ILZE AUZINA • MAUA BERKE ANTA LAZAREVA < ARVILS ŠALME VINETA VAIVADE L A T V I E Š U VALODA DARBA B U R T N I C A I KULTURA UN VALODA 5.1. I asi u n at/imc, vai apgalvojums ir paticss vai nepatiess! Kultúra ir daudzpusígs jédziens, kuru katrs izprot citädi. Vienas noteiktas definí-cijas šim jédzienam nav. Tam var dot tikai vispärinätu skaidrojumu. Patiesíbä kultúru nevar ietvert ísä definicijä. Samérä bieži šo jédzienu lieto šaurä nozímé, attiecinot to uz mäkšiu, teátri, literatúru u. tmi. Tomér jédziens „kultúra" ir jäskata plašäk -kultúra ir sabiedribas un cilveka raditais materiälo un garígo vértíbu kopums, kas saistíts ar kädu laikmetu, tautu. Kultúra vienmér ir bijusi cieši saistíta ar cilvéku, jo cilvéks ir tas, kas to veidojis visos laikos. Katrs priekšmets cilvékam noräda uz konkrétu lietu vai darbíbu, un tikai cilvéks pieškir zímei vai simbolam jégu. Tas, kas vienai tautai vai cilvéku grupai kaut ko iz-saka, pieméram, uzraksts vai grafisks attéls, citiem var neizteikt neko. Cilvéki pasauli uztver kä simbolu kopumu, un ari kultúra ir izteikta simbolos, zímés - katrai tautai un cilvékam atškirígos. Eksisté gan vienkäršäkas zimes un simboli, pieméram, värdi, apzíméjumi, gan sarežgítäkas - jutu valoda u. tmi. Katrs cilvéks individuäli izprot zímes un simbolus, jo tos var saprast dažädos límenos, pieméram, vienam cilvékam šarkana roze asociéjas tikai ar puki, bet citam tas ir milestíbas simbols. Tradicionäli dialogs ir divu personu saruna, tomér, runäjot par kultúru, šís per-sonas nav divi cilvéki, bet gan laikmeti, dažädas valstis un notikumi, kas ir saistíti ar kultúras norisém un vésturi. Pagätne statuju, piemineklu un citu kultúras vértíbu veidä tiekas ar cilvéku šodien, véstot par pagätni, sarunäjoties un aicinot izprast to. Músdienígais diskuté ar tradicionälo, savstarpéji papildinoties un novértéjot vienam otru, nevis noliedzot. Kultúras veidošanos un attistibu ietekmé cilvéki, laikmets un tajä valdošie kanoni. Dažädäm tautäm dažädäs pasaules maläs ši attieksme ir atškiriga. Tas padara kultúru interesantu, savdabígu un neatkärtojamu. Pieméram, cilvékiem dažädos laikos ir atškiriga attieksme pret mäkšiu, religiju. Attieksme veidojas, paklaujoties konkrétajä laika valdošajiem uzskatiem par dažädäm kultúras jomäm, un katrs laiks dikté savus uzskatus un noteikumus. (Izmantoti materiäli no http://valodaMikb.lv/kidtura/vesture/kultura/kulje/teksts.htm) Apgalvojums ✓ Jédziens „kultúra" ir attiecinäms tikai un vienígi uz mäkšiu. Kultúru veido cilvéks. Zimes un simboli var bút izprotami dažädos limenos. Kultúras zimes un simboli vienmér ir universäli, tos saprot visi cilvéki. Kultúras dialogs ir saruna starp diväm personam, kas dzivojušas dažädos laikmetos. Kultúras dialogä músdienígais vienmér ir augstvértigäks par tradicionälo. Atškirigo un unikalo kultúra nosaka cilvéku atškiriga attieksme pret dažädäm parädíbäm. Kultúra visos laikos ir attistijusies neatkarigi no sociäliem un vésturiskiem faktoriem, jo kultúru rada individs. * Atrodi tekstä värdus, kas lietoti ar lidzigu nozimi! definícija -_; dialogs -_; simbols - 5.2. Lasi tekstu! Ieraksti atbilstošo värdu no tabulas! Terminu „kultúra" (1.) _nozímé lieto saistibä ar mäkslas pasauli. Savukärt plašäkä nozimě kultura (2.)