Gramatikas modulis
(Nicole Nau)
I daĜa 1.-10. nodaĜa
Ievads un pirmā nodaĜa
Pārskats par lietvārda un darbības vārda morfoloăiskajām kategorijām
Pārskats par deklinācijām
Vārda būt tagadnes formas
D.v. tagadne: studēt, dzīvot (pirmais locīšanas tips)
Otrā nodaĜa
Nominatīvs, akuzatīvs, lokatīvs (I, II, IV, V dekl., personas vietniekvārdi; kas)
Akuzatīva un lokatīva lietojums
kas, kurš, kāds: lietojums
D.v. tagadne: lasīt, zināt (trešais locīšanas tips)
Trešā nodaĜa
Datīvs (I, II, IV, V dekl., personas vietniekvārdi; kas)
Datīva lietojums
Piederības konstrukcija (man ir ...)
Lokatīva nozīmes
SkaitĜa vārdi (1-9)
D.v. tagadne: mīlēt, gribēt (otrais locīšanas tips)
Pārskats par tagadnes 1.-3. tipu
Ceturtā un piektā nodaĜa
LīdzskaĦu mija lietvārdos
Ăenitīvs (I, II, IV, V dekl., personas vietniekvārdi; kas)
Ăenitīva lietojums
Piederības vietniekvārdi
ApstākĜa vārdi no īpašības vārdiem
Sestā nodaĜa
Vietvārdi daudzskaitlinieki: Helsinki, Majori
Prievārdi un locījumi
D.v. tagadne: braukt, nākt, Ħemt (ceturtais locīšanas tips)
LīdzskaĦu mija darbības vārda tagadnē (gulēt, sēdēt, sacīt)
Pavēles izteiksme (imperatīvs)
Gramatika 2
© Nicole Nau 2008
Septītā nodaĜa
Daudzskaitlinieki un vienskaitlinieki
VI (-ij) deklinācija: daudzskaitlis (brokastis, acis)
III (-um) deklinācija (tirgus, alus)
Norādāmie vietniekvārdi tas un šis : nominatīvs un akuzatīvs
Norādāmie vietniekvārdi tas un šis : lietojums
Pārākā pakāpe (komparatīvs) un salīdzinājumi
Darbības vārda konjugācijas
I (īsā) konjugācija: līdzskaĦu un patskaĦu mija tagadnē
Mēra akuzatīvs un mēra ăenitīvs
Astotā nodaĜa
VI (-ij) deklinācija: vienskaitlis (acis, sirds)
Kārtas skaitĜa vārdi
Vispārākā pakāpe (superlatīvs)
Noteiktā galotne: nominatīvs un lokatīvs
Noteiktā galotne: ieskats lietojumā
Devītā nodaĜa
IIb deklinācija (rudens, mēness)
Noteiktā galotne: akuzatīvs un ăenitīvs
Darbības vārda nākotne
I konjugācijas darbības vārdi
Atgriezeniskie darbības vārdi: tagadnes 3. persona
Desmitā nodaĜa
Norādāmie vietniekvārdi tas un šis : datīvs un lokatīvs
Darbības vārda pagātne
Tabulas
1. Deklinācijas un locījumi
2. Nenoteiktā un noteiktā galotne
3. Vietniekvārdi tas un šis
4. Personas vietniekvārdi
5. Darbības vārda locīšanas paraugi
Gramatika 3
© Nicole Nau 2008
Ievads un pirmā nodaĜa
Ievads
Latviešu valodā, tāpat kā daudzās citās Eiropas valodās, vārdiem ir dažādas gramatiskas
formas: Vārdus loka. Latviešu valodā vārdu locīšanas galvenais paĦēmiens ir galotnes.
Galotnes pievieno celmam:
meiten-e / meiten-es
Rīg-a / Rīg-ā
skaist-s / skaist-a
studē-ju / studē-jam
Galotnes rāda gramatiskās kategorijas. Lietvārdiem, īpašības vārdiem un vietniekvārdiem
latviešu valodā ir šādas gramatiskas kategorijas:
• skaitlis student-s / student-i;
(vienskaitlis / daudzskaitlis) viĦ-š / viĦ-i
• dzimte jaun-s student-s / jaun-a student-e;
(vīriešu dzimte / sieviešu dzimte) viĦ-š / viĦ-a
• locījums Rīg-a ir skaista. Rīg-ā dzīvo skaistas meitenes.
Ekonomik-a ir interesanta. Jānis studē ekonomik-u.
Kas ir interesants? Ko Jānis studē?
Latviešu valodā ir pieci locījumi, kurus veido no visiem lokāmajiem lietvārdiem un īpašības
vārdiem: nominatīvs, ăenitīvs, akuzatīvs, datīvs, lokatīvs. DaĜai lietvārdu un personvārdu ir
arī vokatīvs (speciāla uzrunas forma).
Ne visus vārdus loka vienādi. Ir dažādi locīšanas tipi. Lietvārdu locīšanas tipus sauc par
deklinācijām. Dažus lietvārdus neloka, piemēram, internacionālismus, kas beidzas ar -o:
kino, radio.
Deklinācijas
Latviešu valodā ir sešas deklinācijas. Vienskaitlī katrā deklinācijā katram locījumam ir sava
galotne. Tabulā dots pārskats par visām deklinācijām.
Gramatika 4
© Nicole Nau 2008
Deklinācijas
dekl. dzimte galotnes
(vienskaitlī)
piemēri
I vīr. nom. -s vai -š
lok. -ā
Toms, students, joks, kurss,
viĦš, skaists
II vīr. nom. -is vai -s
lok. -ī
Jānis, teātris; ūdens, suns
III vīr. nom. -us
lok. -ū
Saldus, Mikus, alus
IV siev. *)
nom. -a
lok. -ā
Ieva, Rīga, ekonomika,
viĦa, skaista
V siev. *)
nom. -e
lok. -ē
Ilze, meitene, kopmītne
VI siev. nom. -s
lok. -ī
Ventspils, Daugavpils, sirds
*)
IV un V deklinācijas vārdiem, kas nosauc vīriešu dzimuma dzīvu būtni, ir vīriešu dzimte, piemēram,
puika, lauva.
Vairumu lietvārdu loka pēc I, II, IV vai V deklinācijas. Pēc I un IV deklinācijas loka arī
īpašības vārdus (skaists, skaista) un daudzus vietniekvārdus (piemēram, viĦš, viĦa).
Pie III un VI deklinācijas pieder tikai nedaudzi lietvārdi.
Uzdevums: Meklējiet kalendārā latviešu personvārdus un kārtojiet tos pēc deklinācijām!
I Toms,.........................................................................................................................................
II Jānis, .......................................................................................................................................
IV Ieva, .......................................................................................................................................
V Ilze, .........................................................................................................................................
III Mikus, .....................................................................................................................................
Darbības vārds
Darbības vārdiem latviešu valodā ir šādas gramatiskās kategorijas:
• persona (es dzīvo-ju, mēs dzīvo-jam, viĦš dzīvo),
• laiks (tagadne, pagātne, nākotne),
• izteiksme (piemēram, pavēles izteiksme: jautājiet un atbildiet! strādājiet pāros!)
• kārta (darāmā kārta, ciešamā kārta)
Šajā mācību grāmatā sākumā uzmanība tiek pievērsta tikai īstenības izteiksmes tagadnes
veidošanai.
Gramatika 5
© Nicole Nau 2008
Arī darbības vārdiem ir dažādi locīšanas tipi. Darbības vārda locīšanas tipus tradicionāli sauc
par konjugācijām, taču latviešu tradicionālajā gramatikā ar šo terminu apzīmē kaut ko citu,
tāpēc šajā grāmatā lietots termins "tips". Tagadnē ir četri darbības vārda tipi. Vārdu būt loka
īpatnēji.
Pirmais tips: dzīvot, jokot, studēt, meklēt, runāt, strādāt...
dzīvot būt
es dzīvo-ju esmu
tu dzīvo esi
viĦ-
mēs
jūs
dzīvo
dzīvo-jam
dzīvo-jat
ir
esam
esat
Darbības vārda locīšanā latviešu valodā ir viena īpatnība: trešajā personā neatšėir vienskaitli
un daudzskaitli:
viĦš ir students / viĦi ir studenti
viĦa ir studente / viĦas ir studentes
profesors strādā / profesori strādā
Tāpēc ir tikai piecas, nevis sešas atšėirīgas formas (es, tu, viĦš/viĦa/viĦi/viĦas, mēs, jūs).
Tabulās trešā persona tiek rādīta ar vietniekvārdu viĦš, viĦa, viĦi, viĦas celmu: viĦ-.
Lai mācītos darbības vārda locīšanu, vissvarīgāk ir zināt tagadnes trešās personas formas. Šajā
mācību grāmatā un vārdnīcā šī forma tiek dota iekavās aiz nenoteiksmes, piemēram:
dzīvot (dzīvo),
strādāt (strādā).
Pēc trešās personas formas vienmēr var noteikt vienskaitĜa pirmās (es) un daudzskaitĜa pirmās
un otrās personas (mēs, jūs) formas.
VienskaitĜa otrās personas (tu) forma pirmajā tipā sakrīt ar trešās personas formu; citos tipos
tā nav vienmēr prognozējama.
Uzdevumi: Veidojiet vārdu studēt, runāt, strādāt un jokot personas formas. Veidojiet
teikumus ar tām.
Rakstiet tabulu ar vārda jautāt formām.
Teikuma uzbūve
Svarīgas konstrukcijas pirmajā nodaĜā ir:
• kā veidot jautājumus (Vai tu studē? Ko tu studē?);
• kā noliegt teikumu (Es nestudēju. Profesors nav vecs.);
Gramatika 6
© Nicole Nau 2008
• kā veidot teikumus ar saitiĦu būt (Jānis ir students. Lektore ir jauna.).
Uzdevums: Tulkojiet dotos piemērus un diskutējiet atšėirības starp konstrukcijām latviešu
valodā un jūsu valodā. Salīdziniet arī ar citām jums pazīstamām valodām!
Terminoloăija
locīt, locīšana
locīšanas tips
galotne
celms
gramatiskā kategorija
vārdšėiras
lietvārds (substantīvs)
īpašības vārds (adjektīvs)
vietniekvārds (pronomens)
darbības vārds (verbs)
skaitlis
vienskaitlis
daudzskaitlis
dzimte
sieviešu dzimte
vīriešu dzimte
locījums
nominatīvs
ăenitīvs
akuzatīvs
datīvs
lokatīvs
vokatīvs
deklinācija
konjugācija
persona
laiks
tagadne
pagātne
nākotne
izteiksme
pavēles izteiksme (imperatīvs)
īstenības izteiksme (indikatīvs)
kārta
darāmā kārta (aktīvs)
ciešamā kārta (pasīvs)
nenoteiksme
saitiĦa
Gramatika 7
© Nicole Nau 2008
Otrā nodaĜa
Locījumu veidošana
Tabulās dots pārskats par nominatīva, akuzatīva un lokatīva galotnēm vienskaitlī un
daudzskaitlī.
