R. Blaumanis lietojis sarunäs ar laikabiedriem. Värdnícas vispärigajä dajä ir ieklauti värdi, ko rakstnieks speciäli pärveidojis vai lietojis kä télainäs izteiksmes lídzekli. Värdnícas pielikumä atrodami visi daijdarbos lietotie personvärdi, vietvärdi un profesiju nosaukumi. Tikai tagad, izmantojot R. Blaumana valodas värdnícu, 21. gadsimtä cilvěks var izlasit un saprast rakstnieka darbus. bZIMUŠI LATVIJÄ - t:^^-ZINAMI PAS AULE 5^22. Lasi un izvělies pareizo atbildi! Ja nepieciešams, meklě i n formaci j u global aj ä timekli! 1. Dirigenta ir strädäjis ar visslavenákajiem pasaules orkestriem Eiropä un Amerika. Vadljis Oslo Filharmonijas orkestri, Pitsburgas Simfonisko orkestri, Bavärijas Radio simfonisko orkestri un Amsterdamas Karalisko „Concertgebouw" orkestri. Sanémis neskaitämas balvas. Visciešäk dirigenta dzlve bija saistlta ar Sanktpčterburgu, taču, lai arí kur büdams, vinš vienměr daudzinäjis Latviju kä savu dzimteni, kur aizritěja vina běrnlba un säkäs pirmie soji muzika. Mariss Jansons Andrejs Nelsons Herberts fon Karajans 2. Lai gan lieläko muža daju vina pavadljusi ASV, savä biográŕijä allaž raksta Latvian born (dzimusi latviete) un joprojäm runä latviešu valodä. Jau kopš 20. gadsimta 70. gadiem vinas galvenais mäkslas izteiksmes veids ir zlmčjums ar grafita zimuli, taču izmantojusi arí citas tehnikas. Vinas darbu populäräkie motivi ir okeäns, tuksnesis, zvaigznäji un galaktikas, zirnekla tímeklis. Mäksliniece veidojusi arí hiperreälistiskas sadzíves priekšmetu skulptüras. Džemma Skulme Vija Celmina Vija Zarina 3. Mäkslinieks, kura pseidonims ir Gil Kane, ir dzimis Latvijä, taču visu můžu nodzívojis Amerika. 1940.-1990. gados vinš bija slavens komiksu mäkslinieks. Vinš ir viens no müsdienu supervaronu radltäjiem, kä ari bijis viens no Brinumainä Spaidermena radítäjiem. Alans Mürs Elija Kacs Arnolds Burovs 4. Viens no ietekmígäkajiem 20. gadsimta gleznotäjiem, intelektuälis un spožs abstrakta ekspresionisma pärstävis. Vinš ir viens no amerikánu mäkslas izcilíbäm. Paradoksäli, bet mäkslinieks, kuru visu dzívi bija satraukusi mäkslas komercializäcija, radíjis darbus, kas izsolčs párspéj rekordus un šobrld ir starp därgäkajiem pasaulč. Izcilä mäkslinieka dzíves pirmie desmit gadi pagäjuši Dvinskä, músdienu Daugavpili. Tur kopš 2013. gada darbojas vina värdä nosauktais mäkslas centrs, kura pastävígajä ekspozícijä var aplukot vairäkus mäkslinieka originäldarbus. Kärlis Padegs Pablo Pikaso Marks Rotko 5. Vinš ir Riga dzimis pasaulslavens baletdejotäjs. Pirmos solus baletä vinš spčra Riga, bet turpinäja izglítibu Leningradä (tagad - Sanktpčterburgä). Kopš 20. gadsimta 70. gadiem vinš strädä ärzemčs - kjuva par vadošo baletdejotäju Amerikas baleta teätrí, iestudčjis lomas ari Nujorkas Pilsčtas baletä. Märis Liepa Mihails Barišnikovs Haralds Ritenbergs • leraksti blakus attělam vardu un uzvärdu! KURS ir KURS? (1948) _(1903-1970) _(1926-2000) (1943-2019) _ (1938) • Atrodi doto atzinu autoru! Strädäjot Nujorkä, vairäk esmu pievěrsusies attiecíbäm srarp objektu un gleznu. Objekti cärpus gleznas, objekti gleznä. Pati glezna kä objekts. Daudzi mäkslinieki, ipaši konceptuälisti, mědza to nopelt, uzskatot gleznu par „věi