Īpašības vārdi Īpašības vārdiem ir divējādas galotnes: noteiktā un nenoteiktā galotne. Īpašības vārdu locīšanas likumus nosaka tā dzimte un galotnes tips. Vīriešu dzimtes īpašības vārdus ar nenoteikto galotni loka tāpat kā pirmās deklinācijas lietvārdus. Savukārt sieviešu dzimtes lietvārdus ar nenoteikto galotni loka kā ceturtās deklinācijas lietvārdus. Īpašības vārdus ar noteikto galotni loka īpatnēji. Locījumu galotnes īpašības vārdiem ar nenoteikto galotni norādītas Tabulā 1, bet locījumu galotnes īpašības vārdiem ar noteikto galotni - Tabulā 2. Īpašības vārdus pārākā un vispārākā pakāpē loka līdzīgi. Tabula 1. Locīšanas paradigma īpašības vārdiem ar nenoteikto galotni Dzimte skaitlis Nomin. Ģen. Dat. Akuz. Lok. Vok. vīriešu viensk. -s -a -am -u -ā - vīriešu daudzsk. -i -us -iem -us -os - sieviešu viensk. -a -as -ai -u -ā - sieviešu daudzsk. -as -u -ām -as -ās - Tabula 2. Locīšanas paradigma īpašības vārdiem ar noteikto galotni Dzimte Skaitlis Nomin. Ģen. Dat. Akuz. Lok. Vok. vīriešu viensk. -ais -ā -ajam -o -ajā -ais vīriešu daudzsk. -ie -o -ajiem -os -ajos -ie sieviešu viensk. -ā -ās -ajai -o -ajā -ā sieviešu daudzsk. -ās -o -ajām -ās -ajās -ās Īpašības vārdiem ar izskaņu -ējs, lokot ar noteikto galotni, nav paplašināto galotņu. Dzimte Skaitlis Nomin. Ģen. Dat. Akuz. Lok. Vok. vīriešu viensk. -ais -ā -am -o -ā -ais vīriešu daudzsk. -ie -o -iem -os -os -ie sieviešu viensk. -ā -ās -ai -o -ā -ā sieviešu daudzsk. -ās -o -ām -ās -ās -ās Piemērs Īpašības vārdu ar nenoteikto galotni locīšana Vīr., viensk. Siev., viensk. Vīr., daudzsk. Siev., daudzsk. Nominatīvs zil-s zil-a zil-i zil-as Ģenitīvs zil-a zil-as zil-u zil-u Datīvs zil-am zil-ai zil-iem zil-ām Akuzatīvs zil-u zil-u zil-us zil-as Lokatīvs zil-ā zil-ā zil-os zil-ās Vokatīvs - - - - Īpašības vārdu ar noteikto galotni locīšana Vīr., viensk. Siev., viensk. Vīr., daudzsk. Siev., daudzsk. Nominatīvs zil-ais zil-ā zil-ie zil-ās Ģenitīvs zil-ā zil-ās zil-o zil-o Datīvs zil-ajam zil-ajai zil-ajiem zil-ajām Akuzatīvs zil-o zil-o zil-os zil-ās Lokatīvs zil-ajā zil-ajā zil-ajos zil-ajās Vokatīvs zil-ais zil-ā zil-ie zil-ās Īpašības vārdu ar izskaņu -ējs locīšana ar noteikto galotni Vīr., viensk. Siev. viensk. Vīr., daudzsk. Siev., daudzsk. Nominatīvs vidēj-ais vidēj-ā vidēj-ie vidēj-ās Ģenitīvs vidēj-ā vidēj-ās vidēj-o vidēj-o Datīvs vidēj-am vidēj-ai vidēj-iem vidēj-ām Akuzatīvs vidēj-o vidēj-o vidēj-os vidēj-ās Lokatīvs vidēj-ā vidēj-ā vidēj-os vidēj-ās Vokatīvs vidēj-ais vidēj-ā vidēj-ie vidēj-ās Īpašības vārda pakāpes Īpašības vārda pārāko pakāpi veido no pamata pakāpes ar piedēkli -āk-. Pārāko pakāpi lieto ar noteikto un nenoteikto galotni. Vispārāko pakāpi veido no pārākās pakāpes, liekot tai priekšā vis-. Īpašības vārdus vispārākajā pakāpē lieto tikai ar noteikto galotni. Ievērojiet! 