_uz visiem cilvéka uzvedibas as- pektiem, proti, kultura ietver paražas un uzskatus, ieradumus un dzivesveidu, tai skaitä mäkšiu. Sabiedriskäs diskusijäs par mäkslas un kultúras izglítibas nozimi tiek (3.) _dažäda argumentäcija. Vieni respekte tradicijas, kuräs mäkslas izglítiba tiek uzskatlta par primäro „augstäs" mäkslas pasaulě. Savukärt citi akcente ekonomisko aspektu, kä ari (4.)_radošuma un inoväciju nozími. Do- minéjošä nostäja, kas saknojas domäšanas humänajäs, demokrätiskajäs tradicijas, ir täda, ka kultúra jäuzskata par patiesi bútisku cilvěku dzlvč. Kultúras izglítiba ir kultúras izpratni un kultúras izpausmi (5.) _ faktors. Tä norisinäs un tiek Istenota dažädos veidos: formäli - skoläs, galvenokärt tädos mäcibu priekšmetos kä valodas, vésture, mediju dizains, sports (mäcíšanäs par kultúras priekšmetiem), bet ari visos päréjos priekšmetos (mäcíšanäs ar kultúru); neformäli - galvenokärt sociälajos centros, jauniešu centros un sporta klubos, kúri ir netieši (6.)_ar kultúru; ikdienä, pieméram, túrismä, plašsazinas lí- dzekjos, datorspélěs, kä ari TV, kino, rádio, grämatäs u. c. 1. tievä šaurä trauslá 2. attiecas izturas uzvedas 3. izríkota izmantota izlietota 4. nosver uzliek uzsver 5. audzinošs veicinošs vedinošs 6. saistämi sasienami saliekami 5.3. Atrodi jedzienam atbilstošu skaidrojumu! _Kritisks novértéjums, atsauksme (parasti par zinátnisku, mäkslas darbu). ._^__ _Katras tautas kultúras bútiska daja, kas ir saknota tau- tas pagätné un izpaužas dažädi - sadzivě, svétkos, cilvěku attiecibäs, muzika, vizuálajá mäksiä u. c._ _lepriekšéjos věstures laikposmos raditäs kultúras vértibas._ _Kultúra, kas saistita ar masveida produkciju un ir domäta plašam patérinam._ _ Izciläko un ieverojamäko Latvijas mäkslas darbu un kultúras vértíbu apkopojums._ _Sabiedribas un cilvěka raditais materiälo un garigo vértíbu kopums; šo vértíbu kopums, kas saistíts ar kädu laikmetu, tautu. A Kultúras mantojums B Recenzija C Latvijas kultúras kanons D Populärä kultúra_ E Kultúra F Tradicionälä kultúra 5.4. Lasi fragmentu no žurnalista sarunas ar jauno dirigentu! Pie katra jautäjuma lodzinä ieraksti atbilstošäs atbildes burtu! Viena atbilde ir lieka. 1. Daudziem cilvěkiem viens no skaistäkajiem laikiem dzívě ir studiju laiks. Cik man zinäms, Múzikas akadémijä valda ipaša gaisotne. Kádi júsu atminä ir studiju gadi? 2. Jús dirigějat orkestri gan simfoniskäs múzikas koncertos, gan operas iestudéjumos. Droši vien katram dirigentam un arí klausítäjam ir savas prioritätes. Man, pieměram, ípaši vilinoša škiet opermúzikas pasaule. Kä jús atradät sev tuvo múzikas žánru? 3. Man škiet, ka dirigenta darbs ir ärkärtígi sarežgíts. Tas prasa ne tikai augstu profesionalitäti, bet ari prasmi kontaktěties ar cilvěkiem. Tápat ari darbu vientulibá, iedzijinoties múzikä. Ko jús par to domájat? 4. Júsu dirigenta darbs galvenokárt ir saistíts ar klasisko muziku, taču jús sekojat ari laikmetígäs múzikas attístíbai. Káda ir júsu attieksme pretto? 5. Jums izveidojás veiksmiga sadarbíba ar Latvijas Nacionálo operu un baletu. Nav jau viegli iekjút šajá operas pasaulě. Káds bija júsu ce|š uz operu? 