Locijumu pärskats. 1 Locijuml á-uclml ě-eelmi a-oelmi ja-eelmi i-celmi u-celmi lidzskaftu celrai" Yienskaitlis. nominativ i sieva máte těvs, kuraelš bralis sirds Mikus debess, Edens genitirs aievas mates těva, kumela brala sirds Mikus debess, üdens dativg gicvai mätei těvam, kumelara brálimjeb brálam Birdij v Mikum debesij, údenim akuzativs BÍevu máti těvu, ku melu brali siľdi Miku debesi, ňdeni instrumeri-täiis sicvu máti těvu, kumelu brali Birdi Miku debesi, ňdeni lokativs. sievä mátě těva, kwnelá brali sirdi Mikü debesi, údení TokatiTB bícv! müt! tě v! kumel! brali! sirds 1 Miku! debess! üdens! D audzskaitlia. aöminat. sievaa mates těvi, kumel i brali sirdis peius debesis, Sdeai ijenit.vs sievu mášu těvu, kumelu brala sirža pelu debesu üdeau ůativs sievära mátěm těviem, kumeliem bráliem sirdim pelům debesim, údeuicm akuzativs sievas mates těvus, kumelus brál as sirdia peius debesis, Cdesua instrumcn-«• talis sieviim rautem těviem, kumeliem bráliem sirdim pelům debesim, udeaiem lokativs sieväg mátěs těvos, kumelos bráloB sirdis peius debesis, üdeaos Nominativs (latinu (casus) nöminätivus) — kas? Qenitívs (latinu (casus) genetivus) - kä? Dativs (latinu (casus) dativus) - kam? Akuzatívs (latinu (casus) accüsätivus) -ko? Instrumentalis (latinu (casus) instrümentälis) -ar ko? Lokativs (latinu (casus) locätivus) - kur? Vokativs (latinu (casus) vokätivus). Norädämos vietniekvardus sis, ší, tas, tä loka ipatněji. Locíjumi Vienskaitlis N. Q. D. A. I. L. V. sis ší tas ta ša, ší šäs, šis tä täs sim sai šo šo ar šo ar šo šajä, šajä, šai, šai, šiní šiní tam tai to to ar to ar to tajä, tajä, tai, tai, taní taní Daudzskaitlis tie täs to to tiem täm tos täs ar šiem ar ším ar tiem ar täm šajos, šajäs, tajos, tajäs, šais, šais, tais, tais, šinis šinis tanis tanís sie sis šo šo šiem šim šos šis locijumi I. persona II. persona atgriezen. vietn. v. vienskaitlis nömin. £enit. dat. akuz. instrum. lokat. es mania man mani manim mani tu tevis tev tevi tevim tevi sevis sev Bevi sevim sevi daudzskaitlis nömin. £enit. dat. akuz. instrum lokat. měs müsu mums müs mums müsos J jus jfisu jums jus jums Jusos sevis sev sevi sevim sevi Vienskaitlis Daudzskaitlis Locijumi vir. dz. siev. dz. vir. dz. siev. dz. N. Q. D. A. I. L. V. pats paša pašam pašu ar pašu paša pati pašas pašai pašu ar pašu paša paši pašu pasiem pašus ar pasiem pašos pašas pašu pašäm pašas ar pašám pašäs I deklinäcíja II deklinäcíja III deklinaci]"a viensk. nom. viensk. gen. viensk. nom. viensk. gen. viensk. nom. viensk. gen. galotne galotne galotne galotne galotne galotne -S, -Š -a -is -a -US -US (těv-s, (těv-a, (brál-is, (brä\-a, (apvid-us, (apvid-us, ccl-š ) cel-a) zimul-is) zlma\-a ) liet-us ) liet-us) -s -s (akmen-s, (akmen-s, asmen-s, asmen-s, měnes-s, měnes-s, ruden-s, ruden-s, uden-s, uden-s, ziben-s) ziben-s) IV deklinäcíja V deklinäcíja VI deklinäcíja viensk. nom. galotne viensk. nom. galotne viensk. nom. galotne viensk. gen. galotne -a (mäs-a, rok-a) -e (mät-e, egl-e) -s (sird-s, klint-s) -s (sird-s, klint-s) Locíšanas paraugi Vienskaitlis Daudzskaitja galotnes IV V VI IV V VI ä- é- i- celms celms celms N. kas? mäsa máte uguns -as -es -is Q. kä? mäsas mätes uguns -u -u -U D. kam? mäsai mätei ugunij -äm -ěm -Im A. ko? mäsu mäti uguni -as -es -is I. ar ko? ar masu ar mäti ar uguni ar -äm ar - em ar-Im L. kur? mäsa mátě uguni -äs -ěs -Is V. - mäsa!, máte!, uguns! -as! -es! -is! más! mát! Vienskaitlis Locljumi