Lietvārdi, vienskaitlis:
deklinācija I II IV V
nominatīvs park-s teātr-is kafejnīc-a universitāt-e
akuzatīvs park-u teātr-i kafejnīc-u universitāt-i
lokatīvs park-ā teātr-ī kafejnīc-ā universitāt-ē
Lietvārdi, daudzkaitlis:
deklinācija I, II IV V
nominatīvs park-i
teātr-i
kafejnīc-as universitāt-es
akuzatīvs park-us
teātr-us
kafejnīc-as universitāt-es
lokatīvs park-os
teātr-os
kafejnīc-ās universitāt-ēs
Personas vietniekvārdi:
nominatīvs es tu mēs jūs
akuzatīvs mani tevi mūs jūs
Vārda kas akuzatīvs ir ko. Šim vārdam nav lokatīva.
Īpašības vārdus un vietniekvārdus viĦš, kāds, kurš loka kā I un IV deklinācijas lietvārdus.
Uzdevums: Salīdziniet galotnes un sakiet:
• Kas ir raksturīgs visām lokatīva galotnēm?
• Vai akuzatīvs vienmēr atšėiras no nominatīva?
Locījumu lietojums
Akuzatīvs
Lietvārds vai vietniekvārds akuzatīvā teikumā visbiežāk ir papildinātāja (objekta) funkcijā:
Jānis raksta referātu.
Gramatika 8
© Nicole Nau 2008
Ilze lasa avīzi.
Studenti meklē kinoteātri.
Ko tu lasi?
Akuzatīvu lieto arī nolieguma teikumos:
Jānis neraksta referātu.
Ilze nelasa avīzi.
Studenti nemeklē kinoteātri.
Akuzatīvu lieto arī kopā ar prievārdiem, piemēram, uz:
Ejam uz teātri, uz parku.
Lokatīvs
Lietvārds lokatīvā bieži apzīmē vietu, kur kāds vai kaut kas ir vai notiek. Lokatīvu nekad
nelieto kopā ar prievārdu:
Mēs esam universitātē.
Studenti ir parkā.
Sekretāres strādā birojā.
K-vārdi
Latviešu valodā ir daži Ĝoti svarīgi vārdi, kuri sākas ar burtu "k" un ar kuriem var veidot
jautājumus: kas, kur, kā, kāpēc, kāds, kurš. Šiem vārdiem ir dažādas funkcijas un nozīmes,
tāpēc var būt dažādi tulkojumi.
kas
Ar vārdu kas var jautāt gan par cilvēkiem, gan par visu ko citu. Tā ir latviešu (un lietuviešu)
valodas īpatnība – gandrīz visās citās pasaules valodās ir divi atšėirīgi vārdi, piemēram, angĜu
valdodā who un what, vācu valodā wer un was, poĜu valodā kto un co.
Uzdevums: Tulkojiet šos teikumus! Cik dažādu vārdu vai vārda formas tulkojumos atbilst
vārdam kas?
Kas tu esi? Es esmu Jānis. Es esmu students.
Kas te runā? Te runā Jānis un Toms.
Kas ir svarīgi tavā darbā?
Kas tevi darbā traucē?
Vārdam kas ir arī akuzatīva forma: ko. To ir svarīgi atcerēties, jo daudzās valodās lietota
viena un tā pati forma. Tulkojiet piemērus:
Akuzatīvs: Ko tu studē? Ko tu dari?
Nominatīvs: Kas tas ir? Kas tevi interesē?
Vārdam kas nav lokatīva.
Gramatika 9
© Nicole Nau 2008
Vārdu kas lieto ne tikai jautājumos, bet arī palīgteikumos:
Studenti, kas runā lekcijās, mani traucē.
kurš
Ja jautā pēc cilvēkiem, dažreiz vārda kas vietā ir labāk lietot vārdu kurš, piemēram:
Kurš kuru traucē? Jānis traucē Tomu.
Kurš lasa ko? vai arī: Kas lasa ko?
Vārdu kurš lieto, jautājot pēc noteikta indivīda vai eksemplāra no kādas kopas. Piemēram:
Kurā kinoteātrī ir filma "Karību jūras pirāti"? Kinoteātrī "Rīga".
Kuru grāmatu tu lasi: "Grāfu Monte Kristo" vai "Trīs musketierus"?
Es lasu "Grāfu Monte Kristo".
kāds
Ar vārdu kāds jautā par īpašībām vai tipu:
Kāda ir filma "Karību jūras pirāti"? Tā ir laba filma.
Kādas grāmatas tu labprāt lasi? Detektīvus.
Dažreiz, īpaši sarunvalodā, vārdu kāds lieto arī vārda kurš vietā, jautājot pēc eksemplāra no
kādas kopas. Piemēram, jautā: Kāds šodien datums?, Kādā valodā viĦi runā?.
Vārdiem kurš un kāds ir arī citas funkcijas, piemēram, šajā teikumā no teksta:
Kāpēc tu nestrādā kādā avīzē?
Kā jūs to tulkotu?
Darbības vārds
Trešais tips1
: lasīt, rakstīt, darīt, zināt...
Pirmais tips: dzīvot, jokot, studēt, meklēt, runāt, strādāt... (sk. 1. nod.)
(1) pirmais tips (3) trešais tips
strādā-t galotnes zin-ā-t rakst-ī-t galotnes
es strādā-j-u -u zin-u rakst-u -u
tu strādā - zin-i rakst-i -i
viĦ- strādā - zin-a rakst-a -a
mēs strādā-j-am -am zin-ām rakst-ām -ām
jūs strādā-j-at -at zin-āt rakst-āt -āt
Piezīme: Pirmajā tipā galotnes ir -u, -am un -at, bet -j- ievieto izrunas dēĜ.
Tipu var noteikt pēc trešās personas:
strādāt (strādā) -> pirmais tips (jo forma beidzas ar garo -ā, kas pieder pie celma)
zināt (zina) -> trešais tips (jo forma beidzas ar īsu -a, kas ir trešās personas galotne)
1
Otrais tips būs nākamajā nodaĜā!
Gramatika 10
© Nicole Nau 2008
Terminoloăija
personas vietniekvārds
papildinātājs (objekts)
prievārds (prepozīcija)
Trešā nodaĜa
Datīvs
Datīvs ir vienīgais locījums, kam katrā deklinācijā vienskaitlī ir cita galotne. Tāpēc arī daži
valodnieki nosauc deklinācijas pēc datīva galotnes, piemēram, I deklinācija ir "-am
deklinācija".
Vienskaitlis:
deklinācija I (-am) II (-im) IV (-ai) V (-ei)
nominatīvs student-s puis-is viĦ-a student-e
datīvs student-am puis-im viĦ-ai student-ei
Daudzskaitlis:
deklinācija I + II IV V
nominatīvs student-i
puiš-i
viĦ-as student-es
datīvs student-iem
puiš-iem
viĦ-ām student-ēm
Personas vietniekvārdi:
nominatīvs es tu mēs jūs
datīvs man tev mums jums
Vārda kas datīvs ir kam.
Datīva lietojums
Datīvs latviešu valodā ir Ĝoti svarīgs locījums. Datīvs kā locījums atrodams arī daudzās citās
valodās (piem., poĜu, krievu, vācu), bet latviešu valodā to lieto īpaši bieži un dažādās
konstrukcijās, ko nevar tulkot burtiski. Var izšėirt šādus lietojuma gadījumus:
(1) datīvs kā papildinātājs; parasti aiz darbības vārda:
Toms dāvina Ievai puėes.
Ieva piedāvā ciemiĦiem kafiju.
Gramatika 11
© Nicole Nau 2008
Jānis jautā Ilzei, kur viĦa dzīvo.
Ieva zvana Tomam.
Kam tu gribi dāvināt rozes?
(2) datīvs kā papildinātājs ar darbības vārdiem patikt, garšot u.c.; bieži teikuma sākumā:
Ievai patīk frēzijas.
Jānim garšo šokolāde.
Kam negaršo šokolāde?
Šokolāde garšo visiem!
(3) datīvs konstrukcijās ar darbības vārdu būt; bieži teikuma sākumā:
Man ir laiks.
Kam šodien dzimšanas diena?
Ievai ir dzimšanas diena.
Mazām dāvanām ir liela nozīme.
Mums ir labi.
Piederības konstrukcija
Latviešu valodā nav darbības vārda, kas atbilstu angĜu have, vācu haben, poĜu mieć. Piederību
izsaka ar konstrukciju, kurā persona, kam kaut kas pieder, ir datīvā, bet "īpašums" ir
nominatīvā.
Kam ir kas?
Man ir jautājums.
Studentiem ir grūta dzīve.
Uz jautājumiem Vai tev ir...? parasti atbild ar Ir. vai Nav. (nevis tikai ar "jā" vai "nē").
Vai tev ir laiks? Ir. vai: Jā, ir.
Vai tev ir kāda ideja? Nav. vai: Nē, nav.
Lokatīvs
Lokatīva galotnēs vienmēr ir garš patskanis vai diftongs /uo/.
Lokatīvam ir dažādas nozīmes:
(1) Vietas nozīme (kur?):
Studenti strādā bibliotēkā.
Toms un Jānis dzīvo kopmītnēs.
Ieva ir mājās.
Gramatika 12
© Nicole Nau 2008
(2) Laika nozīme (kad?)
Kurā mēnesī ir jūsu dzimšanas diena?Oktobrī.
Brīvdienās es nelasu grāmatas.
(3) Citas nozīmes, piemēram:
Mēs ejam ciemos.
Daudz laimes dzimšanas dienā!
SkaitĜa vārdi
Vārdus viens, divi un vārdus no četri līdz deviĦi loka kā īpašības vārdus. Tāpat kā īpašības
vārdi, tie saskan ar lietvārdu dzimtē un locījumā:
Vai te ir divas brīvas vietas?
Šodien divām studentēm ir dzimšanas diena.
Pieci cilvēki nāk ciemos.
Ieva gaida piecus ciemiĦus.
Visiem pieciem ciemiĦiem viĦa piedāvā kafiju un torti.
SkaitĜa vārdu trīs var nelocīt: formu trīs var lietot visos locījumos abās dzimtēs.
Ievai ir trīs krēsli un trīs tases.
Ieva gaida trīs ciemiĦus.
Trīs ciemiĦiem viĦa piedāvā kafiju.
Datīvā var arī lietot formu trim (abās dzimtēs):
Trim ciemiĦiem viĦa piedāvā kafiju.
Datīvā, lokatīvā un ăenitīvā ir arī varianti (sk. tabulu grāmatas beigās).
Darbības vārds: Tagadnes formas
Otrais tips (2): mīlēt, gribēt, varēt, stāvēt...