6. Droši vien ikvienam cilvékam dzivě ir paraugi, kam vinš grib lídzináties. Ir cilvěki, kurus měs vienměr uzklausisim, kuri bús mums atbalsts... Kä ir júsu dzívě? A Tas patiešäm bija loti bagäts laiks - kä cilvéciskajä, tä profesionälajä zinä. Esmu pateicígs pedagogiem un ari saviem studiju biedriem. Mums bija interesanti kopa strädät, tas bija radošs laiks. B Renesanses múzikai ir savs värdos neizsakäms gars un noskana, kas ietekmé klau-sítäju. Un, ja palúkojamies vesture, tad ari músdienu múzikas saknes sniedzas senajä múzikä. C Esmu pateicígs operas vadíbai un kolegiem, jo vini mani nepazina kä dirigentu, bet pieněma savä vidů. Es to věrtěju loti augstu. Operas vadíbai manä dirigenta profesionälajä attístíbä bija joti liela nozíme. Säkumä es biju dirigenta asistents, pamazäm man arvien vairäk uzticějas. Es ceru, ka esmu uzticíbu attaisnojis. D Manä dzívě tie ir cilvěki, kuri mani atmodinäjuši múziki. Loti svaríga personi-ba manä dzívě ir dirigents Mariss Jansons. Täs ir bijušas nedaudzas reizes, kad esam tikušies, taču šís tikšanäs vienměr ir bijušas nozímígas. Man ir palídzějuši un bijuši lídzäs daudzi cilvěki, visus nemaž nevar uzskaitít. Un no katra kaut ko mäcos, gustu jaunu pieredzi. E Man škiet, ka esmu dzívojis citä laika. Es pats isti nejútos kä jaunäs paaudzes cilvéks. Garígajä un emocionälajä zinä man dažbrid ir viegläk saprasties ar vecä-kiem cilvěkiem. Toměr mani interese moderna muzika. Svarígi, lai tä mani emo-cionäli ietekmé. Turklät, búdams trompetists, esmu šo muziku ari pats daudz spělějis. F Tä ir, un viens no grútäkajiem man škiet darbs ar partitúru. Ir jäsaprot, ko vělě-jies komponists - käds ir múzikas temps, raksturs. Jänem věra komponista múzi- kas stila iezímes un specifika. Tad „izlasitä" muzika jäpapildina ar savu skatijumu un izjútu. Man škiet, vispirms ir jáizjút muzika emocionáli, pěc tam jäsäk strádat ar to tehniski. G Mani jau bčrníbä ar operu iepazístinäja vecäki, més bieži gäjäm uz operu. Tagad saprotu, ka tä ir viena no grútäkajäm mäksläm, jo te sintezéjas muzika, aktier-mäksla, vokälä un instrumentálä mäkšia. Man joti patlk gars, kas valda opera, jo ípaši músu teátri. Varbút mani saista opera ari tädčl, ka pats esmu mäcljies dziedát. 5.5. Pie atbilstošä apraksta raksti kultúras jomas nosaukumu! Tautas tradicijas Skatuves mäkšia Arhitektdra un dizains Kino Literatúra Muzika Vizuälä mäkšia _Jäzeps Vitols (1863-1948) Latvijas kultúras kanóna pär- stävets ar lakonisko kora balädi „Gaismas pils". Komponistam Jäzepam Vítolam pa-tika Ausekla tautiskä romantisma dzejolis, un 1899. gadä tapa dziesma „Gaismas pils", kas ir visvairäk dziedätä Dziesmu svétku dziesma. _ Režisora Rolanda Kalnina (1922) spélfilma „Ceplis" (1972) ir latviešu rakstnieka Pävila Roziša satíriskä romäna „Ceplis" (1928) ekrani-zějums, kas věstí par 20. gadsimta 20. gadu Latviju. _Aleksandrs Čaks (1901-1950) latviešu literatúra sevi ie- rakstijis ar spilgtu un virtuózu pilsětas ikdienas tvěrumu dzejas valodä, kas visspožäk atkläjas vina dzejoju kräjumä „Mana paradíze" (1932). Savukärt poéma „Múžíbas skartie" (1937., 1939.) ir veltita latviešu strélniekiem un vinu varoníbai Pirmä pa-saules kara notikumos. _Visos laikos Riga bija daudz koka namu. Lidz pat 17. gadsimta beigäm liela daja Vecrlgas ěku bija no koka. 18. gadsimta 60.