I dekl. II dekl. ill dekl. IV dekl. V dekl. VI dekl. N. kas? -S, -š -is, -s -us -a -e -S Q. kä? -a -(j)a, -s -us -as -es -S D. kam? -am -im -um -ai -ei -u A. ko? -u -i -u -u -i -i I. ar ko? -u -i -u -u -i -i L. kur? -ä -í -u -ä -ě -í V. — -(s, š) -(i) -u -(a) -(e) -s Daudzskaitlis Locíjumi I dekl. II dekl. III dekl. IV dekl. V dekl. VI dekl. N. kas? .j -as -es -is Q. kä? -u -U -u -(j)u -0)u D. kam? -iem -(j)iem -iem -äm -ěm -í m A. ko? -us -(j)us -us -as -es -is í. ar ko? -iem -(j)iem -iem -äm -ém -ím L. kur? -os -(j)os -os -äs -ěs -is V. — -i -as -es -is Locíšanas paraugi Vienskaitlis Daudzskaitja galotnes I II III I, II, III 0- io- Uo- lídzsk. u- celms celms celms celms celms N. kas? lauks celé brälis údens medus -i Q. M? lauka cela brala údens medus -u D. kam? laukam celám brälim udenim medům -iem A. ko? lauku celu brali udeni medu -US I. ar ko? ar lauku ar celu ar brali ar udeni ar medu ar -iem L. kur? laukä celá brali Udeni medů -os V.- lauks! ce\š! brali!, brál! údens! medus! -i! ípašíbas vardus ar noteicamo galotni loka šadi: loeíjumi vir. karta siev. karta vienskaitlis nöm in. £enit. dat. aknz. instr. lokat. volt at. labais labä labajam (labam) labo labo labajä (labä) lnbais! (labo!) labä labäs labajai (labai) labo labo labajä (labä) labä (labo!) daudzskaitlis nöm in. ^enit. dat. akiw. vinstr. lokat. labie labo labajiem (labiem) labos labajiem (labiem) labajos (labos) labäs labo labajäm (laba m) labäs labajäm (labäm) labaj äs (labäs) LATVIEŠU VALODAS DIALEKT! Sieviešu dzimte N. kas? Q. kä? D. kam? A. ko? I. ar ko? L. kur? V.- Vienskaitlis milä mäte miläs mätes mílajai mätei milo mäti ar milo mäti milajä mäte milä mäte! milo mät! Daudzskaitlis miläs mätes milo mašu milajäm mätem miläs mätes ar milajäm mätem mílajás mätes miläs mätes! Locíšanas paraugs Ipašibas värdiem ar noteikto galotni Viriešu dzimte Vienskaitlis N. kas? lepnais cilvěks Q. kä? lepnä cilvéka D. kam? lepnajam cilvěkam * n " lepno cilvěku ar lepno cilvěku lepnajá cilvěká lepnais cilvěk! lepno cilvěk! A. ko? I. ar ko? L. kur? V.- Daudzskaitlis lepnie cilvěki lepno cilvěku lepnajiem cilvěkiem lepnos cilvékus ar lepnajiem cilvěkiem lepnajos cilvěkos lepnie cilvěki! Darbibas värdu locíšana darämajä kärtä Iztelksme Lalks Skaitlls j Persona I konjugäcija II konjugäcija III konjugäcija cu B ■o n> U ca JX tn a 1. 2. 3. ce]-u cel cej cel-os cel-ies cej-as klauvěj-u klauvě klauvě klauvěj-os klauvěj-ies klauvěj-as skat-u skat-i skat-a skat-os skat-ies skat-äs m a tu > -bei «1 N •a 3 ca t3 1. 2. ■3. ce|-am cej-at ce[ ce -amieš ce -aties ce -as klauvěj-am klauvěj-at klauvě klauvěj-amies klauvěj-aties klauvěj-as skal-äm skat-ät skat-a skat-ämies skat-äties skat-äs teiksme u c ied bl oa O. ICO c > 1. 2. 3. cěl-u cěl-i cěl-a cěl-os cěl-ies cel-äs klauvěj-u klauvě]-i klauvěj-a klauvěj-os klauvěj-ies klauvěj-as skatlj-u skatij-i skatlj-a skátí j-os skatij-ies skatlj-äs istenibas iz Kň t-ICQ .M C OJ ~> .SÍ V) N T3 3 ca •o 1. 2. 3. cěl-am ce!-ät cěl-a cel-ämies cel-äties cel-äs klauvěj-am klauvěj-at klauvěj-a klauvěj-amies klauvěj-aties klauvěj-as skatíj-ám skatíj-át skatlj-a skatij-ämies skatij-äties skatij-äs V c "o m a tcd M w E > 1. 2. 3. celš-u cels-i cels celš-os cels-ies cels-ies klauvěš-u klauvěs-i klauvěs klauvěš-os klauvěs-ies klauvěs-ies skatlš-u skatis-i skatís skatlš-os skatis-ies skatis-ies iH S CD > W M ~ 3 W ■o 1. 2. 