Pirmais tips (1): dzīvot, jokot, studēt, meklēt, runāt, strādāt... (sk. 1. un 2. nodaĜa)
Trešais tips (3): lasīt, rakstīt, gaidīt, zināt, dāvināt... (sk. 2. nodaĜa)
Gramatika 13
© Nicole Nau 2008
TIPS (1) (2) (3)
es studē-j-u mīl-u las-u
tu studē mīl-i las-i
viĦ- studē mīl las-a
mēs studē-j-am mīl-am las-ām
jūs studē-j-at mīl-at las-āt
nenoteiksme studē-t mīl-ē-t las-ī-t
tagdnes celms studē- mīl- lasKā
zināt darbības vārda tipu?
Pirmais tips (1): dzīvot, dabūt, runāt, studēt
o visi darbības vārdi, kas nenoteiksmē beidzas ar -ot (dzīvot, jokot);
o 1 vārds, kas beidzas ar -ūt (dabūt);
o Ĝoti daudz darbības vārdu, kas beidzas ar -āt (jautāt, strādāt, runāt);
o daudzi darbības vārdi, kas beidzas ar -ēt, sevišėi svešvārdi (studēt, intervēt, interesēt);
o daži (nedaudzi) darbības vārdi, kas beidzas ar -īt.
Otrais tips (2): mīlēt, raudāt
o daudzi darbības vārdi, kas nenoteiksmē beidzas ar -ēt (mīlēt);
o tikai divi darbības vārdi, kas beidzas ar -āt (raudāt un dziedāt).
Trešais tips (3): lasīt, zināt, dāvināt
o Ĝoti daudz darbības vārdu, kas nenoteiksmē beidzas ar -īt (lasīt, rakstīt);
o darbības vārdi, kas beidzas ar -in-āt (dāvināt), arī vārds zināt.
Tipu var noteikt pēc trešās personas formas:
studēt (studē) -> pirmais tips (forma beidzas ar garo -ē, kas pieder pie celma)
mīlēt (mīl) -> otrais tips (forma beidzas ar līdzskani)
zināt (zina) -> trešais tips (forma beidzas ar īsu -a, kas ir trešās personas galotne)
Tipi (1) – (3) atšėiras ar to, kuras galotnes pievieno celmam. Kā redzams tabulā, atšėirības
nav lielas (tomēr svarīgas, lai pareizi lietotu vārdus!).
Pirmajā un otrajā tipā trešajā personā nav galotnes – formas studē, mīl sastāv tikai no tagadnes
celma. Trešajā tipā trešajai personai ir galotne -a.
Likums: ja trešajai personai ir galotne -a, tad daudzskaitĜa pirmajā un otrajā personā ("mēs"
un "jūs") ir garš -ā- (viĦš las-a => mēs las-ām, jūs las-āt). Ja trešajai personai nav galotnes,
tad daudzskaitĜa pirmajā un otrajā personas galotnē ir īss -a- (viĦš mīl => mēs mīl-am, viĦš
studē = mēs studē-j-am,).
Un vēl...
Kā jūs tulkotu šos teikumus:
Gramatika 14
© Nicole Nau 2008
Cik skaistas puėes!
Kāds jums liels dzīvoklis!
Terminoloăija
piederības konstrukcijas
skaitĜa vārds
saskaĦa
saskanēt
tagadnes celms
Ceturtā un piektā nodaĜa
LīdzskaĦu mija lietvārdos
Galvenais līdzeklis lietvārdu formu veidošanai ir galotnes. Taču dažreiz mainās arī vārda
celms, precīzāk, tā pēdējais līdzskanis:
viens puisis – divi puiši,
Jānis – JāĦa draudzene.
Šo maiĦu sauc līdzskaĦu mija. Tā ir Ĝoti regulāra. Šie līdzskaĦi mainās šādi:
b > bj gulbis – gulbji
p > pj skapis – skapji
v > vj Dāvis – Dāvja draudzene
m > mj prāmis – prāmji
t > š latvietis – latvieši; mātes – māšu
d > ž Visvaldis – Visvalža iela; atbildes – atbilžu
s > š puisis – puiši; Lāčplēsis – Lāčplēša iela;
z > ž francūzis – francūži
c > č Fricis – Friča draudzene; lācis – lāči
dz > dž dadzis – dadži
l > Ĝ polis – poĜi
n > Ħ spānis – spāĦi; Blaumanis – BlaumaĦa iela
Uzdevums: Meklējiet citus piemērus!
Gramatika 15
© Nicole Nau 2008
LīdzskaĦu mija notiek:
II (-im) deklinācijā:
o daudzskaitlī: visos locījumos (latvietis –> latvieši, latviešu, latviešus...)
o vienskaitlī: tikai ăenitīvā: Jānis –> JāĦa draudzene; Rainis -> RaiĦa iela;
Ir daži izĦēmumi. Piemēram, personvārdos ar -tis un -dis, kam ir tikai divas zilbes, t un d
nemainās: Artis – Arta draudzene, Valdis – Valda draudzene (bet: Visvaldis – Visvalža
draudzene). Arī vārdā tētis līdzskaĦu mija nenotiek: Mana tēta vārds ir Antons.
V (-ei) deklinācijā:
o tikai daudzskaitĜa ăenitīvā (mātes – māšu, atbildes – atbilžu)
Arī te ir daži izĦēmumi, piemēram, ārstes – ārstu.
I (-am) un IV (-ai) deklinācijā līdzskaĦu mija nekad nenotiek!
Pārskats: LīdzskaĦu mija (+) deklinācijās
Vienskaitlis
dekl. I (-am) IV (-aj) II (-im) IV (-ei)
nom tēv-s mās-a brāl-is māt-e
ăen tēv-a mās-as brāĜ-a + māt-es
aku tēv-u mās-u brāl-i māt-i
Daudzskaitlis
nom tēv-i mās-as brāĜ-i + māt-es
ăen tēv-u mās-u brāĜ-u + māš-u +
aku tēv-us mās-as brāĜ-us + māt-es
Ăenitīvs
Toms ir Ievas draugs.
Mikus studē Sporta akadēmijā un strādā tūrisma firmā.
Anrī ir no Francijas.
Es pazīstu viĦa draudzeni.
Man ir maz laika.
Cik tev ir gadu?
ViĦiem nav bērnu.
Gramatika 16
© Nicole Nau 2008
Ăenitīva formas
Vienskaitlis:
deklinācija I II IV V
nominatīvs student-s puis-is viĦ-a student-e
ăenitīvs student-a puiš-a + viĦ-as student-es
Daudzskaitlis:
nominatīvs student-i puiš-i + viĦ-as student-es
ăenitīvs student-u puiš-u + viĦ-u studenš-u +
Personas vietniekvārdi:
nominatīvs es tu mēs jūs
ăenitīvs manis tevis mūsu jūsu
Vārda kas ăenitīvs ir kā.
Uzdevumi:
Rakstiet tabulas ar visām šo vārdu locījumu formām: tēvs, brālis, māsa, māte!
Veidojiet tabulu ar visām vārda viĦš, viĦa formām!
Ăenitīvs kā apzīmētājs
Ievas draugs
tūrisma firma
telefona numurs
Lietvārdu ăenitīvā visbiežāk lieto kā apzīmētāju lietvārda vārdkopā. Apzīmētājs šajā
gadījumā ir apzīmējamā vārda priekšā. Šādas konstrukcijas latviešu valodā lieto Ĝoti bieži;
tulkojumos citās valodās ne vienmēr ir ăenitīvs. Tā vietā var būt, piemēram, īpašības vārds
vai saliktenis.
Uzdevums: Tulkojiet šīs vārdkopas un nosauciet atšėirības starp valodām! Meklējiet vairāk
piemēru!
Ievas māsa
tēva sieva
Brīvības iela
universitātes bibliotēka
Ekonomikas fakultāte
Gramatika 17
© Nicole Nau 2008
Latvijas Universitāte
Latvijas Sporta pedagoăijas akadēmija
Rīgas Ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola
Kā redzams pēdējos piemēros, vienā vārdkopā var būt vairāki apzīmētāji ăenitīvā. Bet
vienmēr secība ir apzīmētājs – apzīmējamais.
Valodu, tautību un valstu nosaukumi
Arī valodu nosaukumos kā latviešu valoda, angĜu valoda pirmo elementu var uzskatīt par
lietvārdu (daudzskaitĜa) ăenitīvā: latvieši – latviešu, angĜi – angĜu. IzĦēmums ir vārds vācu, jo
šīs tautības cilvēki ir vācieši. Svarīgi ir saprast, ka vārdi, kas beidzas ar -u, nav īpašības vārdi
un tie nemainās (bet daudzās valodās tos tulko ar īpašības vārdiem).
Tādas formas kā latviski, angliski arī nav īpašības vārdi, bet apstākĜa vārdi. Tie ir nelokāmi,
un tos nelieto kā apzīmētāju.
Runājot par valodām, lieto konstrukcijas ar vienu no minētām formām:
Latviešu valoda ir Ĝoti vienkārša. Runāt latviski ir Ĝoti vienkārši.
AngĜu valodā runā visā pasaulē. Angliski runā visā pasaulē.
ApstākĜa vārdus (latviski, angliski) lieto tikai, runājot par valodām, bet formām latviešu,
angĜu ir plašāka nozīme. Tās lieto, runājot par visu, kas attiecās uz attiecīgo tautību. Turpretī,
attiecībā uz valstīm lieto valsts nosaukumu ăenitīvā (Latvijas, Anglijas). Salīdziniet:
latviešu valoda, angĜu literatūra, poĜu folklora, spāĦu mentalitāte
Latvijas vēstniecība, Vācijas ekonomika, Krievijas prezidents, Latvijas Universitāte
Latviešu meitenes ir Ĝoti skaistas. = latvietes
Latvijas meitenes ir Ĝoti skaistas. = meitenes, kas dzīvo Latvijā, nāk no Latvijas (viĦas var
būt latvietes, krievietes, polietes...)
Personu vietniekvārdi un piederības vietniekvārdi
Vārdi mans, tavs ir piederības vietniekvārdi, kas norāda uz vienskaitĜa pirmo un otro
personu ("es" un "tu"). Tos loka tāpat kā īpašības vārdus, un tie saskan ar lietvārdu:
ES: mans, mana TU: tavs, tava
mans tēvs, mana māte,
mani vecāki, manas māsas
tavs tēvs, tava māte,
tavi vecāki, tavas māsas
Mana vārdadiena ir aprīlī.
Mani vecāki dzīvo Liepājā.
Vai tu pazīsti manu māsu?
Kad ir tava vārdadiena?
Es nepazīstu tavus vecākus.
Es gribu runāt ar tavu māsu.
Gramatika 18
© Nicole Nau 2008
Citās personās piederības vietniekvārdu nav. Tā vietā lieto personas vietniekvārda ăenitīva
formu:
viĦš: viĦa viĦi : viĦu
viĦa : viĦas viĦas : viĦu
mēs : mūsu jūs : jūsu
Šīs formas nemainās, nav saskaĦojuma ar apzīmējamo lietvārdu.
Kad ir jūsu vārdadiena?
Vai tu pazīsti mūsu draugu Tomu?Vai tu pazīsti mūsu draugus Tomu un Jāni?
Es gribu runāt ar jūsu vecākiem.