-90. gadi tiek uzskatiti par Rlgas priekšpilsétu un to muižinu uzplaukuma laiku, täs vairumä ga-dijumu tika celtas no koka. Ari 19. gadsimta Riga tiek děvěta par koka lielpilsětu. Koka ěkas Riga ir unikala Latvijas kultúrvésturiskä mantojuma dala. Bagätais koka ěku mantojums ietver gan pilsoniskus apartamentus, gan strádnieku priekšpilsětas mäjokjus. _Poětiskais jeb dzejas teátris bija novatorisks virziens, ko režisors Pěteris Petersons radlja 20. gadsimta 60.-70. gadu Latvijas teátri. Režisors izveidoja unikálu skatuves valodu, originälä veidä sakausějot dažädus modernisma teatra un dramas virzienus - eksistenciälismu, absurda un episko teátri. Izmantojot Imanta Ziedona, Aleksandra Čaka un Vladimíra Majakovská radítos dzejas tělus, Pěteris Petersons izráděs attístíja jaunu tělainíbu. Si _Jáni ir vispilnígák saglabájies tradiciju un ieražu kopums, I kas aptver gan světku gaidlšanas, gatavošanás, gan sviněšanas norises. Kad gada ritě-jumá diena ir visgaráká un nakts - visísáká, latvieši svin Janus, pavadot visisáko nakti nomodá pie ugunskura. Jánugunis ir butiska Jánu sviněšanas sastávdaja. ípaša vieta Jánu sviníbás ir dziedášanai, kas seviški spilgti izpaužas ligotněs - tautasdziesmás ar tradicionálu piedziedájumu „ligo, ligo". Jánu laika visi ciemini ir jánabérni, bet cie-minus uznem jánatěvs un jánamáte. Tradicionáls Jánu cienasts ir siers un alus. _Jana Rozentála (1866-1916) glezna „No baznícas (Péc dievkalpojuma)" ir latviešu tautas dzives tělojums, kas raksturo 19. gadsimta 90. ga-dus - laiku, kad sabiedríbá pieauga latviešu tautas nacionála pašapzina. Ar šo darbu mákslinieks aizsáka jaunu tradiciju latviešu glezniecibá, pirmo reizi centra iecejot zemniekus un vienkáršo tautas dzívi. Ellas tehniká gleznoto darbu „No baznícas" Janis Rozentáls radija 1894. gadá ká diplomdarbu Pěterburgas Keizariskás mákslas akaděmijá. (Izmantoti materiáli no https://kulturaskanons.lv/listi) 5.6. Lasi tekstu un veic uzdevumus! _Latvijas kulturas kanoná ieklautas gleznotája Vilhelma Purviša (1872-1945) gleznotás ainavas „Pavasara údeni (Maestoso)" (ap 1910), „Ziema" (ap 1910), „Pava-sarí (Ziedonis)" (1933-1934). _Vilhelms Purvítis dzimis Vidzemes vidieně Zaubě, Jaužu májás, zemnieka gi- meně. Jau agrá běrnibá vinš labi zimějis. Purviša vecáki par sádu zena talantu brinijás un isti neticěja, ka vinu děls dienás varětu k]ut mákslinieks. Skolá vinš bijis uzcítígs, vinám labi veicies visos mácíbu priekšmetos. Kad vajadzěja izvělěties, kur mácities pěc vidusskolas, Vilhelms Purvítis paklausija ziměšanas skolotája padomam un devás uz Pěterburgas Mákslas akadémiju studět glezniecíbu. _Tas bija 19. gadsimta 90. gados. Tajá laika Pěterburgá studěja daudzi latviešu tautibas cilvěki. Latviešu studenti bieži satikás, párrunája dažádus jautájumus par mäkšiu un latviešu dzívi. Pěterburgá izveidojás ari latviešu mäkslinieku pulcinš, kura nosaukums bija „Rúkis". Studiju gados Vilhems Purvítis ípaši sadraudzějás ar Jani Rozentálu - topošo latviešu gleznotáju, vělák izcilo portretistu un latviešu sadzives ainu tělotáju. _Vilhelms Purvítis péc augstskolas beigšanas intensivi strádája un kjuva par pirmo