3. cels-itn cels-iet (-it) cels cels-imies cels-ieties (-ities) cels-ies klauvěs-im klauvěs-iet (-it) klauvěs klauvěs-imies klauvěs-ieties (-ities) klauvěs-ies skatls-im skatis-iet (-it) skatis skatis-imies skatls-ieties (-ities) skatis-ies o co 0 iktä tagadne C/l c > I. 3. t?S/ř!H 1 es i > J cělis, cělusi celies, cělusies klauvějis, klauvějusi klauvějies, klauvějusies skatijis, skatijusi skatíjies, skatíjušies ca Uí Ví N •o 3 co -o 1. 2. 3. esatn ~\ esat > í> J cěluši, cělušas cělušies, cělušas klauvejuši, klauvějušas klauvějušies, klauvějušas skatljuši, skatljušas skatíjušies, skatljušas C ITO hc (0 P. im Jí to C ai '? 1. 2. 3. &('/« J řu/í > bi ja J cělis, cělusi cělies, cělusies klauvějis, klauvějusi klauvějies, klauvějusies skatijis, skatijusi skatíjies, skatíjušies is Iztelksme "ča w Jí W PJ -o 3 ca •o 1. 2. 3. bi/äm 1 cěluši, cělušas cělušies, cělušas klauvejuši, klauvějušas klauvějušies, klauvějušas skatijusi, skatljušas skatíjušies, skatljušas Istenlba oj c "o M ica B i« ss Jí co C OJ > 1. 2. 3. ĎÚftt I busi > bus ) cělis, cělusi cělies, cělusies klauvějis, klauvějusi klauvějies, klauvějusies skatijis, skatijusi skatíjies, skatíjušies cfl Jr w N •o 3 ca ■o 1. 2. 3. busim ) ... cělušies,-cělušas klauvějusi, klauvějušas klauvějušies, klauvějušas skatljuši, skatljušas skatíjušies, skatljušas e jí I konjugaci]a II konjugacija III konjugacija ce]-ot, ce)-oties klauvěj-ot, klauvěj-oties skat-ot, skat-oties e celš-ot, celš-oties klauvěš-ot, klauvěš-oties skatlš-ot, skatiš-oties 1. 2. 3. 1. 2. 3. esot esoí celis, ceiies, cělusi cělusies cěluši, cělušies cělušas cělušas klauvějjs, klauvějies, klauvějusi klauvějusies klauvejuši, klauvějušies, klauvějušas klauvějušas skatijis, skatíjies, skatijusi skatíjušies skatljuši, skatíjušies, skatljušas skatljušas búšot bäšot cělis, cělies, cělusi cělusies cěluši, cělušies, cělušas cělušas klauvějis, klauvějies, klauvějusi klauvějusies klauvejuši, klauvějušies, klauvějušas klauvějušas skatijis, skatíjies, skatijusi skatíjušies skatljuši, skatíjušies, skatljušas skatljušas V/ ® pavěles Izteiksme daudzsk. — n i. £. = 3 ° 5 o — S' £2 ses ca ca 03 c c c ^ < < ÍT" <*Di (Dl —<--c/1 , . i 1 C to B < c c (Dl < < ■-r- rt>i Ol ív? -II go co •— co co co *"!T 2 üt» — » w co » DJ íjt <*" o eu Co 2.3 viensk. d3 O 4.8 co < i. ^ m p " co co Z! ?r tu 03 co vajadzibas izteiksme vienkärää näkotne daudzsk. viensk. DJ vienkärsä pagätne daudzsk. viensk. w m - oj to — "5' vajadzibas izteiksme vienkärsä tagadne daudzsk. viensk. oj to — w to valějuma Izteiksme sallktá tagadne daudzsk. viensk. £13 &J c c co< co< DJ 5 <= c < <; nu mi fži c' n>' co w skat' skat: skat: skati ijuši, skati íjušas ska ijis, skátíj ijusi skati: jušies, tiin šus cil cí cco ies, iusies vienkärsä tagadne daudzsk. viensk. w m - Izteiksme Laiks SkalMIs Persona Darbibas vardu locíšana ciešamajä kärtä sme i/) CC] c n£ 'v TO O cn t- Vienkäršä tagadne Vienkärš a pagätne Vienkäršä näkotne N l/l Ď, V) C > 2. 3. tieku tiec tiek 1 mäcíts, í mäcíta tiku tiki tika Imäcíts, j mäcíta tikšu tiksi tiks 1 mäcíts, Jmäcita iíeiksme -a ca T3 1. 2. ' 3. tiekam tiekat tiek 1 mäciti, í mäcítas tikám tikät tika 1 mäciti, f mäcítas tiksim tiksiet tiks 1 mäciti, Jmäcitas ísteníbas u Saliktä tagadne Saliktä pagatne Saliktä näkotne .tí cu 1. 2. 3. esmu esi ir 1 mäcíts, f mäcíta biju biji bija Imacits, Jmäcita bušu büsi bus Imäcíts, jmäcita ■3 =i ra "O 1. 2. 3. esatn esat ir 1 mäciti, í mäcítas bijäm bijät bija 1 mäciti, Jmäcitas büsim büsiet büs Imäcíti, Jmäcitas Vienkäršä tagadne Vienkärš i näkotne 1 C OJ '> 1. 