(Toms) viĦa draugs, viĦa draudzene, viĦa draugi, viĦa draudzenes
(Ieva) viĦas draugs un viĦas draudzene, viĦas draugi un draudzenes
Es nepazīstu viĦas draugus. Es neapzīstu viĦas draudzenes.
Uzdevums: Salīdziniet ar citām valodām (poĜu, angĜu, vācu)! Kurās personās lieto piederības
vietniekvārdus, kurās – personas vietniekvārda ăenitīvu?
Ăenitīva lietojums – citi gadījumi
Nolieguma ăenitīvs
Ăenitīvu parasti lieto, runājot par to, kā nav:
Man nav laika.
ViĦam nav darba.
Kopmītnēs nav brīvu vietu.
Manā dzīvē nav garlaicīgu dienu.
Vai Ieva ir mājās? Nē, viĦas nav.
Daudzuma ăenitīvs
Ăenitīvu parasti lieto aiz vārdiem daudz un maz:
Man ir laiks. [nominatīvs] -> Man ir daudz laika. Man ir maz laika. [ăenitīvs]
Rīgā dzīvo skaistas meitenes. [nominatīvs] -> Rīgā dzīvo daudz skaistu meiteĦu. [ăenitīvs]
Es pazīstu skaistas meitenes. [akuzatīvs] -> Es pazīstu daudz skaistu meiteĦu. [ăenitīvs]
Arī konstrukcijās ar vārdu cik lieto lietvārdu ăenitīvā (nominatīva un akuzatīva vietā):
Cik tev ir gadu?
Cik skaistu meiteĦu tu pazīsti?
Gramatika 19
© Nicole Nau 2008
Ăenitīvs aiz nelokāmajiem skaitĜa vārdiem
Aiz padsmitniekiem (vienpadsmit, divpadsmit ... deviĦpadsmit) var lietot ăenitīvu, bet
nominatīva un akuzatīva lietojums ir parastāks:
Man ir piecpadsmit draugi. // Man ir piecpadsmit draugu.
ViĦam ir septiĦpadsmit māsīcas. // ViĦam ir septiĦpadsmit māsīcu.
Es pazīstu trīspadsmit jaukas meitenes. // Es pazīstu trīspadsmit jauku meiteĦu.
Līdzīgi ir ar desmitniekiem (desmit, divdesmit, trīsdesmit ...):
Manā mājā dzīvo desmit peles. // Manā mājā dzīvo desmit peĜu.
Profesore pazīst piecdesmit studentus. // Profesore pazīst piecdesmit studentu.
Ja konstrukcijā nepieciešams datīvs vai lokatīvs, to nevar aizvietot ar ăenitīvu:
Šodien trīspadsmit cilvēkiem ir dzimšanas diena.
Es meklēju atbildi divdesmit grāmatās.
Datīva lietojums: citi gadījumi
(a) Datīvu lieto ar dažiem īpašības vārdiem. Viens no tiem ir līdzīgs:
Ieva ir līdzīga tēvam.
Kam tu esi līdzīgs?
(b) Datīvu lieto konstrukcijās, ar kurām izsaka nolūku:
Man ir stipendija vienam gadam.
Istabu vienam gadam nevaru piedāvāt.
Kā jūs tulkotu šos teikumus?
ApstākĜa vārdi no īpašības vārdiem
No daudziem īpašības vārdiem var veidot apstākĜa vārdus, pievienojot celmam galotni -i:
ātr-s, ātr-a > ātr-i – PoĜi runā ātri.
precīz-s, precīz-a > precīz-i – Ārsts strādā precīzi.
Šos apstākĜa vārdus lieto, apzīmējot darbības vārdus, kā arī notikumus un apstākĜus.
Lasīt ir vienkārši. Rakstīt ir sarežăīti.
Es esmu studente. Tas ir forši!
Visu dienu strādāt birojā – tas ir garlaicīgi.
Gramatika 20
© Nicole Nau 2008
Darbības vārds: prast, saprast un pazīt
(sa)prast pazīt
es prot-u pazīst-u
tu prot-i pazīst-i
viĦ- prot pazīst
mēs
jūs
prot-am
prot-at
pazīst-am
pazīst-at
Pēc kura tipa šos vārdus loka?
Teikuma uzbūve
Dažreiz ir nozīmīgi, kurā vietā teikumā atrodas kāds vārds. Salīdziniet un tulkojiet šos
teikumus no dialogiem:
Ja tevi tas interesē, vari dabūt viesnīcas adresi.
ViĦš nav Ievas draugs, ja tevi interesē tas ...
Pēdējā teikukā tas ir arī īpaši uzsvērts.
Terminoloăija
līdzskaĦu mija
apzīmētājs
apzīmējamais [vārds]
lietvārda vārdkopa
nelokāms
apstākĜa vārds
piederības vietniekvārds
nolieguma ăenitīvs
daudzuma ăenitīvs
Gramatika 21
© Nicole Nau 2008
Sestā nodaĜa
Vietvārdi daudzskaitlinieki: Helsinki, Majori
Vietvārdi, kam nominatīvā ir galotne -i, ir daudzskaitlinieki, piemēram: Helsinki, Dubulti,
Majori, Dzintari. Tos loka tāpat kā I (-am) deklinācijas vārdus daudzskaitlī (studenti, romāni,
parki):
Helsinki ir Somijas galvaspilsēta.
Helsinkos dzīvo skaistas meitenes.
Es gribu braukt uz Helsinkiem.
LīdzskaĦu mija lietvārdos: līdzskaĦu grupas
Jūrmala – pilsēta uz viĜĦa
Šājās līdzskaĦu kombanīcajās abi līdzskaĦi mainās gadījumos, kad notiek līdzskaĦu mija:
ln > ĜĦ (vilnis – viĜĦi; uz viĜĦa), sn > šĦ, zn > žĦ (zvaigzne – dsk. ăen. zvaigžĦu)
sl > šĜ, (šėērslis – šėēršĜī), zl > žĜ
Prievārdi (prepozīcijas): no, uz, ar, bez ...
Prievārdus vienmēr lieto kopā ar citiem vārdiem: lietvārdiem, lietvārdu vārdkopām,
vietniekvārdiem. Prievārdi prasa (pārvalda) noteiktu locījumu. Mūsdienu latviešu valodai ir
viena patīkama īpatnība: daudzskaitlī prievārdi vienmēr pārvalda datīvu2
.
Toms runā ar meitenēm.
Dace dzīvo pie vecākiem.
Arī vārdi mēs un jūs ir daudzskaitlī; tāpēc ar prepozīcijām vienmēr lieto datīva formas mums
un jums:
Nāc ciemos pie mums!
Es runāju ar jums.
Daudzskaitlī ir arī pulksteĦa laiki:
Mēs gribam braukt pēc deviĦiem.
No vieniem mums ir lekcijas.
Vienskaitlī prievārdu rekcija atšėiras. Visvairāk prievārdu pārvalda ăenitīvu vai akuzatīvu.
2
Latviešu valodā ir arī postpozīcijas – prievārdi, kas nostājas aiz atkārīgā vārda (dēĜ, labad un pēc (citā
nozīmē)). Postpozīcijas gan vienskaitlī, gan daudzskaitlī pārvalda ăenitīvu (bērna dēĜ, bērnu dēĜ).
Gramatika 22
© Nicole Nau 2008
Prievārdi ar ăenitīvu: Prievārdi ar akuzatīvu:
bez kafija bez cukura
no viĦš ir no Latvijas
pie viĦa dzīvo pie tēva
pirms pirms koncerta
pēc pēc koncerta
ārpus ārpus centra
uz* sēdēt uz gultas
ar kafija ar cukuru
uz* braukt uz Jūrmalu
pa* iet pa ielu, staigāt pa pilsētu
gar staigāt gar jūrmalu
caur braukt caur Vāciju
starp starp Rīgu un Stokholmu ir jūra
* Uzmanību! Vārdam uz ir divas nozīmes, vienā tas pārvalda ăenitīvu, bet otrā – akuzatīvu.
Var arī uzskatīt, ka ir divi atšėirīgi vārdi uz: uz + ăenitīvs (sēdēt uz gultas) un uz + akuzatīvs
(braukt uz Jūrmalu). Vārdam pa ir divas nozīmes: pa + akuzatīvs (staigāt pa pilsētu) un pa +
datīvs (laiku pa laikam).
Kā var atcerēties, kuru locījumu kurš prievārds pārvalda? Ir viens vienkāršs likums: ja
prievārds beidzas ar p, t vai r, tas vienmēr pārvalda akuzatīvu ("Pētera likums").
Prievārds līdz pārvalda datīvu. Visi citi prievārdi pārvalda ăenitīvu.
Atcerieties, ka prievārdu ar nevar izlaist, ja runa ir par transporta līdzekĜiem: braukt ar
vilcienu, ceĜot ar mašīnu, lidot ar lidmašīnu.
Darbības vārds: ceturtais tips
Ceturtais tips: braukt, nākt, iet, Ħemt...
Ceturtais tips ir līdzīgs pirmajam tipam. Vienīgā atšėirība ir tāda, ka tagadnes celms beidzas
ar līdzskani (1. tipā – ar garo patskani vai diftongu), tāpēc vienskaitĜa 1. personā un
daudzskaitĜa 1. un 2. personas formās nav "j". Vārda iet 3. personas forma ir neregulāra.
Tabulā dots pārskats par visiem četriem tipiem.
Darbības vārdi: tagadnes galotnes (pārskats)
TIPS (1) (2) (3) (4) galotnes
studē-t mīl-ē-t las-ī-t braukt (1) (2) (3) (4)
es studē-j-u mīl-u las-u brauc-u -u -u -u -u
tu studē mīl-i las-i brauc - -i -i viĦ-
studē mīl las-a brauc - - -a mēs
studē-j-am mīl-am las-ām brauc-am -am -am -ām -am
jūs studē-j-at mīl-at las-āt brauc-at -at -at -āt -at
Gramatika 23
© Nicole Nau 2008
LīdzskaĦu mija darbības vārda tagadnē
Man patīk ilgi gulēt. Es vienmēr guĜu 10 stundas. Neguliet lekcijās!
sācīt: Ko tu saki? Sakiet, lūdzu, cik ir pulkstenis? ViĦš saka, ka Stokholma ir tālu.
Dažos darbības vārdos, kurus loka pēc 2. vai 3. tipa, tagadnes celmā notiek līdzskaĦu mija.
Tādu vārdu nav daudz. Līdz šim iepazināmies ar trim šādiem vārdiem: gulēt, sēdēt (2. tips) un
sacīt (3. tips):
gulēt, sēdēt; sacīt
gul-ē-t sēd-ē-t sac-ī-t
es – mēs guĜ-u guĜ-am sēž-u sēž-am sak-u sak-ām
tu – jūs gul-i guĜ-at sēd-i sēž-at sak-i sak-āt
viĦ- guĜ sēž sak-a
Biežāk līdzskaĦu mija sastopama vārdos, ko loka pēc ceturtā tipa (piemēram, braukt, nākt).
Par to būs runa nākamajā nodaĜā.