latviešu gleznotáju ainavistu, kura mäkšia guva panákumus gan savá země, gan ärzemés. Vina darbi tika izstäditi tädäs Rietumeiropas pilsětás kä Paríze, Berlíne, Drězdene, Vine un citas. Vilhelma Purviša darbos télotas Latvijas dabas ainavas, kas raksturo četrus gadalaikus ar tiem raksturigajám noskanám: párpludušas upes, agrs pavasaris, sniega kupenas, strauji tekoši strauti, ziedoši koki pavasari un krásainas lapáš rudení. Loti daudzás gleznás attělots agrs pavasaris, kad věl nav izplaukuši ziedi. V. Purvítim patika gleznot ari sniegu un běrzus, kuri pirmie sveic pavasari. V. Purviša prasmi gleznot ainavas noteica ne tikai vina talants un dabas izjúta, ainavu gleznie-cíbu vinš, täpat kä citi latviešu gleznotäji, galvenokärt mäcijies no slaveniem krievu ainavistiem. _Vilhelms Purvítis ir uzgleznojis aptuveni pusotru túkstoti gleznu, bet diemžěl lieläkä daja gäja boja Otrajä pasaules karä. Tas, kuras ir saglabäjušäs, atrodas Latvijas Nacionälajä mäkslas muzejä, dala gleznu ir ari privätajäs kolekcijás. _Vilhelms Purvítis bija pirmais Latvijas Mäkslas akaděmijas rektors, Latvijas Mäkslas muzeja direktors un tá kolekcijás veidotäjs. _Godinot mákslinieka Vilhelma Purviša veikumu Latvijas mäkslä, 2008. gadá tika dibinäta Purviša balva, kas tiek pasniegta reizi divos gados. To pieškir darbam, kas atspogulo laikmeta norises un kurá jútama saikne starp músdienu dzivi un gari-giem ideäliem vai absolútäm věrtibám. • Izvělies katrai rindkopai atbilstošu nosaukumu! A Vilhelms Purvítis - Latvijas mäkslas procesu virzitäjs B Vilhelma Purviša darbi - Latvijas kulturas kanona věrtibas C Dzíves säkumposms D Darbiba latviešu mäkslinieku pulciná „Rukis" E Pirmais latviešu ainavists F Vilhelma Purviša balva G Mákslinieka gleznu liktenis • Atzímě pareizo atbildi! 1. V. Purvíti studět glezniecíbu pamudinäja_ A vina vecäki. B vina zíméšanas skolotájs. C latviešu studenti Pěterburgá. 2.„Rúkis"bija_ A Pěterburgas Mäkslinieku savieniba. B Pěterburgas latviešu mäkslinieku pulcinš. C Latviešu studentu biedriba. 3. Lieläkä dala V. Purviša gleznu_ A atrodas muzejos un izstáděs arzeměs. B glabäjas privätäs kolekcijás. C ir gäjušas boja karalaikä. 4. V. Purviša gleznäs visbiežäk attěloti(-as)_ A dažädu ievěrojamu cilvěku portreti. B ziedošas pjavas. C pavasara ainavas. 5. V. Purvítis kluva ievěrojams ar to, ka_ A bija izcils ainavists. B daudzäs gleznäs attělojis latviešu sadzívi. C ir vienigais, kurš mäcijies no krievu gleznotäjiem. 6. Ar V. Purviti saistits 2008. gads, jo šajä gadä_ A tika svinéta mákslinieka simtgade. B notika plaša V. Purviša darbu izstäde. C tika iedibinäta balva, kas nodévéta gleznotäja värdä. 5.7. No dotajiem darbibas värdiem veido divdabjus ar -dams, -dama> -damies, -damäsl dziedát vinš dziedádams vina vini vinas runát runädama iet iedami redzět redzědamas skatities smieties sarunäties nest lauzt 5.8. No iekavas dotajiem darbibas vardiem veido divdabi ar -dams, -dama, -damies, -damäs\ Raksti to atbilstošä forma! 1. Visciešäk dirigenta Marisa Jansone dzive bija saistita ar Sanktpěterburgu, taču, lai arí kur (bút)_, vinš vienměr daudzinäjis Latviju kä savu dzim- teni, kur aizritéja vina běrniba un tika sperti pirmie soji muzika. 