2. 3. tiekot 1 mäcíts, í mäcíta tikšot Imäcíts, Jmäcita tstästijuma Crt M -a CO 1. 2. 3. tiekot 1 mäciti, J mäcítas tikšot Imäcíti, jmäcitas (O c/l Saliktä t agadne Saliktä näkotne 1. 2. 3. esot 1 mäcíts, f mäcíta bäšot Imäcíts, Jmäcita N XJ 3 a T3 1. 2. 3. esot 1 mäciti, J mäcítas bušot Imäcíti, Jmäcitas B in n Izteik; Skaitl Per soi Vienkäršä tagadne Saliktä tagadne lztelksme viensk. 1. 2. 3. tiktu ^ mäcíts, mäcíta bütu 1 mäcíts, J mäcíta vělějuma daudzsk. 1. 2. 3. tiktu j mäciti, mäcítas bütu 1 mäciti, J mäcítas Pirma lokama š k i r a. Darama karta vienskaitlis daudzskaitlis 1. persona 2 persona 3. persona 1. persona 2. persona E •o cj I til rü situ velku řienu stiepju tiukstu sit(i) velc(i) sien(i) stiep(i) trüksti sit velk sien siiepj trukst sitam velkam sienam stiepjam trukstam sitat velkat sienat stiepjat trükstat stenibas izteiks cd Q. sit(i) velc(i) sien(i) stiep(i) trüksti / sit I velk laij sien j stiepj \ trükst sitisim vilksim siesim stiepsim trüksim sitiet (jeb sitat) velciet (jeb velka!) sieniet (Jeb sienat) stleplet (j«b stiepjat) trfikstleí(jeb trükstat) tagadne pagätne näkotne velamä izt. j vajadzíbas izt man tev vinám, -ai mums j'jms viniem,-äm jäsit jävelk (*r) jäsien jästiepj jätrükst / jäsit l jävelk CO ) ._ , jasien i jästiepj ' jätrükst / jäsit I jävelk ( jäsien I jästiepj \ jätrükst / jäsit 3 \ jävelk a l jäsien ■° j jästiepj ' jätrükft es tu vinš,-as mes jus vimVasj tagadne sitot velkot Sienot stiepjot ' trükstot pagätne näkotne divdabji sitis,-usi vilcis,-kusi sejis,-usi stiepis,-usi trücis,-kusi situši,-as vilkuši.-as s£juši,-as stiepuši,-as trukuši.-as í sittšot vilkšot siešot stiepšot trukšot man tev vinám mums jums viniem,) Íjäsit jävelk jlslea " J j*tiepj '• jltrflkst jäsit » I jSvelk Jäsien jästiepj jätrükst jäsit i jävelk jäsien I jästiepj t jätrükst sitošs, sitot, sizdams velkošs, velkot, vilkdams sienošs sienot, siedams stiepjošs, stiepjot, stiepdam trükstoss, trükstot, trükdams sitís,-usi vilcis,-kusi sejis,-usi stiepis,-usi trücis,-kusi Fitláot vilkšot siešot stiepšot trflkšot nenoteie. izteiksme: sist, vilkt, siet, stiept, trökt supíns: sistu, vilktu, sietu, stieptu, trüktu Vidsjä karta es tu vinš,-a mes jus vini,-as tagadne ' sitotles velkoties sienoties stiepjoties . trükstoties pagatne (sities.-usies vicies,-kusies )sejies,-usies stiepies,- usies trücies.-kusies /situšies,-äs. vilkušies,-äs ?ejušies,-äs stiepušies,-äs tiükuSies.-äs nakotne divdabji ' sitíšoties i vilkšoties siešoties I stiepšoties i trukšoties tj man tev 5 vigam N ■a mums 2. jums > viniem jäsitas jävelkas g {jäsienas jästiepjas jätrükstas /jäsitas Ijävelkas Sijäsienas ■° jjästiepjas 'jätrükstas Íjäsitas jävelkas jäsienas jästiepjas jätrükstas sitoties, sizda- mies,-äs velkoties, vilkda-mies,-äs sienoties, sieda- mies,-äs stiepjoties, stiep- damies,-3s trSkstctieF, trük-damies,-äs sities.-usies vilcies -kusies sejies -usies stiepies.-usies trücies.