Pavēles izteiksme (imperatīvs)
Brauciet uz Jūrmalu!
Staigājiet pa mežu!
Nāciet un baudiet!
Latviešu valodā pavēles izteiksmei atsevišėa forma ir tikai daudzskaitĜa otrajā personā ("jūs").
To veido ar galotni -iet: brauciet! (bet: jūs braucat). VienskaitĜa otrajā personā ("tu") lieto to
pašu formu kā īstenības izteiksmē: (tu brauc, tu staigā, tu nāc, tu baudi =>) brauc uz Jūrmalu!
staigā pa mežu! nāc un baudi!
DaudzskaitĜa imperatīvu veido no vienskaitĜa otrās personas formas, pievienojot tai galotni
-iet vai -jiet:
(tu) staigā -> staigājiet!
(tu) lasi -> lasiet!
(tu) guli -> guliet!
(tu) brauc -> brauciet!
(tu) nāc -> nāciet!
(tu) ej -> ejiet!
(tu) esi -> esiet!
Šis likums attiecas uz visiem darbības vārdiem. Nav izĦēmumu!!
Gramatika 24
© Nicole Nau 2008
Un vēl...
Tulkojiet vēlreiz šos teikumus un salīdziniet valodas:
Jūrmalas gadsimtu vecās koka vasarnīcas ir unikālas.
Jūrmala – tā ir atpūta katrai gaumei!
Terminoloăija
vietvārds
daudzskaitlinieks
pārvaldīt
pārvaldīšana (rekcija)
pavēles izteiksme (imperatīvs)
īstenības izteiksme (indikatīvs)
Septītā nodaĜa
Daudzskaitlinieki un vienskaitlinieki
Ne visus lietvārdus lieto abos skaitĜos. Dažus vienmēr lieto vienskaitlī – tie ir vienskaitlinieki
jeb singularia tantum; citiem ir tikai daudzskaitĜa formas – tie ir daudzskaitlinieki jeb
pluralia tantum.
Daudzskaitlinieku latviešu valodā ir samērā daudz. Pie tiem pieder vārdi, kas apzīmē
ēdienreizes: vakariĦas, pusdienas, brokastis:
Pusdienas ir gatavas.
Ko mēs ēdam vakariĦās?
Vienskaitlinieks, turpretī, latviešu valodā ir vārds nauda:
Vai tev ir nauda?
Visiem vajag naudu.
Lūdzu, maksājiet skaidrā naudā!
Uzdevumi:
• Salīdziniet dotos vārdus (vakariĦas, pusdienas, brokastis, nauda) ar to tulkojumiem – vai
jūsu valodā tie arī ir daudzskaitlinieki / vienskaitlinieks?
• Meklējiet daudzskaitliniekus un vienskaitliniekus savā dzimtajā valodā!
VI (-ij) deklinācija, daudzskaitlis: brokastis, acis, Cēsis ...
Ir divas grupas vārdu, kas nominatīvā beidzas ar -is:
(a) -is = vienskaitĜa nominatīvs: brālis, puisis, dzīvoklis, ledusskapis, vilnis => II dekl.
(b) -is = daudzskaitĜa nominatīvs: brokastis, acis, Cēsis, smiltis, valstis => VI deklinācija.
Gramatika 25
© Nicole Nau 2008
VI deklinācijas vārdi ir sieviešu dzimtē: garšīgas brokastis, skaistas acis, baltas smiltis.
IzĦēmums ir vārds Ĝaudis: bagāti Ĝaudis.
Uzdevums: Salīdziniet IV, V un VI deklinācijas daudzskaitĜa galotnes! Kas tām ir kopīgs, kas
atšėiras?
Sieviešu dzimtes deklinācijas, daudzskaitlis
IV grāmat-as V roz-es VI ac-is
nominatīvs -as -es -is
akuzatīvs -as -es -is
lokatīvs -ās -ēs -īs
datīvs -ām -ēm -īm
Kā zināms, daudzskaitĜa ăenitīvā visās deklinācijās ir galotne -u, piemēram, (cik) gadu,
(daudz) grāmatu, (daudz) meiteĦu. V (-ei) deklinācijā parasti notiek līdzskaĦu mija: meitenes
– meiteĦu, rozes – rožu. Arī VI (-ij) deklinācijā daudzskaitĜa ăenitīvā notiek līdzskaĦu mija,
taču ne visos vārdos – tikai apmēram pusē no šīs deklinācijas vārdiem.
ăenitīvs ar līdzskaĦu miju:
Ĝaudis – Ĝaužu
smiltis – smilšu
ăenitīvs bez līdzskaĦu mijas:
brokastis – brokastu (brokastu pārslas)
Cēsis – Cēsu (Cēsu alus)
acis – acu (acu ārsts)
valstis – valstu
nominatīvs grāmat -as roz-es smilt -is Ĝaud-is brokast-is ac-is
ăenitīvs grāmat-u rož-u + smilš-u + Ĝauž-u + brokast-u ac-u
VienskaitĜa nominatīvā VI deklinācijas vārdiem ir galotne -s: viena acs, viena valsts. Citi
locījumi tiks aplūkoti nākamajā nodaĜā.
III (-um) deklinācija: tirgus, alus, medus, Mikus...
Pie šīs deklinācijas pieder tikai nedaudz vārdu. No mācību grāmatas pazīstami ir: alus, ledus,
medus, lietus, tirgus. Vēl šajā grupā ir vārdi klepus un vidus, kā arī daži īpašvārdi, kā Mikus
un Saldus.
Gramatika 26
© Nicole Nau 2008
Vienskaitlī šai deklinācijai raksturīgs ir patskanis u, kas parādās visos locījumos. Daudzskaitlī
III deklinācijā ir tādas pašas galotnes kā I deklinācijā; līdzskaĦu mija nenotiek.
III (-um) deklinācija
nom tirg-us tirg-i
ăen tirg-us tirg-u
aku tirg-u tirg-us
dat tirg-um tirg-iem
lok tirg-ū tirg-os
Norādāmie vietniekvārdi tas (tas, tā, tie, tās) un šis (šis, šī, šie, šīs)
Vārdu tas loka līdzīgi kā vārdu kas, taču tam ir vairāk formu: divas dzimtes un divi skaitĜi.
Septītajā nodaĜā tika mācītas nominatīva un akuzatīva formas:
nominatīvs kas tas tā tie tās
akuzatīvs ko to to tos tās
Līdzīga locīšana ir vietniekvārdam šis:
nominatīvs šis šī šie šīs (vai: šās)
akuzatīvs šo šo šos šīs (vai: šās)
Vietniekvārds tas ir viens no visbiežāk lietotājiem vārdiem latviešu valodā. Tam ir vairākas
funkcijas, un citās valodās var būt vairāki tulkojuma ekvivalenti.
(a) Visu dienu strādāt birojā – tas ir garlaicīgi!
(b) "Romeo un Džuljeta" - kas tas ir? Tā ir luga.
(c) Es gribu lasīt šo grāmatu. Es domāju, ka tā ir interesanta.
DārzeĦus es vienmēr pērku tirgū. Lielveikalā tie nav svaigi.
(d) Kura ir tava grāmata – šī vai tā?
Šī ir mana grāmata, un tā ir tava grāmata.
(e) Tā grāmata, ko tu man uzdāvināji, ir Ĝoti interesanta.
Ja vietniekvārds tas attiecas uz kādu lietvārdu (piemēros (b) – (e)), tas vienmēr saskan ar šo
lietvārdu dzimtē un skaitlī:
Tas ir siers (vīr. dz. vsk.) – tā ir maize (siev. dz. vsk.)
Tie ir cepumi (vīr. dz. dsk.) – tās ir konfektes (siev. dz. dsk.)
Ja tas attiecas uz darbības vārdu, teikumu vai situāciju ((a) gadījumā), tas ir vīriešu dzimtē.
Runājot par priekšmetiem, 3. personas vietniekvārda viĦš vietā latviešu literārajā valodā lieto
tas, tā... (piem. (c)). Vietniekvārdu viĦš lieto tikai, runājot par cilvēkiem un dzīvniekiem:
Gramatika 27
© Nicole Nau 2008
Kur ir mans brālis? Kur viĦš ir? Es viĦu meklēju.
Kur ir mans velosipēds? Kur tas ir? Es to meklēju.
Kur ir mūsu draugi? Mēs viĦus meklējam.
Mēs meklējam jautājumus. Mēs tos meklējam.
Šis ir literārās valodas likums. Savukārt sarunvalodā vārdu viĦš lieto arī, runājot par
priekšmetiem, piemēram, dialogā Ieva saka: Man nepatīk mikriĦi. ViĦi vienmēr brauc tik ātri.
Runātajā valodā tas ir pilnīgi normāli un pareizi, bet rakstos labāk ir lietot vietniekvārdu tas
vai atkārtot lietvārdu: Ievai nepatīk mikroautobusi, jo tie vienmēr brauc tik ātri. // Ievai
nepatīk mikroautobusi. Mikroautobusi vienmēr brauc tik ātri.
Vietniekvārdu šis latviešu valodā nelieto tik bieži. Ar šis rāda uz ko tuvu, piemēram, uz kaut
ko, kas runātājam ir rokā vai uz ko viĦš rāda:
Vai šī grāmata ir laba? (runātājs rāda klausītājam grāmatu)
Nogaršo šīs konfektes! (runātājs piedāvā klausītājam konfektes)
Vārdi tas un šis var būt opozīcijā: tad šis rāda uz ko tuvāko (kas ir šeit vai te), bet tas – uz ko
tālāko (kas ir tur):
Šie tomāti (te) ir no Latvijas. Tie (tur) ir no Turcijas.
Ja rāda uz divām lietām, kas abas ir tuvas, bet starp kurām ir kāda opozīcija, tad parasti lieto
vārdu šis, rādot uz pirmo, bet rādot uz otro – vārdu tas:
Šīs konfektes man garšo, bet tās man negaršo.
Pārākā pakāpe (komparatīvs) un salīdzinājumi
ĥujorka ir tālāk nekā Stokholma.
PoĜi runā ātrāk par krieviem.
Tirgū tomāti ir svaigāki nekā lielveikalā.
Vīns ir dārgāks par alu.
Īpašības vārdu un apstākĜa vārdu pārāko pakāpi veido ar piedēkli –āk-. Īpašības vārdiem
pievieno vēl galotnes, bet apstākĜa vārdos galotni -i vai -u aiz piedēkĜa –āk- nelieto.
apstākĜa vārdi
ātr-i => ātrāk Autobuss brauc ātri, bet taksis brauc vēl ātrāk.
biež-i => biežāk
tāl-u => tālāk Stokholma ir tālu, ĥujorka ir vēl tālāk.
maz => mazāk
!! daudz – vairāk !!
Gramatika 28
© Nicole Nau 2008
īpašības vārdi
ātr-s, ātr-a => ātrāk-s, ātrāk-a Autobuss ir ātrs, taksis ir ātrāks.
skaists, skaista => skaistāks, skaistāka
garšīgs, garšīga => garšīgāks, garšīgāka Tēja ir garšīga, kafija ir garšīgāka.
dārgs, dārga => dārgāks, dārgāka Latvijas tomāti ir dārgāki nekā Turcijas.