2. (Dzívot) _ pašá apgaismíbas laikmeta kulminäcijä, Vecais Stenders jeb Gothards Frldrihs Stenders bija izcils latviešu tautas apgaismotäjs. 3. Lieläko muža dal u (pavadít)_AS V, Vija Celmina vienměr atgädina, ka vina ir dzimusi Latvijä, un joprojäm runä latviešu valodä. 4. Tautasdziesmu pětnieki ir pavadíjuši daudz laika, (petit)_, (komentět)_, (apcerět)_latvju dainäs pausto latviešu dzíveszinu. 5. Pa ielu (dziedát)_ 6. (Klausíties)_ nak jaunas meitas tautastérpos. koncertu, visi sěděja loti kluši. 5.9. Liec nepieciešamas pieturzimes! 1. Pécpusdienä draudzenes staigäja pa muzejiem aplukodamas jaunákás izstádes. 2. Uznákdams uz skatuves aktieris saka lasit dzeju. 3. Anna dzerdama rita kafiju lasija avlzi. 4. Gribědams visu uzzinát vinš daudz lasija. 5. Daudzbalsigi dziedädami koristi pieskandinäja Mežaparka Lielo esträdi. 6. Vírietis gäja ätri un noteikti ik pa laikam apstädamies un paskatídamies ap-kärt. 5.10. Ieraksti teikuma kd vai nekdl 1. Pec izrades aplausi nerimas vairak_divdesmit minutes, aktieri atkarto- ti tika izsaukti uz skatuves un aizejot pavaditi ovacijam. 2. Teatra iestudejumu noskatljusies jau vairak_35 000 skatltaju. 3. Labak mazak_par daudz. 4. Var jau but, ka mana dziviba nav nekas vairak_vien Iss mirklis starp navem. 5. Aktrise ir pelnijusi atputu pec vairak_gadu ilga filmesanas un filmu prezentesanas maratona. 6. Odetas un Otilijas lomu Petera Caikovska baleta „Gulbju ezers" baletdejotaja ir dejojusi vairak_simts reizu. 7. Dziesmu svetku koncerta vairak_tris stundas dziedataji un klausltaji vareja izdzivot vienojoso un vienlaikus diezgan atskirigo kurzemnieku - llbie-su, kursu un suitu — dzivi saistiba ar saules ritejumu. 5.11. Izvělies pareizo variantu! Latvijas Republikas Kultüras ministrija / Latvijas Republikas Kultüras Ministrija Latvijas Nacionälais Mäkslas Muzejs / Latvijas Nacionälais mäkslas muzejs Dailes Teätris / Dailes teätris Latvijas Nacionälä Opera un Balets / Latvijas Nacionála opera un balets Latvijas Nacionälais teätris / Latvijas Nacionälais Teätris Jaunais Rigas Teätris / Jaunais Rigas teätris Latvijas Nacionälä bibliotéka / Latvijas nacionälä Bibliotéka 5.12. Raksti tekstá iederigo várdu vai várdu savienojumu atbilstošá forma! balti, baltu valodas, Baltijas júra, Baltija Latviešu valoda kopá ar lietuviešu valodu veido_grupu. Do- májams, ka jau 2. gadu tukstoti pirms musu ěras_ir atdalíjušies no indoeiropiešu koplbas. _ grupai pieder arl mirusi prúšu valoda, kuru runája vél 17. gadsimta beigás. Senák_skaits ir bijis daudz lieláks - pie šls grupas piederějušas ari augštaišu, žemaišu, játvingu, galindu, kursu, latgalu, sěju, zemgaju un citu_cilšu valodas._radnieclgákás indoeiropiešu valodas ir slávu valodas un attálákás - germánu valodas. Abas dzivás _ir saglabájušas daudz senisku parádibu. _pirmvaloda pastávéjusi apméram no 1500. gada lídz 500. ga- dam pirms musu ěras. Senás_ciltis apdzlvoja plasu teritoriju uz dienvidaustrumiem un austrumiem no (tagadéjäs Polijas pie- kraste, Kaliningradas apgabals (Krievija) - tai skaitä bijusí Prúsija, Lietuva un daja Latvijas), täläk sis teritorijas sniedzäs apměram lídz Vislas upei (Polijä). _nosaukums ir devis nosaukumu_ valodäm un_valstim. 