-kusies sitišoties vllkšoties siešoties stiepšoties trukšoties nenot. izteiksme: sistles, vilkties, sleties, stiepties, trükties supTns: sistos, vilktos, sietos, stieptos, trüktos ciešamas kärtas divdabji ba sitams vclkams sienams stiepjams träkstams sitám velkam sienam stiepjam trOkst.im sitamies velkamies sienamies stiepjamies trukstamies sists, vilkts, siets.stiepts, trükts. ěs-t nenoteiksmě, bet tagadne ôd-u, pagätne ěd-u. 4. Daudziem darbibas värdiem tagadně ir j noteiktä mija, piemeram: kop-t - kopj-u gläb-t -gläbj-u lem-t — lemj-u dzěst - dzěšu lauzt — laužu púst -pušu (pag. putu) sviest - sviežu (pag. sviedu) kult - kufu dzert - dzeru (izrunä ari dzeru) liekt — liecu lügt - lüdzu P-PJ b-bj m-mj s - š z - ž t-š d-ž 1-1 r - r k-c g-dz Videjä karta vienskaltlis daudzskai'lis 1. persona 2. persona 3. persona 1. persona 2. persona f= tagadne sitos velkos sienos i tiepjos trúkstos sities veldes sienies stiepies trüksties sitas velkas sienas stiepjas trükstas sitamies velkamies sienamies stiepjamies trukstamies sitaties velkaties sienaties stiepjaties trükstaties ístenibas izteiksi 1 pagätne | sitos vilkos sejos stiepos trükos sities vilkies sejies stiepies tiükies sitäs vilkäs sejäs stúpaš trflkäs sitamies vilkämies ssjämies stiepämies trükämies sitaties viikäties sejäties stiepäties trukäties nakotne sitlšos vilkšos siešos stiepšos trukšos sitisies viiksies siesies stit-psies tiüksies sitisies viiksies siesies stiepsies trüksies si tíši mies vilksimies siesimies stiepsimies trüksimies sitlsities vilksities siesities stiepsities trüksities velamä izt. tagadne sistos ''ilktos sietos stieptos trüktos sist. s vilktos sietos stieptos trüktos sistos vilktos sietos stieptos trüktos sistos, sistumies vilktos, vilktumies sietos, sietumies stieptos, stieptumies trüktos, trüktumies sistos vilktos sietos stieptos trüktos E J2 > w O. sities velcies sienies stiepies trüksties / sitas 1 velkas / sienas j st epjas \ trükstas sitJsimies vilksimies siesimies stiepsimies trüksimies sitieties velcieties sieni, ties stiepieties trflkstietles OJ 0 tagadne pagätne nakotne velamä izt. vajadzibas izteiks man \ tev j vigam,- ai [ mums / jums 1 viniem,-äm J / jäsitas 1 jävelkas ll jäsienas I jästiepjas V jätrükstas / jäsitas „ Ijävelkas Z7 jäsienas ° J jästiepjas (jätrükstas /jäsitas 1 jävelkas « 1 jäsienas ■° j jästiepjas 'jätrükstas / jäsitas 31 jävelkas Z l jäsienas •° j jästiepjas ' jätrükstas 5. Daudzu I konjugäcijas darbibas värdu tagadni veido ar piedekjiem -j-, -n-, -st-, pieměram: laut - lau-j-u, aut - au-j-u vai au-n-u, klüt - klü-st-u, nir-t — nir-st-u. ""Vi Otra lokama šfcira. Darama karta. vienskaitlis daudzskaitlis Istenibas izteiksme GJ C •a a bo CD C ica M C\J Q. 1. persona 2. persona 3. persona 1. persona 2. persona mazgäju lukoju lieliju karseju mazgä luko liell karse mazgä luko liell karse mazgajam lukojam lielíjam karsejam mazgäjat lukojat lielljat karsejat mazgäju lukoju lieliju karseju mazgäj i luko j i lielľji karseji mazgä j a lukoja liellja karsSia mazgäjäm lukojäm Uelijäm karsejam mazgäjat lukojät lielljat karsejat C "o mazgäšu lukošu lielišu karsešu mazgäsi lukosi lielisi karsesi mazgäs lukos lielís karses mazgäsim lukosi m lielisim karsesim mazgäslt lukosit lielísit karsesit I03 S > tagadne mazgätu lukotu lielítu karsetu mazgätu lukotu lielítu karsetu mazgätu lukotu lielítu karsetu mazgätu(m) lukotu(m) lielitu(m) karsetu(m) mazgätu(t) lukotu(t) lielítu(t) karsetu(t) 1 pavelama izteiksme mazgä luko liell karse [mazgä ._ iluko - liell [karse mazgäsim lukosim lielisim karsesim mazgäjlet(-jat) lukojict(-jat) llelljiet(-jat) karsEjiet(-jat) vajadzibas izt. man \ tev I vinam.-ai I mums [ urns \ viniem.