Salīdzinājumos lieto partikulu nekā:
Vilciens brauc ātrāk nekā autobuss.
Vilciens ir ātrāks nekā autobuss.
Ja salīdzinājuma pirmajā daĜa ir noliegums, tad lieto partikulu kā:
Nē, vilciens nebrauc ātrāk kā autobuss.
Cita konstrukcija ir ar prievārdu par + akuzatīvs (daudzskaitlī – datīvs):
Dace ir jaunāka nekā Ieva. = Dace ir jaunāka par Ievu.
Vilciens brauc ātrāk par autobusu. Vilciens nebrauc ātrāk par autobusu.
Tomāti ir dārgāki par kartupeĜiem.
Darbības vārda konjugācijas
Darbības vārdus tradicionāli iedala trīs konjugācijās. Noteicošais kritērijs ir darbības vārda
celmi (nenoteiksmes un tagadnes celms).
I jeb īsā konjugācija: darbības vārdi, kuru nenoteiksmes celms beidzas ar līdzskani (brauk-t,
nāk-t, aug-t, beig-t, Ħem-t, pras-t...), kā arī darbības vārdi, kuru nenoteiksmes celms beidzas
ar patskani vai divskani, ja nenoteiksmei ir tikai viena zilbe (dot, iet, kĜūt ).
PriedēkĜi nemaina konjugāciju: saprast loka tāpat kā prast (sa- ir priedēklis), nopirkt
loka tāpat kā pirkt (no- ir priedēklis), pārdot loka tāpat kā dot (pār- ir priedēklis),
aiziet loka tāpat kā iet (aiz- ir priedēklis). Arī vārdā pazīt ir priedēklis (pa-), tāpēc tas
pieder pie pirmās konjugācijas (kaut arī nav latviešu valodā vārda "zīt").
II jeb garā konjugācija: darbības vārdi, kuru nenoteiksmes un tagadnes celms beidzas ar garo
patskani vai divskani (runā-t : es runā-ju, joko-t : es joko-ju, studē-t: es studē-ju). Šī
konjugācija sakrīt ar tagadnes pirmo locīšanas tipu.
III jeb jauktā konjugācija: darbības vārdi, kuru nenoteiksmes celms ir garš, tas ir, beidzas ar
garo patskani vai divskani (mīlē-t, zinā-t, lasī-t), bet tagadnes celms ir īss, tas ir, beidzas ar
līdzskani (es mīl-u, es zin-u, es las-u).
I (īsā) konjugācija: līdzskaĦu un patskaĦu mija tagadnē
I (īsās) konjugācijas darbības vārdos diezgan bieži tagadnes celms atšėiras no nenoteiksmes
celma. Gandrīz vienmēr šī atšėirība ir regulāra – taču regulu ir tik daudz, ka labāk mācīties
atsevišėus darbības vārdus ar to formām no galvas!
Gramatika 29
© Nicole Nau 2008
Mācīšanos var atvieglot, grupējot vārdus. Dažādu grupu darbības vārdi latviešu valodā
atšėiras ar šādām pazīmēm:
Kurās personās notiek mija? (salīdzinot nenoteiksmi ar tagadnes formām)
(i) visās personās (braukt: es brauc-u, tu brauc, mēs brauc-am..);
(ii) tikai vsk. 2. personā (nākt: es nāku, tu nāc, viĦš nāk, mēs nākam, jūs nākat);
(iii) visās personās, izĦemot vsk. 2. personu (kāpt: es kāpju, tu kāp, viĦš kāpj...), vai arī vsk.
2. personā ir cita mija nekā citās personas (laist: es laižu, tu laid, viĦš laiž...)3
.
Kāda mija notiek?
(i) notiek līdzskaĦu mija (braukt, nākt);
(ii) notiek patskaĦu mija (Ħemt [Ħemt]: tu Ħem [Ħem], viĦš Ħem [Ħæm]);
(iii) notiek gan līdzskaĦu, gan patskaĦu mija (satikt: es satieku, tu satiec, viĦš satiek...).
Darbības vārdi ar dažādām šeit minētām pazīmēm ir sagrupēti sekojošajās tabulās.
Tabulās nav iekĜautas daudzskaitĜa pirmās un otrās personas formas. Tās vienmēr var veidot
no trešās personas formas: viĦš brauc: mēs brauc-am, jūs brauc-at; viĦš nāk: mēs nākam, jūs
nākat.
Tukšajās ailēs jūs varēsit ierakstīt vārdus, ko loka līdzīgi.
Tabulas
LīdzskaĦu mija
Bieži mijas šie līdzskaĦi: k -> c; d -> dz (nenoteiksmē ir k, g, tagadnes celmā ir c, dz)
Tips braukt un beigt (mija notiek visās personās)
braukt saukt sveikt beigt
es brauc-u sauc-u sveic-u beidz-u
tu brauc sauc sveic beidz
viĦ- brauc sauc sveic beidz
Tips nākt un augt (mija notiek tikai vsk. otrajā personā ("tu"))
+ patskaĦu mija
nākt sākt augt (sa)tikt pirkt
es nāk-u sāk-u aug-u tiek-u pērk-u
tu nāc sāc audz tiec pērc
viĦ- nāk sāk aug tiek pērk
3
Līdz šim mācību grāmatā nebija darbības vārdu, kas piederētu pie šīs grupas (vārdi kāpt un laist ir 9. nodaĜā).
Gramatika 30
© Nicole Nau 2008
e/æ mija: tips ēst un Ħemt
Gandrīz visos I konjugācijas vārdos, kur tagadnes celmā ir burts <e> vai <ē>, attiecīgā skaĦa
nenoteiksmē un vienskaitĜa otrajā personā ir šaurais [e], bet visās citās personās tagadnē –
platais [æ].
[e] ēst vest nest Ħemt pirkt
es [æ] ēd-u ved-u nes-u Ħem-u pērk-u
tu [e] ēd ved nes Ħem pērc
viĦ- [æ] ēd ved nes Ħem pērk
Dažādas mijas
nenoteiksmē ir [i] nenoteiksmē ir [s]
i – ē i – ie i – ī s – d
pirkt satikt patikt ēst vest
viĦ- pērk satiek patīk ēd ved
I konjugācija un tagadnes otrais tips – dažādas mijas
Arī I konjugācijas darbības vārdos, ko loka pēc 2. tipa, tas ir, kur vienskaitĜa 2. personā ir
galotne –i, novērojamas dažādas atšėirības starp nenoteiksmes celmu un tagadnes celmu:
(sa)prast atrast pazīt kĜūt
es (sa)prot-u atrod-u pazīst-u kĜūst-u
tu (sa)prot-i atrod-i pazīst-i kĜūst-i
viĦ- (sa)prot atrod pazīst kĜūst
Locījumu lietojums
Kam vajag ko?
Ilzei un Ievai vajag maizi un sieru.
Ko mums vajag?
Mums taču vajag ēst!
Ar darbības vārdu vajadzēt lieto datīvu un akuzatīvu. Ar datīvu norāda uz personu, kam ir
kāda vajadzība, un ar lietvārdu akuzatīvā norāda uz to, kas ir vajadzīgs.
Vajadzēt ir darbības vārds, ko lieto tikai trešajā persona, bet visos laikos un dažās izteiksmēs.
Mēra akuzatīvs: Cik maksā? Cik vecs?
Teikuma daĜas, kas atbild uz jautājumiem Cik maksā? Cik ilgi? Cik vecs? Cik garš? u.c.,
parasti ir akuzatīvā:
Gramatika 31
© Nicole Nau 2008
Vīns maksā divus latus. (cik maksā vīns?)
Brauciens ilgst četras stundas. (cik ilgi?)
Jūrmalas pludmale ir trīsdesmit divus kilometrus gara. (cik gara?)
ViĦu dēls ir tikai vienu mēnesi vecs. (cik vecs?)
Mēra ăenitīvs: Cik daudz?
Kopā ar mērvienībām (kilograms, grams, kaste...) lietvārdus lieto ăenitīvā. Mērvienība tiek
novietota lietvārda priekšā:
Somā ir viens kilograms kartupeĜu un divi kilogrami ābolu.
Ăenitīvu lieto arī aiz vārdiem tūkstotis (vai: tūkstoš), miljons un miljards. Tie ir lietvārdi, ko
var lietot dažādos locījumos. Tekstos bija šādi piemēri:
Tomātus ved tūkstošus kilometru pa lielceĜiem.
Nauda ir ideāls transporta līdzeklis miljardiem baciĜu un mikrobu.
Terminoloăija
vienskaitlinieks
daudzskaitlinieks
norādāmais vietniekvārds
mēra ăenitīvs
mēra akuzatīvs
pārākā pakāpe (komparatīvs)
konjugācija (īsā – garā – jauktā konjugācija)
patskaĦu mija
Astotā nodaĜa
VI (-ij) deklinācija: acs, sirds, pils, valsts
Septītajā nodaĜā bija runa par vārdiem, kam daudzskaitĜa nominatīvā ir galotne -is: brokastis,
acis, Cēsis, valstis.... VienskaitĜa nominatīvā ir galotne -s: acs, valsts, sirds, auss, uzacs. Tie ir
sieviešu dzimtes vārdi (izĦemot Ĝaudis; šo vārdu nelieto vienskaitlī).
ViĦai ir lielas acis. ViĦam ir liela sirds.
Latvija ir maza valsts. Latvijas valstī dzīvo ap 2,5 miljoni cilvēku.
Atver acis! Atver savu sirdi!
Kas dzīvo tavā sirdī??
Gramatika 32
© Nicole Nau 2008
VI (-ij) deklinācija
Vienskaitlis Daudzskaitlis
nom sird-s ac-s ac-is sird-is
ăen sird-s ac-s ac-u sirž-u +
aku sird-i ac-i ac-is sird-is
dat sird-ij ac-ij ac-īm sird-īm
lok sird-ī ac-ī ac-īs sird-īs
Pie šīs deklinācijas pieder arī vārds pils un pilsētas nosaukumi Ventspils, Daugavpils:
Ilze ir no Ventspils. (ăenitīvs)
Daiga dzīvo Daugavpilī. (lokatīvs)
Vai Latvijā ir daudz piĜu? (daudzskaitĜa ăenitīvs)
DaudzskaitĜa ăenitīvā var būt līdzskaĦu mija:
sirds, sirdis – siržu
pils, pilis – piĜu.
Ne visos vārdos ir līdzskaĦu mija:
auss, ausis – ausu
acs, acis – acu.
(sk. arī 7. nodaĜu)
Kārtas skaitĜa vārdi: pirmais, otrais, trešais...
1. pirmais, 2. otrais, 3. trešais, 4. ceturtais, 5. piektais, 6. sestais, 7. septītais, 8. astotais,
9. devītais, 10. desmitais, 11. vienpadsmitais, 20. divdesmitais, 21. divdesmit pirmais, 22.
divdesmit otrais utt., 100. simtais, 1000. tūkstošais.