1. Īpašības vārdā izteiktā pazīme var pastiprināties vai pavājināties, ja izmanto vārddarināšanas līdzekļus. Pazīmes pārmēru rāda priedēklis pār-, piemēram: drošs - pārdrošs, agrs - pāragrs, pilns - pārpilns, jūtīgs - pārjūtīgs. Pazīmes pavājinājumu rāda priedēkļi pa-, ie-, piemēram: dārgs - padārgs, sirms - iesirms, vēls - pavēls, pelēks - iepelēks, bikls - pabikls, apaļš - ieapaļš, liels - paliels, brūns - iebrūns. Pazīmes pavājinājumu rāda arī izskaņas -iņš, -iņa, -gans, -gana, -īgs, -īga, -ens, -ena, piemēram: mazs - maziņš, sērs - sērīgs, sīks - sīciņš, dzeltens - dzeltenīgs, zils - zilgans, rūgts - rūgtens, bāls - bālgans, skābs - skābens. 2.Bieži vien nepieciešams kādas priekšmetu pazīmes salīdzināt. Šādos teikumos atkarībā no apgalvojuma vai nolieguma mainās kā un nekā lietojums. Ja teikumā izteikts apgalvojums (iederas saitiņa ir), tad lieto nekā, piemēram: Bērzs (ir) garāks nekā liepa. Ja teikumā izteikts kādas pazīmes noliegums (ir vārdi nav, ne vai darbības vārds ar negāciju ne-), tad lieto kā, piemēram: Bērzs nav garāks kā liepa. Ziema aukstāka nekā rudens. Ziema nebija aukstāka kā rudens. Bet Ziema aukstāka par rudeni. Ziema nebija aukstāka par rudeni. Prievārdu par var lietot gan apgalvojuma, gan nolieguma nozīmē. Piemēri Pārākā pakāpe Locīšana ar nenoteikto galotni Vīr., viensk. Siev., viensk. Vīr., daudzsk. Siev., daudzsk. Nominatīvs zilāk-s zilāk-a zilāk-i zilāk-as Ģenitīvs zilāk-a zilāk-as zilāk-u zilāk-u Datīvs zilāk-am zilāk-ai zilāk-iem zilāk-ām Akuzatīvs zilāk-u zilāk-u zilāk-us zilāk-as Lokatīvs zilāk-ā zilāk-ā zilāk-os zilāk-ās Vokatīvs - - - - Locīšana ar noteikto galotni Vīr., viensk. Siev., viensk. Vīr., daudzsk. Siev., daudzsk. Nominatīvs zilāk-ais zilāk-ā zilāk-ie zilāk-ās Ģenitīvs zilāk-ā zilāk-ās zilāk-o zilāk-o Datīvs zilāk-ajam zilāk-ajai zilāk-ajiem zilāk-ajām Akuzatīvs zilāk-o zilāk-o zilāk-os zilāk-ās Lokatīvs zilāk-ajā zilāk-ajā zilāk-ajos zilāk-ajās Vokatīvs zilāk-ais zilāk-ā zilāk-ie zilāk-ās Vispārākā pakāpe Vīr., viensk. Siev., viensk. Vīr., daudzsk. Siev., daudzsk. Nominatīvs viszilāk-ais viszilāk-ā viszilāk-ie viszilāk-ās Ģenitīvs viszilāk-ā viszilāk-ās viszilāk-o viszilāk-o Datīvs viszilāk-ajam viszilāk-ajai viszilāk-ajiem viszilāk-ajām Akuzatīvs viszilāk-o viszilāk-o viszilāk-os viszilāk-ās Lokatīvs viszilāk-ajā viszilāk-ajā viszilāk-ajos viszilāk-ajās Vokatīvs viszilāk-ais viszilāk-ā viszilāk-ie viszilāk-ās