5.13. Ieraksti atbilstošo burtu! • u vai ú Kult_rologijä apluko ne tikai visas kult_ras strukturu, bet ari atsevišku elementu strukturu. Izglitibas mérkis ir radit apstaklus izglítotas, brívas, radošas un kult_rälas, uz täläku izglitibu orientětas personíbas attístibai. Daudzi ievěrojami fiziki, pieměram, Heizenbergs un Einšteins, bijuši ari izcili m_ziki. Músdienas reti kurs m_zikis izvělas iet savu celu un spělět m_ziku konkrě- täm cilvěku grupám, apzinoties, ka šäda m_zika nekad nebus komerciäla un ar to nevarěs nopelnít miljonus. Ar m_zikäliem priekšnesumiem ikvienu priecěja gan dejotäji, gan dziedätäji no Ventspils pilsětas un novada. Kult_ra ir lielas prasibas pret cilvěkiem, apkärtni un galvenám kartám pret sevi pašu. Kult_rälais cilvěks ir daudzprasigs ari pret lietam, bet cik lielä měra vinš pě- déjäs prot izdaijinät, vairot, apbrinot un saudzět, tikpat lielä měrá saglabä neatkaribu pret täm. (Zenta Maurina) Kult_rälais cilvěks no citiem pienem tikai tik daudz, cik spěj pretim dot, un par sanemto izjút dziju pateiclbu. (Zenta Maurina) • i vai i Latvija lepojas ar bagätígu un neatkärtojamu folkloras un trad_ciju mantoju- mu, kas músdienas joprojäm ir svaríga latviskäs kulturas un identitátes sastávdala. Lielä godä tiek turětas senču trad_cijas, ko músdienas visspilgtäk var nověrot Janu sviněšaná un trad_cionälajos Dziesmu un deju svétkos. Par Latvijas věsturi, trad_cionälajiem rituäliem un senajiem amatiem var uz- zinät Latvijas Etnogräfiskajä brlvdabas muzejä. Tur var iepazít latviešu zemnieku, amatnieku un zvejnieku trad_cionälo dzívesveidu, apskatít izstädes un ieměginat roku karosu grebšanä, pakavu kalšanä vai mala podu virpošanä. Latvijä ik gadu no- tiek ari folkloras un trad_cionäläs kultúras festiväli. Pieměram, senäs trad_cijas músdienu izpildijumä věrojamas 1236. gada Saules kaujas atcerei veltitajä festivälä „Baltijas Saule". 5.14. Izvělies iederígo värdu un raksti to atbilstošä forma! • kultura vai kulturäls Civilizétä sabiedríbä_, täpat kä izglitiba, pieder pie dzíves pamata nepieciešamíbas. _ir sakärtotíbas veids, kas atbilst vides prasíbäm, savukärt izglitiba ir norise, kas palídz izzinät vidi un sakärtot savu iekšéjo pasauli un tas ärejäs izpausmes, veidojot_cilvéku un sabiedríbu. • muzika vai muzikäls Doma Iaukumä Jaunä gada sagaidíšanas pasäkuma programmä valdís jautríba, bus iespěja minět tautas ticéjumus, liet laimes, klausíties_priekšne- sumus, bet péc pusnakts dejot dídžeja Jána pavadibä. Vai jús zinät, ka Hendelis savus skaistäkos_gabalus sarakstija pec tam, kad ärsti bija pateikuši par vina neärstčjamo slimibu, bet Běthovens rakstíja _, budams absoluti kurls. Abi komponisti bija joti_. 5.15. Apvelc pareizo variantu! iztaba / istaba nešana / nesšana aplaudét / applaudét spilkts / spilgts mezdams / mesdams gěrpties / gěrbties pasistdams / pasizdams kusšana / kušana Koks šobríd lúst / luzt. Jälasa grämatu / grämata. Aizcirst / Aizcirzt durvis. Vadltäjs teica: „Sěžaties / Sédieties! lauzšana / laušana albums / albums uziedět / uzziedět mošs / možs augt / aukt pierazt / pierast ěsdams / ězdams lušana / luzšana Jus šo grämatu tagad lasát / lasiet. Sedět uz akmena / akmens. > Pukes no lielä karstuma vizst / víst. Säksim sanäksmi!"