Kārtas skaitĜa vārdus latviešu valodā lieto līdzīgi kā citās valodās, bet, protams, ir arī
atšėirības.
Uzdevums: Salīdzīniet šos piemērus ar savu valodu!
• kārtas skaitĜa vārdus lieto datumos:
Šodien ir devītais decembris.
Devītajā decembrī man ir dzimšanas diena.
• kārtas skaitĜa vārdus lieto ar karaĜu, ėeizaru un pāvestu vārdiem:
Francijas karalis Ludviėis XIV (četrpadsmitais)
Romas pāvests Jānis Pāvils II (otrais)
• kārtas skaitĜa vārdus lieto, runājot par transporta līdzekĜu numuriem:
Vai šeit brauc astotais autobuss?
Gramatika 33
© Nicole Nau 2008
• Bet: runājot par pulksteĦa laikiem, lieto pamata skaitĜa vārdus:
Tagad ir divi. Es parasti eju gulēt desmitos.
Kārtas skaitĜa vārdiem vienmēr ir -> noteiktā galotne.
Vispārākā pakāpe (superlatīvs): mans (vis)labākais džemperis
Vispārākajā pakāpē parādās tas pats piedēklis -āk-, ko pazīstam jau no pārākās pakāpes:
Tā ir mana visskaistākā kleita = tā kleita ir skaistāka nekā citas kleitas.
Latviešu valoda ir skaistāka nekā vācu valoda. Latviešu valoda ir visskaistākā un
visinteresantākā valoda pasaulē!
Īpašības vārdiem superlatīvā vienmēr ir -> noteiktā galotne. Bieži vārdam pievieno vēl
priedēkli vis-:
visskaistākais = vis-skaist-āk-ais (puisis) visskaistākā = vis-skaist-āk-ā (meitene)
visskaistākie = vis-skaist-āk-ie (puiši) visskaistākās = vis-skaist-āk-ās (meitenes)
Taču īpašības vārdus superlatīvā lieto arī bez vis-:
Toms ir mans labākais draugs.
Mana mīĜākā grāmata ir "Mazais princis".
ApstākĜa vārdiem superlatīvā nav galotnes, uz superlatīva nozīmi rāda tikai priedēklis vis-:
Krievi runā ātri, poĜi runā ātrāk, itāĜi runā visātrāk.
Vislabāk ir pirkt produktus no Latvijas laukiem.
Uz priedēkĜa vis- nav uzsvara: [vis'skaistākais, vis'labāk].
Noteiktā galotne: pirmais, skaistākais, vienīgais...
Kārtas skaitĜa vārdos un īpašības vārdos superlatīvā galotnes atšėiras no tām, kas parasti ir
īpašības vārdiem. Šo galotĦu tipu sauc noteiktās galotnes, bet parastas īpašības vārda
galotnes – nenoteiktās galotnes.
Astotajā nodaĜā iepazināmies ar noteikto galotĦu nominatīva un lokatīva formām. Salīdziniet:
vīriešu dzimte sieviešu dzimte
nenoteiktā gal. noteiktā galotne nenoteiktā gal. noteiktā galotne
nom vien-s koncerts pirm-ais koncerts vien-a vieta pirm-ā vieta
lok vien-ā koncertā pirm-ajā koncertā vien-ā viet-ā pirm-ajā viet-ā
Gramatika 34
© Nicole Nau 2008
Noteiktās galotnes lieto dažādos gadījumos:
vienmēr ar kārtas skaitĜa vārdiem: pirmais koncerts, trešā vieta, desmitajā decembrī
vienmēr īpašības vārda vispārākajā pakāpē: (vis)labākais draugs, visskaistākā valoda,
vislabākie studenti
vienmēr ar dažiem īpašības vārdiem, piemēram:
vienīgais, -ā: Tu esi mans vienīgais draugs.
nākamais, -ā: Nākamajā nedēĜā būs tests.
noteiktos gadījumos ar visiem īpašības vārdiem. Šis lietojums daĜēji atbilst noteiktā
artikula lietojumam, piemēram, angĜu, vācu vai franču valodā. Sīkāk par to būs runa
vēlāk.
I konjugācijas darbības vārdi
Jauni darbības vārdi šajā nodaĜā bija:
atvērt (atver, tu atver)
vilkt (velk, tu velc)
teikt (teic, tu teic)
dzimt (dzimst, tu dzimsti)
Uzdevums: Ierakstiet šos vārdus 7. nodaĜā dotajās tabulās! Uzmanību: kas notiek, ja tagadnes
celmā parādās "e" (atver, velk)?
Terminoloăija
kārtas skaitĜa vārds
vispārākā pakāpe (superlatīvs)
noteiktā galotne
nenoteiktā galotne
Devītā nodaĜa
Daudzskaitlinieki
Vārdi, kas apzīmē debespuses (austrumi, dienvidi, ziemeĜi, rietumi) un daudzi vārdi, kas
apzīmē svētkus (piemēram, Ziemassvētki), ir daudzskaitlinieki.
Saule riet rietumos.
Vējš pūš no dienvidiem.
Ko jūs darāt Ziemassvētkos?
Vārdu debesis (VI (-ij) deklinācija) arī bieži lieto kā daudzskaitlinieku (no debesīm lāses
krīt...), bet to var arī lietot vienskaitlī: no debess lāses krīt.
Gramatika 35
© Nicole Nau 2008
Deklinācijas: VI, IIb un I
Lietvārdu rudens, ūdens, mēness, zibens, akmens, asmens un sāls locīšana atšėiras no visām
sešām deklinācijām. Datīvā siem vārdiem ir galotne -im, tāpēc tie ir II (-im) deklinācijas
paveids.
Daudzskaitlī šiem vārdiem ir tās pašas galotnes, kas visiem vīriešu dzimtes lietvārdiem, bet
celmā notiek līdzskaĦu mija, piemēram, mēnes-s – mēneš-i (tāpat kā mēnes-is / mēneš-i).
Salīdzinot ar citiem II (-im) deklinācijas vārdiem, šiem sešiem ir neregulārs vienskaitĜa
nominatīvs un ăenitīvs. Tikai neregulārs nominatīvs ir vārdam suns, ko, izĦemot nominatīvu,
loka tāpat kā II deklinācijas vārdus.
IIb (-im) II (-im) suns
nom ruden-s puis-is sun-s
ăen ruden-s puiš-a suĦ-a
aku ruden-i puis-i sun-i
dat ruden-im puis-im sun-im
lok ruden-ī puis-ī sun-ī
dsk.nom. rudeĦ-i puiš-i suĦ-i
Ja lietvārds vienskaitĜa nominatīvā beidzas ar -s, vēl nevar droši zināt, kā to loka, pie kuras
deklinācijas tas pieder. Ir 3 iespējas:
park-s = I (-am) dekl., vīr. dz.;
datīvs park-am, lokatīvs park-ā; dsk. nom. park-i
ūden-s = IIb (-im) dekl., vīr. dz.;
datīvs ūden-im, lokatīvs ūden-ī; dsk. nom. ūdeĦ-i
ugun-s = VI (-ij) dekl., siev. dz.;
datīvs ugun-s, lokatīvs ugun-ī; dsk. nom. ugun-is
IIb deklinācija ir slēgta deklinācija, tajā ir tikai 7 vārdi.
Arī VI deklinācija ir slēgta, tajā ir ap 50 vārdu.
Noteiktā galotne: akuzatīvs un ăenitīvs
Es gaidu pirmo sniegu.
Mēs esam pirmā kursa studenti.
Manas pirmās mīlestības vārds bija Toms.
vīr. dz. siev. dz.
vsk. nom
ăen
aku
nākam-ais
nākam-ā
nākam-o
nākam-ā
nākam-ās
nākam-o
dsk. nom
aku
nākam-ie
nākam-os
nākam-ās
nākam-ās
Gramatika 36
© Nicole Nau 2008
Darbības vārda nākotne
Vai rīt snigs?
Pēc svētkiem Ilze brauks uz Latgali.
Jānis strādās bibliotēkā.
Mēs dejosim klubā.
Kad tu nāksi ciemos?
Vienkāršo nākotni parasti veido no nenoteiksmes celma, pievienojot nākotnes rādītāju -s- vai
-š- un personas galotnes.
Nākotne
bū-t brauk-t dzer-t darī-t jautā-t
es
tu
viĦ-
mēs
jūs
-š-u
-s-i
-s
-s-im
-s-it
/ -s-iet
bū-š-u
bū-s-i
bū-s
bū-s-im
bū-s-it
/ bū-s-iet
brauk-š-u
brauk-s-i
brauk-s
brauk-s-im
brauk-s-it
/ brauk-s-iet
dzer-š-u
dzer-s-i
dzer-s
dzer-s-im
dzer-s-it
/ dzer-s-iet
darī-š-u
darī-s-i
darī-s
darī-s-im
darī-s-it
/ darī-s-iet
jautā-š-u
jautā-s-i
jautā-s
jautā-s-im
jautā-s-it
/ jautā-s-iet
Nākotni nevar veidot no nenoteiksmes celma tad, ja darbības vārda nenoteiksmes celms
beidzas ar -s vai -z (piemēram, ēs-t, kris-t, aizbāz-t). Ar šiem darbības vārdiem nākotni veido
no pagātnes celma plus -ī-, bet galotnes ir tādas pašas:
ēs-t, pagatne (viĦš) ēd-a => es ēd-ī-šu, tu ēd-ī-si, viĦš ēd-ī-s... (ar šauro [ē])
Ko mēs ēdīsim Ziemassvētkos?
I konjugācijas darbības vārdi
Jauni darbības vārdi šajā nodaĜā:
(a) 3 vārdi ar priedēkli, ko loka tāpat kā atbilstošos vārdus bez priedēkĜa:
aizbraukt (<- braukt): es aizbraucu, tu aizbrauc, viĦš aizbrauc
aiziet (<- iet): es aizeju, tu aizej, viĦš aiziet
noĦemt (<– Ħemt): es noĦemu, tu noĦem, viĦš noĦem (uzmanību, e/æ mija!)
(b) 3 vārdi, ko lieto tikai 3. personā:
līt (līst)
snigt (snieg)
salt (salst)4
4
Vārdu salt lieto arī ar nozīmi "just aukstumu", tad tam ir personas formas: es salstu, tu salsti, viĦš salst.
Gramatika 37
© Nicole Nau 2008
(c) 3 vārdi, ko loka līdzīgi kā jums jau pazīstamus vārdus (ierakstiet tos tabulās!):
teikt (teic, tu teic)
palikt (paliek, tu paliec)
krist (krīt, tu krīti)
(d) 4 vārdi, kam ir jauns modelis:
pūst (pūš, tu pūt)
aizbāzt (aizbāž, tu aizbāz)
kāpt (kāpj, tu kāp)
laist (laiž, tu laid)
Šajos darbības vārdos tagadnes celmā notiek līdzskaĦu mija, bet vienskaitĜa otrajā personā
tā nenotiek, vai arī tur ir cits līdzskanis:
kāp-t (aiz)bāzt lais-t pūs-t
es kāpj-u bāž-u laiž-u pūš-u
tu kāp bāz laid pūt
viĦ- kāpj bāž laiž pūš
Pēc šī modeĜa loka diezgan daudz vārdu.
