Svētki

Ilgi gaidīti (očekávaný) un allaž (vždy) mazliet par īsu – tādi teju (téměř) vai ikvienam šķiet
svētki (slavnost). Vienlaikus kopīga (společný) gatavošanās svinībām (oslava) un īpašu notikumu
atzīmēšana (slavit) ir ļoti būtiska (podstatný), lai saliedētu (stmelit) ģimenes un draugus, ļaujot
būt laimīgiem (šťastný) arī ikdienā (všední den). Analizējot Latvijas iedzīvotāju svētku svinēšanas
paradumus (zvyklosti), noskaidrots (zjistit), ka tradicionāli populārākie svētki ir Vecgada vakars
(Silvestr) un Ziemassvētki (Vánoce), bet Lieldienas (Velikonoce) ierindojas trešajā vietā. Savukārt
svētku svinēšanas (slavit) veidos (způsob) stabila tradīcija ir kopīga (společný) ģimenes maltīte
(jídlo/stolování).

Arī Līgo vakars ir starp (mezi) populārākajiem svētkiem, kurus svin praktiski visi Latvijas
iedzīvotāji. Tikmēr Latvijas Republikas Proklamēšanas dienu (18.nov.) atzīmē 70% iedzīvotāju.
Tikpat (stejně) populāra ir arī Mātes diena (Den matek). Turpretim Tēva diena (Den otců) vēl nav
iedzīvojusies (ustálit se) kā pastāvīga (stálý) tradīcija un to svin vien nedaudz vairāk kā
trešdaļa (třetina).

Kā būtiska visu populārāko svētku svinēšanas scenārija daļa tiek minēta (se uvádí) svinīga
(slavnostní) maltīte kopā ar ģimeni, kas bieži vien (často) tiek papildināta (doplňovat) ar
svētkiem raksturīgām (typický) aktivitātēm ģimenes lokā (rodinný kruh). Arī Lieldienas lielākā daļa
iedzīvotāju pavada (trávit) pie svētku galda un vien piektdaļa (pětina) plāno apmeklēt (navštívit)
publiskus pasākumus (akce). Televīzijas pārraižu (pořad) vērošana (sledování) kā svētku laika
paradums visbiežāk tiek saistīts (spojit) ar Jaunā gada un 18. novembra atzīmēšanu, kad šādi laiku
pavada trešdaļa iedzīvotāju. Publiski svētku pasākumi visaktīvāk tiek apmeklēti Līgo vakarā un 18.
novembrī, kad arī ir visplašākais (nejširší) dažādu notikumu (událost) piedāvājums (nabídka).

Daudzos gadījumos svētku sajūtas (pocit) radīšanai pietiek vien ar ģimenes būšanu (bytí) kopā
(spolu).

Svētku maltīti ģimenes lokā kā neatņemamu (nedílný) visu svētku iezīmi (rys) visbiežāk norāda
(uvádět) Latvijas iedzīvotāji vecumā pēc (ve věku nad) 35 gadiem, kad, ļoti ticams (věrohodně),
tieši viņi ir ģimenes svētku norises (průběh) organizētāji.

Daļa (část) svētku svinēšanas paradumu (zvyk) tiek mantoti (dědit) no vecākiem vai pārņemti
(přebírat) no citiem laikabiedriem (současník), taču ikvienam ir iespēja radīt savus oriģinālus
svētkus vai arī veidot kā noturīgas (trvalý) tradīcijas un pārvērst (přeměnit) par maziem svētkiem
dažādas konkrētās ģimenes iecienītas (oblíbený) nodarbes (činnost). Vispopulārākie individuālie
svētki Latvijas iedzīvotāju vidū ir ģimenes locekļu dzimšanas dienas (narozeniny) svinības. Tiem
seko (následovat) visdažādākās tematiskās ballītes (večírek), piemēram (například), zemeņu
(jahodový) balle (ples) jūnijā, ballītes ar pārģērbšanos (převlékání), dārza svētki (zahradní
slavnost) maijā un oktobrī neatkarīgi (nezávisle) no klimata, ražas (úroda) svētki, Zvejnieku
(rybáři) svētki un neskaitāmas (nespočetný) citas katrai konkrētajai ģimenei būtiskas (významný)
dienas.

Daudzos gadījumos svētku sajūtas (slavnostní pocit) radīšanai (vytvoření) pietiek (stačí) vien ar
ģimenes būšanu kopā, tāpēc starp svētkiem tiek minētas arī kopīgas brīvdienu (volný den) maltītes,
baznīcas (kostel) apmeklējums, radu (příbuzný) satikšanās (setkání), talkas (společná práce),
kapusvētki. Tāpat tiek atzīmēti arī pāru (pár) attiecībām (vztah) būtiski notikumi un par svētkiem
pārvērsta pat kopīga sniegavīra celšana (stavení sněhuláka), algas (výplata) diena, iepirkšanās
(nákup) vai vienkārši omulīgi (pohodlný) piektdienas vakari visiem kopā.