-äm / tagadne pagätne | nakotne veiamä izt. í jämazgä ^.1 jäluko ~| jälielí ' jäkarse / jämazga .5,1 jäluko S j jälielí l jäkarse (jämazgä »J jäluko ■° j jälielí 'jäkarse í jämazgä 2 ) jäluko S j jälielí \jäkarse Darämä karta. tagadne [mazgä] o t llukojot jlielíjot Ikarsejot pagätne mazgäjis,-usi lukojis,-usi lielíjis,-usi ,karsějis,-usi ŕmazgäjuši,-as )lukojuši,-as jlielijuši,-as \kars5juši,-as näkotne mazgäšot lukošot I lielíšot t karsěšot man tev vinam,-ai mums jums viniern,-ärn Íjamazga jäluko jälieli jäkarse jämazgä .2} jäluko jälieli jäkarse /jamazga o j jäluko \ jälieli Ijäkarse nenot. izt.: mazgat, lúkot, lielit, karsět. supins: mazgätu, lúkotu, lielitu, karsetu. divdabji mazgäjošs, maz-gäjot, mazgädams lukojošs, lukojot, lúkodams lielijošs, lielijot, lielídams karsějošs, karsě- jot, karsědams mazgajis,-usi lukojis,-usi lielijis,-usi karsějís,-usi mazgäšot lúkošot lielišot karsěšot Videja karta. vienskaitlis daudzskaitlis tagadne | 1. persona 2. persona 3. persona | 1. persona 2. persona mazgäjos lúkojos lielijos karsějos mazgäjies lukojies lielijies karsejies mazgäjas lúkojas lielíjas karsějas mazgäj amies lQkojamies lielijamies karsějamies mazgäjaties lúkojaties lielijaties karsějaties pagätne mazgäjos lukojos lielijos karsějos mazgäjies lukojies lielijies karsejies mazgäjas lukojäs lieluäs karsějas mazgäj ämies lúkojämies lielijamies karsějamies mazgäjaties, lúkojaties lielijaties karsějaties näkotne mazgäšos lukošos lielíšos karsěšos mazgäsies lfikosies lielisies karsěsies mazgäsies lukosies lielisies karsěsies mazgäsimies lukosimies lielisimies karsěsimies mazgäsities lukosities lielisities karsěsities Videjä karta vlenskaitlis daudzskaitlis ;: laimi 5. Darbibas värds zmäŕ tagadně lokäms kä III konjugäcijas 1. grupas darbibas värdi ar garo patskani ä daudzskaitja 1. un 2. personas galotne: zin-ä-t 1. zin-u, zin-äm 2. zm-i, zin-ät 3. zm-a Nenoteiksme Tagadne Pie III konjugäcijas 2. grupas pieder visi pärejie III konjugäcijas darbibas värdi; tiem daudzskaitja 1. un 2. personas galotne ir Isais patskanis a un 3. persona nav galotnes -a, pie-měram: Nenoteiksme Tagadne dzied-ä-t 1. dzied-u, dzied-am 2. dzied-i, dzied-at 3. dzied Ieverojiet III konjugäcijas darbibas vardu loclt, mocit, slaucit, slodzit locisanu! Nenoteiksme Tagadne loc-l-t loku, lokám loki, lokat loka moc-i-t moku, mokám moki, mokät moka slauc-i-t slauku, slaukám slauki, slaukát slauka slodz-i-t slogu, slogäm slogi, slogát sloga III konjugäcijas darbibas värdiem tagadně neno-teiksmes celms isinäs, pieměram: dzied-ä-t - dzied-u, sěd-ě-t - sěž-u vai sěd-u, pild-i-t - pild-u, spodr-inä-t - spodr-in-u. III konjugäcijas darbibas värdus dala diväs apakšgrupäs. Pie III konjugäcijas 1. grupas pieder darbibas värdi, kam nenoteiksme ir izskanas -it, -ities, -inät, -inäties un kam personu galotněs tagadnes daudzskaitja 1. un 2. persona, atgriezeniskajiem arl 3. persona ir garais patskanis ä, pieměram: Duudzskaillis ' fcř/CÍ afft hůaim ňebijäm nebúrim '■bůsitíť ■' Iřieesat nébijät nebäsit// . buslet ■nebúsini :bů$i ■■Blil nebija mbúa dat Näkotne Tagadne Pagätne ' Näkotne iašu 'dodw devu došu •iest' ''i dmi- dosi dod deva ies i m "■ .dodám deväm doftim 308it //:■:■■ dodal ■dfíľ-ôt došit (l • došiel HH dod deva (S) Locijumi Vienskaitla pirmäs un otras personas vietniekvärdi Paudzskaitja pirmäs un otras persorjas vietniekvärdi N. es tu měs JŮS G. manis tevis músu júsu Ď. man tev mums jums A. mani tevi mús jús I. ar mani (m) ar tevi (m) ar mums ar jums L. maní tevi musos JUSOS V. — — ~~ id wir ULr~ N. Q. sevis D. sev A. sevi I. ar sevi L. seví V. Nekärtno darbibas vardu locišana Tagadne Vienskaitlis bút ( Pagätne Näkotne Tagadne 1. esmu 2. esi 3. ir biju biji bija bušu búsi bús neesmu neesi nav nebut (i^*t^uč~ S~-£J*) Pagätne Näkotne nebijú nebiji nebija nebúšu nebúsi nebús Vienkäršä tagadne esmu dodu esi dod ir dod esam dodám esat dodat ir dod Vienkäršä pagätne Vienkäršä näkotne eju biju ej biji iet bija ej am bijäm ejat bijät iet bija devu gäju. devi - gäji deva gäja deväm gäjäŕn devät gäjät deva gäja bušu došu iešu busi dosi iesi bús dos ies búsim dosim iesim busiet (it) dosiet(it) iesiet(it) bus ,„ dos ies PÄRSKATS PAR DARBÍBAS VÄRDUIZTEIKSMĚM UNLAIKIEM Izteiksme Izteiksmes räditäjs Darämäs kärtas laiki Ciešamäs kärtas laiki Istenibas izteiksme Izteiksmes rädítäja nav V. tag. atrodu V. pag. atradu V. näk. atradišu V. tag. tieku atrasts V pag. tik u atrasts V. näk. tikšu atrasts S. tag. esmu atradis S. pag. biju atradis S. näk. búšu atradis S. tag. esmu atrasts : S. pag.-ôyzz atrasts S. näk. bušu atrasts Atstästíjuma izteiksme Izteiksmes räditäjs -ot, -oties V. tag. atrodot V. näk. atradišot V. tag. tiekot atrasts-V. näk. tikšot atrasts S. tag. esot atradis S. näk. búšotatradis S. tag. esot atrasts S. näk. búšot atrasts Vělějuma izteiksme Izteiksmes räditäjs -tu, -tos V. tag. atrastu V. tag. tiktu atrasts S. tag. bútu atradis S. tag. ■■bútu atrasts Vajadzibas izteiksme Izteiksmes räditäjs jä- V. tag. man (ir) jäatrod V. pag. man bija jäatrod V. näk. man bus jäatrod * . ?' V. tag. man (ir) jatiek atrastam V. pag. man bija jatiek atrastam V. näk. man bús jatiek atrastam S. tag. man (ir) bijis jäatrod S. pag. man bija bijis jäatrod S. näk. man bus bijis jäatrod S. tag. man (ir) jäbút atrastam . S. pag. man bija jäbút atrastam S. näk. man bús jäbút atrastam Vajadzibas izteiksmes . atstästijuma paveida V. tag. man esot jäatrod II raanjäatrodot V. näk. man búšot jäatrod * S. tag. man esot bijis jäatrod II man bijis jäatrodot S. näk. man búšot bijis jäatrod Vajadzibas izteiksmes vělějuma paveids V. tag. man bútu jäatrod S. tag. man bútu bijis jäatrod Pavěles izteiksme Izteiksmes räditäjs t- 1. - t atradisim! 2. atrodi! atrodiet! 3. lai atrod! Esi sveicinäts (-ta)! Esiet sveicinäti (-tas)! Ar vienskaitja genitivu lietojamie prievardi 187. §. Ar vienskaitja ěemtívu biedrojas prievardi aiz, apakš, bez, děj, kopš, labad, no, pěc, pie, pirms, priekš, šaipus, vinpus, otrpus, augšpus, lejpus, árpus, zem, virs. Siera prievárdiem izškiramas vairákas lietošanas nozlmes. Prievardi Prievardus lieto, Pieměri aiz, apakš, no, pie, zem, virs, savieno-jumi ar -pus (šaipus) 1) noradot vietu Aiz upit es es uzaugu. (Tautas dziesma.) Diža rasa, maza zále Apakš kupla ozolina. (Tautas dziesma.) No 1 auk a rita vějá spulgs nák kalná, těraudzirgu pulks. (F. Rokpelnis.) Prievardi Prievardus lieto, Piemen Maize visas mus pie gal da sauc. (V. Lukss.) Zem ledus vaka iemigusi jura dus. (A. Grigulis.) Viena lidmaSina turejas taisni virs \ielce\a. (V. Lacis.) Vinpus upes sdkds eg\u mezs. aiz, děj, pěc, no 2) nora dot iemeslu, cěloni Aiz parsteiguma vins apstajas. Miega del, dar b a del nemuzam neraudaju. (Tautas dziesma.) Pataga tikai modes pec ratos. (A. Upits.) No lodes gruti mirt, bet griitdk daudz no mazuma ir ciestt (A. Grigulis.) bez, pěc, virs 3) norádot veidu Bez el pas gaidija meis un putni, un visa tale. (Rainis.) Pec instrukcija.s jarikojas ci-tddi. Straddjam virs plana. bez 4) norádot trukurnu Nedrikst dzivot bez darba. del, pěc, la-bad kopš, no, pěc, pirms, priekš 5) noradot