Atgriezeniskie darbības vārdi: tagadnes 3. persona
Kā viĦa izskatās?
Rudens vējš ar tevi rotaĜājas.
Diena sākas ar kafiju.
Cilvēki skatās uz Kristianu un brīnās.
Atgriezeniskie darbības vārdi nenoteiksmē beidzas ar -ties (izskatīties, rotaĜāties, sākties).
Tagadnē izšėir trīs locīšanas tipus. Noteicošais ir tagadnes trešā persona.
nenoteiksme tagadnes
celms
3. p.
gal.
citi piemēri atbilst
tipam
sarunāties
spēlēties
sarunā-
spēlē-
-j-
-j-
as
as
rotaĜāties (rotaĜājas) (1)
atcerēties
sākties
atrasties
atcer-
sāk-
atrod-
as
as
as
vēlēties (vēlas), peldēties
(peldas)
slēpties (slēpjas), atgriezties
(atgriežas), beigties (beidzas)
(2)
(4)
skatīties
brīnīties
skat-
brīn-
ās
ās
klausīties (klausās), mācīties
(mācās)
(3)
Terminoloăija
atgriezeniskais darbības vārds
Gramatika 38
© Nicole Nau 2008
Desmitā nodaĜa
Vietniekvārdi tas un šis: datīvs un lokatīvs
Septītajā nodaĜā tika mācītas vārdu tas un šis datīva un lokatīva formas:
vienskaitlis daudzskaitlis
nominatīvs tas tā šis šī tie tās šie šīs
datīvs tam tai šim šai tiem tām šiem šīm
lokatīvs tajā tajā šajā šajā tajos tajās šajos šajās
Lokatīvā ir vairāki varianti:
tajā / tai / tanī
šajā / šai / šinī
tajos / tais / tanīs
šajos / šais / šinīs
tajās / tais / tanīs
šajās / šais / šinīs
Pirmais variants katrā rindā ir parastākais.
Darbības vārda pagātne
Agrāk te bija mežs. Agrāk mēs bijām mazi.
Kur tu agrāk dzīvoji?
Bērnība es lasīju pasakas.
Mans vectētiĦš spēlēja vijoli.
Man patika klausīties.
Mans brālis aizbrauca uz Īriju.
Šo vāzi es nopirku Turcijā.
Vienkāršo pagātni veido no pagātnes celma.
A. runāt, strādāt, meklēt, mīlēt, gribēt, lasīt, rakstīt, zināt...
II (garās) un III (jauktās) konjugācijas vārdu tagadnes celms ir tāds pats kā nenoteiksmes
celms:
runā-t => runā- => agrāk viĦš runāja daudz.
lasī-t => lasī- => vakar es lasīju interesantu grāmatu.
Visiem šiem darbības vārdiem pagātnē ir tās pašas personas galotnes. Galotnes sākas ar -j-, jo
celms beidzas ar patskani.
Gramatika 39
© Nicole Nau 2008
B. braukt, teikt, pirkt, ēst, dzert, dot, satikt, patikt, saprast, kĜūt ...
I (īsas) konjugācijas darbības vārdu tagadnes celmu nevar noteikt pēc nenoteiksmes formas,
tas ir jāmācās katram vārdam atsevišėi. Vārda būt pagātnes celms ir bij-. Galotnes ir tādas
pašas kā II un III konjugācijas vārdiem, tikai bez -j-, jo celms beidzas ar līdzskani.
Pagātne
A strādā-t gribē-t lasī-t B būt (aiz)braukt (no)pirkt
es
tu
viĦ-
mēs
jūs
-ju
-ji
-ja
-jām
-jāt
strādā-j-u
strādā-j-i
strādā-j-a
strādā-j-ām
strādā-j-āt
gribē-j-u
gribē-j-i
gribē-j-a
gribē-j-ām
gribē-j-āt
lasī-j-u
lasī-j-i
lasī-j-a
lasī-j-ām
lasī-j-āt
-u
-i
-a
-ām
-āt
bij-u
bij-i
bij-a
bij-ām
bij-āt
aizbrauc-u
aizbrauc-i
aizbrauc-a
aizbrauc-ām
aizbrauc-āt
nopirk-u
nopirk-i
nopirk-a
nopirk-ām
nopirk-āt
I konjugācijas darbības vārdiem vārdnīcā blakus tagadnes formām ir dota trešās personas
pagātnes forma, kurā redzams pagātnes celms:
pirkt (pērk, tu pērc; pirka) => pirka ir pagātnes 3.p., pagātnes celms ir pirkbraukt
(brauc, tu brauc; brauca)
patikt (patīk; patika)
Gramatika 40
© Nicole Nau 2008
Tabulas
1. Deklinācijas un locījumi
Deklinācijas:
I students, parks, tēvs, vējš; Toms; viĦš; labs, liels
II puisis, teātris, brālis, skapis, dzejolis, lācis; Jānis
IV grāmata, bibliotēka, māsa; Ieva; viĦa; laba, liela
V studente, universitāte, avīze, roze, meitene; Ilze
III tirgus, alus, lietus; Mikus
IIb rudens, ūdens, mēness, akmens, asmens, zibens, sāls
VI acs, sirds, uguns, valsts, pils
Vienskaitlis
I II IV V III IIb VI
nom -s, -š -is -a -e -us -s -s
ăen -a +a -as -es -us -s -s
aku -u -i -u -i -u -i -i
dat -am -im -ai -ei -um -im -ij
lok -ā -ī -ā -ē -ū -ī -ī
Daudzskaitlis
I, III II, IIb IV V VI
nom -i +i -as -es -is
ăen -u +u -u +u (+)u
aku -us +us -as -es -is
dat -iem +iem -ām -ēm -īm
lok -os +os -ās -ēs -īs
+ = līdzskaĦu mija
Gramatika 41
© Nicole Nau 2008
2. Nenoteiktā un noteiktā galotne
nenoteiktā galotne: labs, liels, viens, divi
noteiktā galotne: labais, kreisais, lielais, vienīgais, pirmais, otrais, (vis)labākais
vienskaitlis daudzskaitlis
vīr. dzimte siev. dzimte vīr. dzimte siev. dzimte
nen. not. nen. not. nen. not. nen. not.
nom -s, -š -ais -a -ā -i -ie -as -ās
ăen -a -ā -as -ās -u -o -u -o
aku -u -o -u -o -us -os -as -ās
dat -am -ajam -ai -ajai -iem -ajiem -ām -ajām
lok -ā -ajā -ā -ajā -os -ajos -ās -ajās
3. Vietniekvārdi tas un šis
vienskaitlis daudzskaitlis vienskaitlis daudzskaitlis
vīr. siev. vīr. siev. vīr. siev. vīr. siev.
nom tas tā tie tās šis šī šie šīs, šās
ăen tā tās to to šī, šā šīs, šās šo šo
aku to to tos tās šo šo šos šīš, šās
dat tam tai tiem tām šim šai šiem šīm, šām
lok
lok
arī:
tajā
tai,
tanī
tajā
tai,
tanī
tajos
tais,
tanīs
tajās
tais,
tanīs
šajā
šai,
šinī
šajā
šai,
šinī
šajos
šais,
sinīs
šajās
šais,
sinīs
4. Personas vietniekvārdi
nom es tu mēs jūs
ăen manis tevis mūsu jūsu
aku mani tevi mūs jūs
dat man tev mums jums
lok manī tevī mūsos jūsos
Gramatika 42
© Nicole Nau 2008
5. Darbības vārda locīšanas paraugi
II konjugācija, tagadnes 1. tips
dzīvot tagadne pagātne nākotne
es dzīvo-j-u dzīvo-j-u dzīvo-š-u
tu dzīvo dzīvo-j-i dzīvo-s-i
viĦ- dzīvo dzīvo-j-a dzīvo-s
mēs dzīvo-j-am dzīvo-j-ām dzīvo-s-im
jūs dzīvo-j-at dzīvo-j-āt dzīvo-s-it
celms dzīvo- dzīvo- dzīvoIII
konjugācija, tagadnes 2. tips
gribēt tagadne pagātne nākotne
es grib-u gribē-j-u gribē-š-u
tu grib-i gribē-j-i gribē-s-i
viĦ- grib gribē-j-a gribē-s
mēs grib-am gribē-j-ām gribē-s-im
jūs grib-at gribē-j-āt gribē-s-it
celms grib- gribē- gribēIII
konjugācija, tagadnes 3. tips
lasīt tagadne pagātne nākotne
es las-u lasī-j-u lasī-š-u
tu las-i lasī-j-i lasī-s-i
viĦ- las-a lasī-j-a lasī-s
mēs las-ām lasī-j-ām lasī-s-im
jūs las-āt lasī-j-āt lasī-s-it
celms las- lasī- lasīI
konjugācija, tagadnes 2. tips (+ nenoteiksme ar -st)
prast tagadne pagātne nākotne
es prot-u prat-u prat-ī-š-u
tu prot-i prat-i prat-ī-s-i
viĦ- prot prat-a prat-ī-s
mēs prot-am prat-ām prat-ī-s-im
jūs prot-at prat-āt prat-ī-s-it
celms prot- prat- => prat-+ ī
Gramatika 43
© Nicole Nau 2008
I konjugācija, tagadnes 4. tips
braukt tagadne pagātne nākotne
es brauc-u brauc-u brauk-š-u
tu brauc brauc-i brauk-s-i
viĦ- brauc brauc-a brauk-s
mēs brauc-am brauc-ām brauk-s-im
jūs brauc-at brauc-āt brauk-s-it
celms brauc- brauc- brauk-s
pirkt tagadne pagātne nākotne
es pērk-u pirk-u pirk-š-u
tu pērc [ē] pirk-i pirk-s-i
viĦ- pērk pirk-a pirk-s
mēs pērk-am pirk-ām pirk-s-im
jūs pērk-at pirk-āt pirk-s-it
celms pērk- [æ:d] pirk- pirk-s
iet tagadne pagātne nākotne
es ej-u gāj-u ie-š-u
tu ej gāj-i ie-s-i
viĦ- iet gāj-a ie-s
mēs ej-am gāj-ām ie-s-im
jūs ej-at gāj-āt ie-s-it
celms ej- gāj- ie-s
I konjugācija, tagadnes 4. tips (+ nenoteiksme ar -st)
ēst tagadne pagātne nākotne
es ēd-u ēd-u ēd-ī-š-u
tu ēd [ēd] ēd-i ēd-ī-s-i
viĦ- ēd ēd-a ēd-ī-s
mēs ēd-am ēd-ām ēd-ī-s-im
jūs ēd-at ēd-āt ēd-ī-s-it
celms ēd- [æ:d] ēd- [ēd] => ēd- [ēd] + ī