vienu objektu". Taču tas nav vienkärši vél viens objekts. Tas ir objekts, kas satur lielu, spécígu aktivitäti, tas satur domas. Tä ir gan refleksija par věsturi, gan tas, kas ir paša mäksliniekä, vina kermení un vina spčjä to ienest darbä. Sim objektam ir ípaša saikne ar vienu cilvěku - mäkslinieku. Man katrs koncerts ir notikums - es gatavojos, domäju, un, kad izeju orkestra priekšä, es atdodu sevi visu! Es neesmu abstrakcionists. Mani interese bútiskäko cilvěcisko emociju izpausmes -tragědija, ekstäze, nolemtíba. Fakts, ka daudzi cilvěki salúst un raud, sastopoties ar manis raditäm gleznäm, pieräda to, ka es tiešám spěju sis emocijas radit. 5.23. Klausies sarunu un atzime, vai apgalvojums ir patiess vai nepatiess! Apgalvojums X Students interesějas par Latvijas Nacionäläs bibliotěkas arhitektu. Arhitekts Gunärs Birkerts ir dzimis Väcijä. Arhitekta vecäku profesionála darbíba ir bijusi saistíta ar folkloristiku. G. Birkerts 1982. gadä atzíts par sesto labäko arhitektu pasaulě. G. Birkerts ir viens no nozímígäkajiem 20. gadsimta pěckara modernes arhitektüras pärstävjiem Amerika. Pěc arhitekta domäm, bibliotéka ir viens no bCitiskäkajäm pamatiem katras tautas kultúra. Domäjot par Latvijas Nacionäläs bibliotěkas projektu, arhitekts säkumä to saistíjis ar dzejnieka Ausekja dzejoli „Gaismas pils". G. Birkerts atzinis, ka bibliotěkas arhitektúra lídzinäs senai latviešu pilij. Arhitektúras kritiki uzskata, ka G. Birkerts reprezentě tipiski amerikänisko arhitektúru. Gaisma ir bútisks G. Birkerta arhitektúras stila elements. Latvijas Nacionäläs bibliotěkas ěka Gunärs Birkerts (1925-2017) 5.24. Lasi fragmentu no žurnalista sarunas ar starptautiski pazistamu latviešu tekstilmäkslinieci! Pie katra jautäjuma lodzinä ieraksti atbilstošas atbildes burtu! Viena atbilde ir lieka. Interesanti, ka par júsu dzívi daudz pastästa fotogräfijas, kuras esat apkopojusi vairäkos apjomígos albumos. Vai fotogräfiju kräšana ir júsu vajasprieks? Júsu radošais múžs ir bijis un věl tagad ir joti intensivs. Radits tik daudz skaistu gobelěnu, bijušas vairäkas plašas personälizstädes. Kur gústat iedvesmu mäkslas darba radíšanai? Dažkärt ir mäkslinieki, kúri iemilojuši kädu noteiktu krásu un bieži izmanto to savos darbos. Varbút arí jums ir krása, kura patík vairäk par citäm? Ir profesijas, kuras pakjautas noteiktam darba ritmam. Mäksliniekiem laikam gan ir atškirígs dzives ritms. Man, pieměram, labäk veicas rakstíšana ríta stundäs. Kura laika jums darbi sokas vislabäk? Kuras citas mäkslas jomas jums ir tuvas? Varbút ir käds sapnis, kuru toměr dzívě nav izdevies piepildít? Jús minejät, ka domäjat par näkotni un arvien věl citígi strädäjat. Kas tad pašlaik top júsu darbnicä? A Varbút gluži par vajasprieku to nevar nosaukt. Tomer jäatzist, ka fotogräfijas kraju visa muža garumä. Varétu teikt - pati sev par prieku. Lúk, dažäs fotogräfijas dels vél mazs, citäs es jauníbä. Katra fotogräfija - täs jau ir arí skaistas atminas. B Man patiešäm atškiribä no daudziem citiem, kúri darbavietäs strädä noteiktas darba stundas, i r brivais režlms. Bieži strädäju naktls. Arí dels reizém glezno naktís. Laiks paskrien tik ätri, un, skat, jau ríts. Strädäjot bieži fonä skan