nolQku 6) norádot laiku Drošibas děl' uguns jáizdzěš. Meitenesaiztecěja uz upipěc iidens. Skaidribas labad jámin pieměri. Kopš ša notikuma bija pagaju-šas vairákas stundas. Noriet saule vakará, Zeltábolu mětádama. No rit in a uzlěkdama, Sijá Uru sudrabinu. (Tautas dziesma.) Un augstákás priedes pěc lauzuma Par kugiem iz udeniem iznira. (Rainis.) Prievardi Prievardus lieto, Pieměri Pirms gad a te bija purvs. Jau sen priekš gaismas vinš izgája. no 7) norádot vielu No miega maizi necep. (Sakámvdrds.) no 8) norádot dalimu dau-dzumu Puse no grup as bija meitenes. Ar vienskaitja dativu lietojamais prievards Ar vienskaitja dativu biedrojas vienígi prievards lídz. Prievardu lídz lieto 1) vietas nozimě. Pieměrs: Lidz mežam musu priekšá pletás lauki, un debess mirgoja; 2) laika nozímě. Pieměrs: Labs gájějs varěja apiet salai apkdrt no saules lěkta lidz rietam, pařák nesteidzoties. n\ - - „. (V. Lacis); 6) mera nozime. Pieměrs: Pudelepilná lidz simtajai iedajai. Ar vienskaitja akuzativu lietojamie prievardi Prievardi Prievardus lieto, Pieměri ap, gar, pár, pret, caur, starp 1) norádot vietu Ap man i klusums izkláj klaju telpu. (Rainis.) Prievärdi Prievärdus lieto, ap, pret 2) norädot laiku par 3) norädot salidzinäjumu par 4) norädot pärmeru par 5) norädot objektu pret 6) norädot darbibas objektu par 7) par iztei- cěja da Ju Piemen Gar ezera krástu ce/i aizvijas baits. (A. Grigulis.) Pár grámatu un roku bite san. (M. lf.em.pe.) Tikai pret papuvi vinš pamazám saka apvaldities. (A. V pits.) Viená pusě caur jumtu kalějs izvilka skursteni. (E. Birznieks-Upitis.) Attálums starp kras tu un ledus gabalu átri auga. Ap pusdienas laiku vini sasnie-dza izcirtumu. Pret vak aru měs beidzot bijam pie měrka. Rits gudráks par v a karu. (Sakámvárds.) Pavasara sějai zeme vět par v ěsu. Jddomá par eksámenu sesiju. Jdcinds pret paviršibu un no-laidlbu. Ta vien liekas, ka věl jau mazs, kas tas nu par karotáju. (A. Sakse.) Prievärds Príevärdu lieto, Pieměri ar 1) norädot pavadoni Edžinš ar máti bija gäjuši visu nakti. (V. Lääs.) Prievärds Prievärdu lieto, Pieměri 2) norädot lldzekli 3) norädot laiku 4) norädot veidu 5) norädot attieksmí 6) norädot raksturigu pa-zlmi 7) norädot darbibas obiektu Ar labu gribu visu var panäkt. (Sakämvärds.) Ar s au lit i mežä braucu. (Tautas dziesma.) Sacerějumu měs rakstijäm ar prieku. Vinš neslimoja ne ar käda s l i-mibu. Täläk veca mäja ar dakstinu jumtu. Brälis runä ar kaimitiu. Ar divu vienskaitla loeljumu íormäm biedrojas prievärdi pa, uz. Prievärdi pa pa uz Loc. dat. akuz. gen. Prievärdus lieto, Pieměri 1) norädot kaut ko dalämu 2) norädot iemeslu, cěloni 3) norädot veidu 4) norädot at-bilstibu 1) norädot vietu 2) norädot laiku 1) norädot vietu, kur kaut kas atrodas Pa vie n a m vien visi sanäca klase. Měs rikojamies pa vecam p ar ad u m am. Strädäjam pa g o dam. Tas man iznäk pa r oka i. Pajügi pa celu braue Rudens birzim cauri. (M. %empe.) Pa ziemu te paliek tikai nedaudzas putnu sugas. Uz jumta bija satupušies zvirbuji. Prievärdi Loc. Prievärdus lieto, Pieměri uz akuz. 2) norädot vietu, kur notiek un kur beidzas käda ierobežota kustíba 1) norädot vietu, uz kuru věršas kustíba 2) norädot laiku 3) norädot veidu 4) norädot darbibas objektu 5) par iztei-cěja daju Liec rozes uz g aid a! Uz juru visi strauti tiecas. Měs dosimies praksě uz veselú mě ne s i. J auta j u uz labu laimi. Visi atsaucäs uz aicinäju-mu doties sestdienas talkä. Laiks ir uz lie t u.