muzika. Intervija ir publicěta saruna ar kädu personu. Intervijas měrkis ir iegút noteiktu informäciju un iepazístinät ar to konkrétu auditoriju. Intervija jäveido atbilstoši auditorijai, kas interviju lasis vai klausísies. C Man ärkärtigi patík fotogräfijas, Ipaši modes žurnälos. ŠI mäkslas nozare mani Joti fascine - turklät ne tikai mode, bet vél vairäk tas, kä fotomäkslinieks ir strädäjis ar modeliem. Varu skatíties un priecäties, tas dod tädu pacélumu! Un vél - modes žurnälos ir apraksti par izciläm personibäm, kurus ar interesi lasu. Varbút kädä mirklí iedomäjos sevi kä izcilu modes dizaineri... D Kaut ari näkotné raugos optimistiski, tomér daudz kas aizgäjis nebútíbä. Nav vairs téva taisíto stejlu. Ari kädreizéjäs darbnicas man vairs nav. Lieliem darbiem vairs nav fiziskäs energijas, tagad taisu kaut ko mazu un mllígu. Tomér jebkura lieta, ari maza, prasa no mäkslinieka darbu un radošu garu. E Laikam jau man i r laiméjies, jo esmu dzívé darijusi to, kas man paticis, un savu darba múzu varu uzskatit par laimigu. Droši vien jau varétu véléties daudz ko, bet varbút prätígäk ir priecäties par to, kas bijis, un, protams, par to, kas vél bús näkotné. F Tas nav nekas nozímlgs vai ievérojams. Visbiežäk tas ir käds síkums, kas mani var ierosinät. Vispär jau mäkslinieks ietekméjas no jebkä, kas ir apkärt. Kaut vai tepat man blakus - plauktos dziju kamoli, koši trauki, aiz loga pagalmä koki. Reiz käda sieviete man iedeva auduma strémelíti. Man tä tik loti patika, ka radiju ko lidzígu, ieauzdama audeklä vél bérníbas motivus. G Es vél tagad atceros, ka manai mammai jauníbä bija melns samta mételis ar sarkanu lapsas apkakli. To es nekad neaizmirsíšu. Melnä - tä ir céläkä no kräsäm. Tä veido siluetu, lieliski izskatäs fotogräfijas. Glezniecibä tä palidz izcelt visas citas kräsas. Melns dod pamatu visam un nebút nav depresívs. 5.25. Sagatavo jautäjumus intervijai ar kädu kultúras personíbu žurnälam „21. gadsimta kultúra"! Personu, kuru intervčsi, vari izvělěties pats! Rakstot intervijas jautäjumus: 1) nem vérä, kúram preses izdevumam gatavo interviju; 2) atceries, ka auditoriju jäiepazistina ar intervéjamo; 3) formule tematiski dažädus jautäjumus. w?S ATVELC ELPU! GammnntA8.lv | LFKjautt | Mú&lniku knlondars | Par projektu DZIEDI AR ARHIVU Kfl tradiciortálá muzika skanfija senäk un H tá skan mGscílenís? Aidna*n Tav iepazil dztesmas no Latviefij foftdoras kratuves skanu lerakstu krajuma u n edziedát espelét. aranzat, komponét ur ajgšupielôdét Tavas versijas par arhTva tkánu dokumentien. va1rak KA PtEDALlTlES > JAUNAKIE IERAKSTI jfcgrt | _j Dar ^d'.'l- kaktu 2019-08-07 21:50:35 dadzzl Sara Ji lj> j s i 11 ŕ >J : I J1 TT^-» Bě- du. ma- nu lie- lu bě- du, Es par bě- du ne- bě- dáj'! Š". I 0 0 0 Ram-tai ram tai ra- di- ri- di- rí- di, Ram-tai rí- di ral-lal- lä! Bědu, manu lielu bědu, Es par bědu nebědaj'! Ar dziesminu druvä gäju, Ar valodu setina. Piedz. 2x Ramtai, ramtai radiridirídi, Ramtai ridi rallalä. Liku bědu zem akmena, Päri gäju dziedädam'. Es negäju noskumusi Nevienä(i) vietinä. Jo es bědu bědajos(i), Jo nelaime priecäjäs. Labäk gäju dziedädama, Lai nelaime bédäjäs. Kad dzivoju, tad dzlvoju, Tad ij jautri padzívoj'. \\0